Kvinojas cepumi

Siltie vasaras vakari  neatskatīdamies aizrit viens pēc otra, bet, notikumu viesulim griežoties, reti kuru no tiem var atļauties pavadīt svētā vientulībā un pilnīgā mierā. Un miers man vienmēr saistās ar piparmētru tēju un auzu pārslu cepumiem. Jā, tieši auzu. Jo, knakstoties gar auzu cepumiem vēlā vakara stundā, vainas apziņa vienmēr ir nepamatoti mazāka, nekā mielojoties, piemēram, ar pildītajiem riekstiņiem. Lai tas viss nebūtu tik triviāli, es ļāvos kārtējam eksperimentam un  nolēmu savu "miera" cepumu tapšanā iesaistīt kvinoju un vēl pāris ingredientus, kas parasti tajos nav.

 

 

Biešu un spinātu (neticami, bet fakts) tuvā radiniece kvinoja, kā jau esmu minējusi, nebūt nav mans iecienītākais produkts. Tomēr mērenās devās un kombinācijā ar citiem produktiem es labprāt izmantoju tās neaizstājamās īpašības. Kā nekā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kā vēstī ziņu slejas, esot pat oficiāli pasludinājusi 2013. gadu par Starptautisko kvinojas gadu. Par godu ANO, Andu zemkopjiem un siltajiem vasaras vakariem es izcepu cepumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir kvinojas putraimi, un pārliecinājos, ka kvinoju lietderīgi izmantot ne tikai salātos, kā esmu to arī darījusi jau agrāk, bet arī saldajos ēdienos un (sa)cepumos. Ja rādās, ka šie ir dažādu garšu mazliet par daudz pārsātināti cepumi, bez rozīnēm itin labi var iztikt. Savukārt šokolāde gan cepumiem piešķir svētlaimīgam vakaram nepieciešamo dekadences, bet garšvielas - miera noskaņu. 

Auzu pārslu cepumi ar valriekstiem un rozīnēm

Esmu atpakaļ. Un neskatoties uz totālo rudeni, kas iestājies šajā zemē, un tam parasti sekojošo apģērba un garastāvokļa krīzi, esmu sajūsmā - pīlādži, ķirbji, plūmes, baravikas, āboli... Un tas viss par baltu velti. Tāpat es esmu sajūsmā par ikvienu iespēju ieritināties dīvānā ar tumīga kakao krūzīti un sildīties, lasot nenopietnu literatūru vai uzgraužot pa sirsnīgam cepumam, pašrocīgi ceptam un mazliet šķībam un greizam pēc formas. Jo tādu brīžu sakarā ar pieaugošo pienākumu nastu kļūst arvien mazāk. Ak, home sweet home.

Cepumi ir līdzīgi jūnija auzu pārslu un žāvētu ogu cepumiem, taču ar krietnu valriekstu piedevu, turklāt šoreiz es izmantoju pilngraudu auzu pārslas, kuras padara cepumus vairāk chewy, kas man patīk labāk, nekā vieglā, mutē kūstošā ar ātri vārāmajām pārslām gatavoto cepumu struktūra. Sanāk pamatīga paplāte pilna cepumu - pietiks visiem.

Recepte:

220g sviests

1 gl. brūnais cukurs

1/2 gl. cukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

2 lielas olas

2 gl. milti

1/2 tējk. soda

1/2 tējk. cepampulveris

1 tējk. sāls

1 gl. auzu pārslas

2/3 gl. rozīnes

2/3 gl. valrieksti, sakapāti mazos gabaliņos

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Valriekstus sakapā ganaliņos, novieto uz cepampapīra un aograuzdē aptuveni 8-10 minūtes. Lielā bļodā sakuļ sviestu ar cukuru, maisot, kamēr masa kļūst viegla un krēmīga. pa vienai pievieno olas, tad vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā sajauc miltus ar sodu, cepampulveri un sāli. Miltu maisījumu pakāpeniski pievieno sviesta un cukura masai. Beidzamās iejauc auzu pārslas, rozīnes un valriekstus. Nelielās bumbiņās mīklu liek uz cepešpannas un cep 10-12 minūtes. Kad cepumi izņemti no cepeškrāsns, ļauj tiem aptuveni 2 minūtes atdzist, pirms noņem no pannas un liek atdzist pilnībā.

Muslis labas dienas sākumam

Ir dienas, kad brokastīs gana ar tasīti espresso. Un tādas, kad jau paredzamie notikumi vien pieprasa uzņemt milzu devu enerģijas. Muslis vai granola ir pareizā izvēle. Kopš, ēdot veikalā iegādātu musli, es uzkodos uz oļa vai kā tamlīdzīga, nolēmu sakompilēt pati savu labrīt-musli. Tāpat arī pārmērigais daudzums cukura, nevajadzīga eļļa un konservanti, kas veikalos nopērkamajos ir pārpārēm, nav tas, ko mēs sagaidām no veselīgām brokastīm.

 

Ingredientu proporcijas receptē nav īpaši nozīmīgas, svarīgi, lai kviešu klijas nebūtu daudz vairāk par ceturto daļu auzu pārslu daudzuma, taču, ja kārojas vairāk mandeļu, vairāk rozīņu vai dzērveņu - nekādu problēmu! Ideāli sabiedrotie muslim ir nedaudz uzsildīts piens un svaigs medus.

 

Aveņu-auzu pārslu ''tāfelītes''

Pēc tam, kad biju pavadījusi kādu dienu vai divas neauglīgos prātojumos par to, kā lai nosauc šo it kā brokastu našķi, es paliku pie vārda ''tāfelīte''. Reizē es nospriedu, ka steidzami nepieciešams izveidot kulinārijas terminu datu bāzi latviešu valodā. Citādāk iespējas nosaukt to vai citu desertu vai pamatēdienu kaut cik piedienīgā vārdā ir stipri ierobežotas.

 

 

Oriģināli receptē izmantojams tumši brūnais cukurs, kam pēc idejas ir jāpadara šo gardumu par gramu veselīgāks, bet granolas un mafini bija izskrāpējuši manus krājumus gluži sausus, tādēļ tāfelītēm tika parastais. Mazliet samazinot paredzēto cukura daudzumu, es ieguvu ne pārāk saldas, drupaču kūkai ļoti radniecīgas brokastis 2 dienu garumā.

 

Melleņu mafini

Tie, kam izdodas pārdzīvot nežēlīgo tropu tveici, kas piemeklējusi mūsu pieticīgo mērenās klimata joslas nostūrīti, arī var izbaudīt pilnībā visu labo un gardo, ko nes vasara. Par mellenēm es domāju jau tad, kad pa rokai bija vienīgi ziemas produkti. Mellenes neapšaubāmi ir vērtīgas, un it īpaši tādiem biroja žurkām, kā man, pieklājas novērtēt to labvēlīgo ietekmi uz redzi un citām funkcijām. Un tikai tagad man ir skaidrs, cik grūti nāk tās niecīgās 0.5l un 1l burciņas melleņu, ar kurām tantes mēdz sēdēt ietvju malās.

No meža es iznācu ne tikai melnu muti, melniem pirkstiem un pilnu vēderu, bet arī pilnu groziņu melleņu. Ciešanas, ko sagādāja līkņāšana +30 grādu karstumā dunduru un odu apsēstā mežā, kur ik pa laikam starp kokiem uzstājīgi iespraucas svilinoša saule, atmaksājās. Visu cieņu, Starbucks, bet šie mazulīši nav nekādā ziņā sliktāki par jūsējiem.