Tomātu zupa ar grūbām


T visu laiku runāja par tomātu zupu. Par to, ka vajag uztaisīt tomātu zupu, par to, cik daudz tomātu aizies postā un mēs tā arī nebūsim to izdarījuši. Kamēr es pat sajutos vainīga, ka tomātu zupa vēl nav uzvārīta. Ar tomātu zupu pēdējo reizi saskāros skolas laikā, kad mājturības stundā man iekrita laimīgā loze gatavot zupu no tomātiem - garšoja pēc traukūdens un arī krāsa bija atbaidoša. Tas bija tik sen, es nodomāju, un T bija priecīgs, kad lietainajā sestdienā smaržojoša, silta un sātīga tomātu zupa un svaigi cepta ciabatta tika beidzot celta galdā.


Visumā sestdienas rīts bija patiesi drēgns un nepatīkams, tādēļ esmu nolēmusi bēgt. Atstājot lietusmēteli un gumijas zābakus tepat, es dodos sen gaidītā atvaļinājumā. Uz drīzu tikšanos. Hasta luego!
Recepte:
2 tējk. olīveļļas
2 glāzes vārītas grūbas
2 vidēja izmēra sarkanie sīpoli
2 ķiploka daiviņas, sakapātas
~14 vidēja izmēra tomāti, sagriezti gabaliņos
1 burkāns, nomizots un sasmalcināts
1/2 gl. svaigas bazilika lapas
3 gl. dārzeņu buljona
1 tējk. cukura
sāls un pipari pēc garšas

Katlā uzkarsē olīveļļu. Pievieno sīpolus, ķiplokus, burkānus, ķiplokus, un baziliku. Nepārtraukti maisot, apcep vismaz 10 minūtes, līdz visi dārzeņi mīksti. Pievieno tomātus un vāra vēl aptuveni 10 minūtes. Ņem katlu nost no uguns un visu sakuļ ar blenderi. Iegūto masu izberž caur sietu tā, lai sietā paliktu tikai liekās tomātu mizas un sēklas. Liek atpakaļ uz plīts, pievieno dārzeņu buljonu un grūbas, pievieno tējkaroti cukura, kā arī sāli un piparus pēc garšas. Uzsilda un pasniedz karstu.

Kokteilis ar gurķi, piparmētru, baziliku un laimu.


Kāzas, iespējams, ir visuniversālākais un visaptverošākais pasākums, kāds izdomāts. Dažādas atkalredzēšanās, emocijas, patētiski mirkļi, viesi no visdažādākajām paaudzēm un garantēts turpinājums nākamajā dienā. M un K kāzas patiesībā iesākās kā karstuma un saules izturības tests visiem klātesošajiem, taču turpinājumā kārtējo reizi apstiprinājās pierādīts fenomens - kāzās cilvēki priecājas, ēd, dzer un dejo, neatkarīgi no apstākļiem.

Neēst, nedzert, nevalkāt kurpes ar augstiem papēžiem, ne, Ne, NE - tāda bija mana pēckāzu devīze pagājušajai nedēļai. Pieturēties pie šāda uzstādījuma man diemžēl neizdevās, toties izdevās atklāt jaunu after-afterparty detoksikācijas un atveldzēšanās paņēmienu - gurķu, piparmētru, laima un bazilika kokteilīti. Absolūti bezalkoholisku un neikaitīgu, toties tas rada iespaidu, ka ballīte vēl nav beigusies.

Recepte:

2-3 bazilika lapas
4 piparmētras lapas
3 gurķa šķēlītes
1 ēdamk. svaigas laima sulas
1 ēdamk. dzidrā cukura sīrupa

Cukura sīrups:
1gl. cukura
1gl. ūdens

Sajauc ūdeni ar cukuru un uzvāra, līdz cukurs izkusis. Atdzesē.

Palielā glāzē ievieto baziliku, piparmētras, gurķi, ielej sīrupu un laima sulu. Samīca visas sastāvdaļas, lai izdalās to garša un aromāts. Glāzi piepilda ar minerālūdeni, izdaiļo ar laima šķēli vai daiviņu.

Zaļo zirnīšu un sviesta pupiņu kišs


''Tev kaut ko atvest no laukiem?'' Nu, protams, man vienmēr kaut ko vajag no laukiem, šis ir viens no maniem mīļākajiem jautājumiem. Tur ir svaigs piens, krējums, sviesta pupiņas, cukini, paprika un vēl daudz kas cits, ko nevar iegūt piemājas dārzā pilsētā. Tā kā manā palīdzības pakā no laukiem atradās arī sviesta pupas - dzeltenas un violetas - man radās iespēja tās iekombinēt vakariņās paredzētajā quiche - sāļajā pīrāgā ar dārzeņu un krējuma/olu pildījumu. Cilvēki nez kādēļ franču kišu vēlas nodēvēt par oleni, jo tas taču ir tik latviski. Tad jau drīzāk tas jāsauc par kūceni, jo vārds quiche patiesībā ir cēlies no vāciskā Kuchen - kūka. Tās gan ir valodnieku rūpes, manējās - lai labi garšotu.
Principā man nepatīk cept ne tartes, ne kišus, ne līdzīgus sa-cepumus, kas ietver mīklas jaukšanu, tās atdzesēšanu, rullēšanu, ieklāšanu formā, atdzesēšanu vēlreiz un kur nu vēl iepriekšēju apcepšanu cepeškrāsnī. Tas vienmēr rada zināmu trauksmi un izslēdz jelkādu spontanitāti. Mīklu es iejaucu iepriekšējā dienā. Taču rezultāts vienmēr ir dievīgs. Atceroties kaut vai zilā siera un kartupeļu tarti, nākas nostalģiski nopūsties. 



Plūmju-šokolādes kūka

Lai arī pirms pāris dienām vēl svilināja ar 33 grādu jaudu, sastopoties ar plūmēm, es jūtos mazliet rudenīgi. Vietām var manīt jau lidināmies kādu iedzeltenu lapu, un man netop skaidrs, vai to nomocījis karstums vai arī rudens patiesi vairs nav tālu. Vē. Tikai ne to. Jo vēl tik daudz kas jāpagūst, pirms pilsētu pārņem drēgnums, lietus un dubļu haoss.
Oriģinālajā receptē netiek izmantota šokolāde un plūmes ir mazāk un lielākas, bet mana versija par šo kūku man patīk daudz labāk, to gatavot ir tīrā bauda acīm un pārējām maņām - šokolāde smaržo, mmm, un raibs gar acīm metas, kad daudzie dzeltenie plūmju vēderi cepeškrāsnī piepildās ar sulīgi sarkanu toni. Iesaku.
 
 
 


Šokolādes-bumbieru kūciņas

Ak, šie meiteņu vakari. Kad, nākot mājās no darba, es paslīdēju uz šķidra bumbieru paklāja, kas bija izveidojies šīgada bumbieru ražai nogatavojoties un sagāžoties uz zemes, tā vietā lai sulīgi nolamātos, es iesaucos: ''Pareizi! Vēl taču ir bumbieri!'' Kokā, kurš aug, kur tas audzis, kā šķiet, jau mūžību, tādēļ ir tik pašsaprotams un nemanāms.
Runas ir garas, darbs ir īss, kāds teica, un es noķeksēju no augstākajiem zariem pāris bumbierus un veikli izcepu smieklīgas, mazas bumbieru mini kūkas keramiskajos trauciņos. Jo pēc iespējas ātrāk vēlējos nokļūt līdz vakara saviesīgajai daļai, kad var skatīties foto un video, smieties, malkot vīnu un tenkot par to, kāda kuram bija/vai bija kleita vai ūzas, kurš izdzēris visvairāk šampanieša vai bijis visvairāk nosvīdis dejojot. Brīva vaļa izmantot lielus, mazus, dzeltenus, zaļus, apaļus vai garenus bumbierus.
Recepte:
No Chocolate Shavings (recepte pielāgota 4 porcijām)

100g sviests
4 ēdamkarotes brūnais cukurs
1/2 glāze milti
2 olas
1 tējk. vaniļas ekstrakts
4 bumbieri
2 ēdamk. kakao
šķipsna sāls
1/2 tējk. cepampulveris
2 ēdamk. piens
Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Atlaidinātu sviestu un cukuru ieliek vidēja izmēra bļodā, sakuļ ar mikseri līdz tas viegls un gaisīgs. Pievieno olas un kuļ, kamēr masa viendabīga. Iekuļ masā vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā sajauc miltus, cepampulveri, sāli un kakao. Pakāpeniski miltu maisījumu pievieno sviestam, maisot kamēr mīkla viendabīga. Iejauc pienu.
Nomizo bumbierus tā, lai kātiņš paliktu neskarts. Ar maza nazīša palīdzību (man šajā sadaļā lieliski noderēja rīks ābolu serdes izņemšanai) izgriež bumbiera serdi tā, lai pats bumbieris paliktu neskarts. Mīklu vienmērīgi izdala uz 4 trauciņiem. ar karotes aizmuguri mīklā izveido iedobi, ievieto tajā bumbierus un uzmanīgi iespiež, lai mīkla tos apņemtu. Cep 20 minūtes vai kamēr mīkla virspusē ir sacietējusi. Atdzesē un pasniedz ar kausētu šokolādi.

Pildīti tomāti ar rīsiem

Es vēlētos kaut brīvā laika man būtu tik pat daudz, cik šobrīd siltumnīcā tomātu. Vienā ķekarā kopā sadzīvo pat 6-7 vareni milzeņi. Tomātu pīrāgs, tomātu zupa un bruschetta ar tomātiem pagaidām var pagaidām dzīvot vien manās domās. Taču ir citi varianti.
Iespējams, šis ir lieliskākais blogs, lai uzķertu dažādas autentiskas itāļu receptes, jo tās vienkārši, bez liekiem izskaistinājumiem un ar saukli, ka katram jāmēģina vimaz vienu dienu sajusties kā toskānietim, Džūdija, kura mīt Florencē, pasniedz vieglā, dzīvespriecīgā veidā. Tieši tā, kā ir vērot gluži ikdienišķu ainu kādā mazā Itālijas lauku pilsētā. Ieraugot pomodori ripieni, es uzreiz iedomājos par pildītu papriku vai kāpostu tīteņiem. Taču nē. Šos gardumus nepasniedz siltus. Varbūt laikapstākļu dēļ? Auksta itāļu uzkoda Maskavas karstuma nomocītajiem latviešiem.
Recepte:
6 apaļas formas tomāti, ar kātiņiem
1/2 glāze nevārītu rīsu
1 ķiploka daiviņa, samīcīta
2 ēdamk. sakapāta bazilika lapu
sāls
2 ēdamk. sarīvēta parmezāna siera
olīveļļa
Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Ar asu nazi tomātiem nogriež gandrīz vienu trešo daļu no augšas un ar karotīti izgrebj tā mīkstumu un sēklas, sakapā un liek nelielā bļodiņā. Pievieno rīsus, sakapāto ķiploku un baziliku, parmezāna sieru un šķipsnu sāls. Pievieno olīveļļu. Piepilda tomātus līdz 2/3 ar rīsiem, liek cepamtraukā un cep 30-40 minūtes, kamēr rīsi ir gatavi. Pasniedz atdzesētus.