Mīdijas baltvīna mērcē

Vienmēr jau nesanāk būt ūber oriģinālam, un es būšu banāla bez gala. Atgriežamies Briselē. Es šoreiz nerunāju tik daudz par izcelsmi, bet drīzāk par iedvesmas avotu. Tikai tagad stāsts vairs nav par šokolādi, arī ne par cigoriņiem, bet gan par jūras veltēm. Un jūras velšu lauciņā moules marinières, protams, ir nepastrīdama klasika (jau brīdināju, ka būs banāli!). Tā saucamā Zivju iela, kur no restorāniem laužas un burtiski vajā haotiski aromātu sajaukumi - zivis un eļļaini šķebīgi french fries (kuri tomēr cēlušies Beļģijā, nevis Francijā, kā varētu nojaust), ir pārspīlēti uzmācīga un apetīti nekādi neraisa (lai gan mīdiju zupa, piemēram, tur mēdz būt nepārspējama).

 

Un tad vēl alus, tas beļģu nebeidzami daudzveidīgais alus, kas ikreiz, skatoties dzērienkartē, liek sajusties vēl bezpalīdzīgāk, kā plikpaurim veikalā pie šampūnu plaukta. Taču zināmu iespaidu uz maņām tas viss tomēr atstāj. Nonākot atkal neitrālā teritorijā, galu galā sakārojas kaut ko no jūras labumiem. Ja žēl ~20 eiro un ir elementāras zināšanas par to, kā apieties ar katlu, korķuviļķi un gāzes plīti, tad nekas neliedz tos izbaudīt mājas apstākļos. Ne frī, ne alus klāt nav vajadzīgi, es priekšroku dodu svaigai maizītei un papildus baltvīnam. Skaisti!

 

 

Recepte:

4 porcijām

1kg mīdijas
pāris timiāna zariņi
2 ķiploka daiviņas, sakapātas
1 gl. labas kvalitātes sausais baltvīns
selerijas lapas, sasmalcinātas
2 tējk. svaigi spiestas citrona sulas

 

Mīdijas labi nomazgā aukstā tekošā ūdenī un ar asu nazīti notīra no tām visu lieko. Ja kāda ieplīsusi vai salūzusi, met to prom. Timiāna lapas atdala no zariņiem un ar nazi tās sakapā, ne pārāk smalki. Sakapāto timiānu, kopā ar zariņiem, baltvīnu, ķiploku un mīdijām liek katlā vai palielā pannā uz lēnas uguns. Kad šķidrums uzvārās, uz lēnas liesmas turpina to vārīt vēl pāris minūtes. Visām mīdijām jāatveras. Liek tās bļodā vai uz šķīvja, ja ir neatvērušās mīdijas, tās met prom. Timiāna zariņus ņem ārā no mērces un vār to vēl aptuveni 5 minūtes. Pievieno mērcei citrona sulu un pārlej ar to gatavās mīdijas. Pievieno seleriju un pasniedz nekavējoties.

Šokolādes kūka ar Guinness alu

Kādreiz Vecrīgas T.G.I. Friday's ēdienkartē bija NENORMĀLI garšīga šokolādes kūka - nevis feiks, bet viena vienīga šokolāde no iekšpuses un ārpuses tāpat - un es mēdzu tur itin bieži iegriezties, lai atzīmētu darbadienu vakarus un tērētu laimīgos čekus. Kad pirms nedēļas gājām tradīciju atkal atjaunot, tad izrādījās, ka šī kūka jau divus gadus vairs nav piedāvājumā. Laiks traki skrien? O, jā. Par to arī šis stāsts - par dzimšanas dienu.

Cilvēkam, kurš kārtējo reizi kļūst par vienu gadu vecāks, galva ir vairāk pilna ar eksistenciālas dabas pārdomām, nevis komplicētām kulinārijas idejām, tāpēc es izvēlējos vienkāršu šokolādes kūku. Vienkāršu, bet šokomāniju pilnībā remdējošu un jubilejas reizei piemērotu recepti: ar šmigu. Un tas nav vis rums, bet gan ... alus. Neprasiet man, ar ko atšķiras īru Guinness alus no, piemēram, Aldara vai porteris no stouta, jo alu es tīrā veidā nepanesu un pat nojautas līmenī to nezinu. Taču, ja reiz Guinness ir tik pasaulslavens arī kā piedeva kulinārijas izstrādājumiem, tad kaut kam tajā visā ir jābūt. Pati kūka un glazūra ir caur un cauri no šokolādes - es nenocietos un, pārveidojot oriģinālo recepti, iekļāvu tajā aptuveni 400g tīras šokolādes.

Katrā ziņā, lai dzimšanas dienā viss būtu šokolādē, man par godu bija sarūpēts saulains, novembrim ne pārāk tipisks laiks. Un diena pilna ar manām mīļākajām lietām. Šokolāde bija tikai viena no tām.

Recepte:

1 gl. Guiness alus

220g nesālīts sviests

2 ēdamk. kakao pulveris

2 gl. milti

2 gl. cukurs

150-200g tumšā šokolāde

1 1/2 tējk. cepampulveris

3/4 tējk. sāls

2 lielas olas

2/3 gl. skābais krējums

Glazūra:

150-200g tumšā šokolāde

6 ēdamk. saldais krējums

3/4 tējk. šķīstošā kafija

Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Sagatavo kūkas veidni, to ietaukojot ar sviestu un nedaudz miltiem. Pannā izkausē sviestu un šokolādi kopā ar alu un uz lēnas uzguns uzvāra. Pievieno kakao. Atdzesē.

Samaisa atsevišķā bļodā miltus, cukuru, cepampulveri un sāli. Atsevišķi ar mikseri sakuļ olas un krējumu. Pievieno olu maisījumam šokolādes un alus maisījumu, sakuļ līdz sastāvdaļas sajaukušās. Ar koka karoti vienmērīgi iejauc miltu maisījumu. Mīklu lej apaļajā kūkas veidnē un liek cepeškrāsnī uz aptuveni 35 minūtēm (mana kūka bija gatava nepilnās 30, tādēļ vēlams pēc 25 minūtēm to pārbaudīt ar koka irbulīti). Kūku atdzesē un tad izņem no veidnes, lai pārlietu ar glazūru.

Pagatavo glazūru: šokolādi kopā ar saldo krējumu un kafiju, ik pa laikam apmaisot, izkausē ūdens peldē. Masu pārlej pār atdzesētu kūku.

Tarte tatin. Franču ābolu pīrāgs.

Kas gan būtu šis blogs bez slavenā franču ābolu pīrāga! Tas būtu kā... blogs bez ābolu pīrāga? Katrā ziņā es jau sen to gribēju izdarīt. Tiem, kas nekad nav dzirdējuši par tarte tatin, pīrāgs ar pildījumu upside down var šķist samērā neparasts. Kas otrādi? Pīrāgs? Huh? Paļaujieties uz to, ka francūži zina, ko dara, mes chers. Un ievingriniet tricepsu , jo nāksies manipulēt ar karstu čuguna pannu.

Tarte tatin burvības noslēpums jau gadu simteņiem slēpjas leģendā, kas receptei pamatā. Bet galvenokārt karamelizētos ābolos un ačgārnajā pīrāga gatavošanas procesā. Galvenais ir sekot norādēm un neļauties panikai. Piecu punktu sistēmā novērtējot veikumu, rezultāts ir sekojošs: mežonīgi uzkarsuši pāris kilogrami čuguna un tajā burbuļojošš cukurs raisa zināmu uztraukumu un piesardzību, līdz ar to karamelizētajiem āboliem - vien trīs acis (man tomēr piemīt nedaudz paškritikas). Varbūt par maz cukura, jo vismaz āboli bija gatavi, balansējot jau uz izjukšanas robežas. Garša - piecas acis, indeed. Un piecas acis par mīklu, tā izdevās lieliski. Pie malas visādus smalcinātājus un jaucējus, tas nekam neder, esmu atklājusi, ka vislabāko mīklu var pagatavot jaucot to ar rokām. Ja ir patika, tad pīrāgu var pasniegt kopā ar putukrējumu vai saldējumu. Une tarte divine.

Recepte:

no dažādiem avotiem

Mīkla:

120g sviests

1 ēdamk. cukurs

1 1/2 gl. milti

3-6 ēdamk. auksts ūdens

Pildījums:

~ 11 āboli (es izmantoju Granny Smith)

110g sviests (var būt arī sālīts)

1 gl. cukurs

Pagatavo mīklu. Miltus un cukuru sajauc ar nelielos kubiciņos sagrieztu, ledusskapī atdzesētu sviestu. Pa karotei pakāpeniski pievieno ūdeni, samīca gandrīz viendabīgā masā un uz viegli miltainas virsmas saveļ to bumbā. Ietin pārtikas plēvē un ieliek ledusskapī.

Ābolus nomizo, sagriež četrās daļās un izņem serdi. Nav vajadzības tos griezt vairākās daļās, jo uz pannas ābolu daiviņas ievērojami saraujas.

Ņem čuguna pannu, liek uz plīts, izkausē tajā sviestu. Kad sviests izkusis, pannu noņem no plīts un iemaisa cukuru, izlīdzinot vienmērīgi pa pannas dibenu. Ābolu daivas sakārto pannā pa apli rozetes veidā. Labi, ja āboli paliek pāri, cepšanās procesā, kad āboli sarausies, tos varēs pievienot brīvajās vietās. Pannu liek atkal uz uguns un uz vidējas liesmas, nemaisot un neaizskarot cukuru un ābolus, cep 10 minūtes, ļaujot, lai āboli karamelizējas. Tikmēr no ledusskapja izņem mīklu un uz miltainas virsmas no tās izrullē apli, kas par 2cm diametrā lielāks nekā panna.

Pēc 10 minūtēm pārbauda ābolus, pievieno pārpalikušās ābolu daivas brīvajās vietās. Cep vēl vismaz 5 minūtes, uzmanīgi vērojot ābolu krāsu un neļaujot tiem kļūt pārāk tumšiem. Noņem pannu no uguns un uzmanīgi pārklāj tās saturu ar izrullēto mīklu.

Liek pannu cepeškrāsnī, kas iepriekš uzsildīta līdz 190 grādiem. Pīrāga pildījums cepšanās laikā var burbuļot un nedaudz iet pāri pannas malām, tādēļ piesardzības labad zem tās novietojams cepampapīrs. Cep 30 minūtes, kamēr mīkla zeltaina. Atdzesē, ar asu nazi atdala mīklu no pannas malām un uzmanīgi, turot plakanu šķīvi virs čuguna pannas, izgāž tajā gatavo pīrāgu.

Cepumi ar kļavu sīrupu un pekanriekstiem

Sveicināti īstā - drēgnā, dranķīgā un ar ziemu draudošā - rudenī. Sestdienas rītā negaidīti pārsteidza pirmais sniegs, izraisot kārtējo noskaņojuma un apģērba krīzi. Pat bez tā visa es nevarētu apgalvot, ka šis būtu labākais posms dzīvē. Taču nav arī iemesla beigt priecāties par lietām, vietām un sajūtām.

Lieta, kas man patīk gatavošanas procesā - atklāšana. Piemēram? Baklažāns un pica. Zilais siers uz tartes. Cukini šokolādes mafinā. Kļavu sīrups. Kļavu sīrups visumā ir Ziemeļamerikas ļaužu ideja, paldies viņiem par to. Ja līdz šim es kļavu sīrupu kā ne-obligātu piedevu varēju iedomāties uz pankūkām vai vafelēm, tad tagad tas tiek pielietots gaumīgākā veidā Piemēram, cepumu mīklā. Jāatzīst, šie ir pavisam frīkaini cepumi. Garšas ziņā un vizuāli tāpat.

Recepte:

no Every Last Cookie

2 3/4 gl. milti

1/2 tējk. sāls

3/4 gl. pekanrieksti, sakapāti + 1/2gl. veseli pekanrieksti

225g sviests

3/4 gl. cukurs

1/4 gl. kļavu sīrups

1 liels olas dzeltenums

1 liela ola, viegli sakulta

cukura pērlītes (pēc izvēles)

Sajauc miltus ar sāli, pievieno sasmalcinātos riekstus.

Atsevišķā bļodā ar mikseri sakuļ sviestu ar cukuru, pievieno sīrupu, olas dzeltenumu, kuļ, kamēr masa viendabīga. Pakāpeniski pievieno miltus. Mīklu samīca plakanas bumbas formā, ietin pārtikas plēvē un atstāj ledusskapī pa nakti vai vismaz 1,5 stundas.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Cepešpannu izklāj ar cepampapīru. Uz miltainas virsmas izrullē mīklu aptuveni 0,6cm biezumā. No mīklas izgriež apļus, aptuveni 5cm diametrā, un novieto uz cepampapīra. Nosmērē cepumu virspusi ar sakultu olu, katra cepuma centrā liek pa vienam veselam pekanriekstam, maigi iespiežot to mīklā. Ja vēlas, nokaisa katru cepumu ar cukura pērlītēm un liek cepeškrāsnī uz 10-12 minūtēm.

Pica ar baklažāniem, tomātiem un mozzarella sieru

Aplūkojot Stockmann Trako dienu bukleta ēdienu sadaļu, kur starp gurmetu uzkrītoši rēgojās sardeles un saldēta pica ar šķinķi, man nekādi netapa skaidrs, kā gan mājas apstākļos cilvēki spēj samierināties ar saldētu picu. Pat ne tad, ja tā maksā 86 santīmus.

 

Mājās gatavota pica var būt burvīga (atceramies picu ar cukini un kazas sieru), un tāda tā būs vienmēr, ja tiks gatavota ar mīlestību un atceroties dažus, manuprāt, svarīgākos tipus - cepeškrāsnij jābūt labi uzsildītai, mīklai homemade un labi uzbriedinātai, plānai un garšīgai (lai picas maliņu ēdot, negribētos to pa kluso nogrūzt zem galda). Un nebūt nav vajadzīgs giga-mega aprīkojums un nav jāpavada virtuvē puse dienas. Pārdesmit minūtes, ko nākas patērēt sastāvdaļu griešanai un sagatavošanai var pielīdzināt laika posmam, ko aizņem saldēto sastāvdaļu izpēte, šauboties, vai saldētais šķiņķis vispār ir šķinķis. Viss, kas picai virsū - gaumes, noskaņojuma un sezonas jautājums. Es šoreiz piedāvāju visnotaļ sezonālu un saskanīgu trio ar diviem vareniem nakteņiem - tomātiem un baklažāniem. Visi zina, cik gaļīgi un sātīgi ir baklažāni. Savukārt tur, kur tomāti - tur arī mozzarella siers.