Kvinojas, avokado un svaigā siera salāti


Šorīt, šķirstot salātu recepšu grāmatu, nodomāju, ka pēdējā laikā nepelnīti ir atstāta novārtā bagātā graudaugu pasaule. Domāju un iedomājos par kvinoju (vēlāk, atsvaidzinot zināmo informāciju, izrādījās, ka kvinoja nemaz nav graudi, bet pseidograudi - drīzāk sēklas). Godīgi sakot, kvinoja nav manai sirdij tuvākais ēdiens, tomēr es māku novērtēt veselīgu pārtiku - kvinoja, piemēram, nesatur glutēnu. Es dodu priekšroku salātiem, kaut gan zinu, ka daudzi to ēd vienkārši novārītu bez piedevām. Salātu recepte ir vienkārša un reizē iztur manu jau pieminēto testu - mazāk sastāvdaļu, mazāk haosa, mazāk "putras" (rosols, kā nojaušat, nav un nevar būt manējais). Ierosinu avokado aizstāt ar apvārīta ķirbja gabaliņiem (kāpēc man tas neienāca prātā iepriekš?), ja esošā versija liekas par sātīgu.
 
 
Bēdīgi, ka kvinoju pārdod tikai izmeklētās vietās - citos regulārajos lielveikalos nekā tamlīdzīga nav, bet Stokmanā paciņa kvinojas maksā virs 2 latiem (kas, protams, ir gana lēti, taču parastas sēklas gribētos saņemt par vēl lētāku samaksu). Vēl jo dīvaināk, ka Biotēkā, šķiet, tieši to pašu iepakojumu redzēju par nepilniem 4 latiem. Esam bagāti vai arī it kā pašsaprotamas lietas te skaitās luksuss? Jādomā, ka inku zelts (kā vēl mēdz  dēvēt Andu kalnu reģionā dzimušo kvinoju) mūsu veikalos pilnībā attaisno savu nosaukumu.
 
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru