Kvinojas cepumi

Siltie vasaras vakari  neatskatīdamies aizrit viens pēc otra, bet, notikumu viesulim griežoties, reti kuru no tiem var atļauties pavadīt svētā vientulībā un pilnīgā mierā. Un miers man vienmēr saistās ar piparmētru tēju un auzu pārslu cepumiem. Jā, tieši auzu. Jo, knakstoties gar auzu cepumiem vēlā vakara stundā, vainas apziņa vienmēr ir nepamatoti mazāka, nekā mielojoties, piemēram, ar pildītajiem riekstiņiem. Lai tas viss nebūtu tik triviāli, es ļāvos kārtējam eksperimentam un  nolēmu savu "miera" cepumu tapšanā iesaistīt kvinoju un vēl pāris ingredientus, kas parasti tajos nav.

 

 

Biešu un spinātu (neticami, bet fakts) tuvā radiniece kvinoja, kā jau esmu minējusi, nebūt nav mans iecienītākais produkts. Tomēr mērenās devās un kombinācijā ar citiem produktiem es labprāt izmantoju tās neaizstājamās īpašības. Kā nekā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kā vēstī ziņu slejas, esot pat oficiāli pasludinājusi 2013. gadu par Starptautisko kvinojas gadu. Par godu ANO, Andu zemkopjiem un siltajiem vasaras vakariem es izcepu cepumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir kvinojas putraimi, un pārliecinājos, ka kvinoju lietderīgi izmantot ne tikai salātos, kā esmu to arī darījusi jau agrāk, bet arī saldajos ēdienos un (sa)cepumos. Ja rādās, ka šie ir dažādu garšu mazliet par daudz pārsātināti cepumi, bez rozīnēm itin labi var iztikt. Savukārt šokolāde gan cepumiem piešķir svētlaimīgam vakaram nepieciešamo dekadences, bet garšvielas - miera noskaņu. 

Marcipāna-ķiršu plācenīši

Kur tas laiks, kad iesaistījos mēģinājumos pašrocīgi pagatavot marcipāna masu, un jāatzīst - darbiņš nav viegls, bet rezultāts ne vienmēr apmierinošs. Lai cik pieticīgi tas izklausās - dažkārt ir lietderīgi atlikt šo visu ķēpu, blanšētu mandeļu meklēšanu kā ar uguni, mandeļu blanšēšanu un galvassāpes un tā visa vietā iegādāties kvalitatīvu un garšīgu marcipāna masu veikalā. Jo īpaši ja grasāties to izmantot ar pievienoto vērtību - ieguldīt vēl kādas interesantas un laikietilpīgas saldumu receptes īstenošanā.  

Marcipāna-ķiršu plācenīši ir maza nodeva ķiršiem, recepti ar saldajiem ķiršiem un marcipānu izmēģināt praksē, jāatzīst, gribēju jau sen. Man pašai šķiet, ka šī miltu, marcipāna un ķiršu savienība ir kaut kas pa vidu starp kūku, cepumiem un plātsmaizi. Tā kā marcipāna masa pati par sevi ir pietiekoši salda, papildus cukuru mīklai nepievienoju. Zvērināti saldummīļi var  pievienot mīklai vēl 2 ēdamkarotes cukura. Nevaru noklusēt, ka šobrīd pasniegtajai marcipāna variācijai drīzumā te sekos vēl viena - marcipāna brauniji. Arī vēl nebijis gardums Zucchini virtuvē. Man plācenīši vislabāk garšoja atdzesēti līdz istabas temperatūrai. Pie kafijas un gudrām sarunām, protams. 

 

 

 

 

Pildīta paprika ar lēcām, spinātiem un kaltētiem tomātiem

Man vienmēr garšojusi cepeškrāsnī cepta paprika, jo tikai tad paprikai ir tā ļoti īpatnējā un īpašā garša, kas nelīdzinās nevienam citam dārzenim. Jo īpaši smeķīga ir pildīta paprika. Ar mazu piciņu skābā krējuma vai druscītiņ lielāku piku grieķu jogurta. Mmmmm. Taču, kopš esmu neatgriezeniski pārgājusi uz veģetāro virtuvi, klasiskie un visiem pierastie pildījumi vairs nav aktuāli. Tas nebūt nenozīmē, ka līdz ar gaļas produktiem no aktualitāšu listes zūd arī pildītās paprikas. Nepavisam, jo tieši tas paver plašu darba lauku izdomai, apsverot, ar ko gan vēl var piestūķēt garšīgos nakteņus.

Piemēram - ar veģetāriešiem jo sevišķi nepieciešamu un ieteicamu produktu - lēcām. Lēcas, kā zināms, sevī apvieno vienkopus daudzu pākšaugu un riekstu labākās īpašības, par ko gaļas neēdājiem var būt īpašs prieks. Ķirbju sēklas un kaltētie tomāti palīdz radīt to garšu buķeti, kas vajadzīga jebkuram ēdienam, lai tas sniegtu pilnīgu gandarījumu. Ne velti pildīto papriku gatavošanas procesā, maisot pildījumu un pievienojot sāli pēc garšas, es nespēju no garšosanas ne atrauties. Bet sātīguma trūkumu pildījumam var pārmest vēl mazāk. Pēc struktūras vispiemērotākās dārzeņu pildīšanai ir tieši zaļās lēcas. Par lēcām runājot, tīri iedvesmai ir jāpiemin viens no pirmajiem Zucchini ēdieniem - lēcu zupa. Tā lūk. Ar lēcām pildīta paprika - vēl viens ēdiens, kurš ir ne tikai burvīgi krāsains, acij tīkams un gards, bet arī tāds, pēc kura paša vēderam nav jājūtas kā pildītam kā piparam.