Baltās šokolādes-rabarberu mafini

Ir ļoti grūti mani sakūdīt uz recepšu neievērošanu, ārpus rāmjiem iziešanu un pilnīgu improvizēšanu. Kā jau esmu teikusi vairākkārtīgi, tiekšanās uz perfekciju un punktualitāte ir manas labās un vienādiņ sliktās īpašības. Bet dažkārt tomēr izdodas. Un nereti tad sanāk interesantākās un ņammīgākās maltītes. Piemēram, sakombinēt balto šokolādi ar rabarberiem man laimējās, kad nevarēju izšķirties starp šokolādes kēksu vai rabarberu plātsmaizi. Mafinu panna sen nelietota un noputējusi gulēja dziļi pažobelē un iznāca ārā, lai risinātu pēkšņo dilemmu. Pēcāk, lai neieslīgtu pārliekā pašapmierinātībā, es iegūglēju un atklāju, ka jaunatklātais kombo nepavisam nav nekas jauns. Baltās šokolādes kūciņas, pīrāgi un pat konfektes izgudrotas jau sen. Nospriedu, ka nav vairs pasaulē divas tādas sastāvdaļas, kas jau nedarbotos tandēmā kādā ģeniālā receptē.

Zinu jau zinu, ka rabarberu zvaigžņu stunda jau paskrējusi, pēdējā laikā mani var visai pamatoti vainot par recepšu ar notecējušu termiņu publicēšanu, bet tomēr - kādēļ gan savā priekā nepadalīties ar jums. Arī pašas šokolādes izvēle ir tīrā imrovizācija, lieliski derēs gan tīra baltā šokolāde, gan šokolāde ar visādām piedevām, riekstiem, rozīnēm, kokosriekstu skaidiņām vai rīsu crunchiem. Baltā šokolāde parasti ir gana salda, tādēļ cukuru var pievienot arī krietni mazākos apmēros. Jebkurā gadījumā skābenais rabarberis mafinus dara īpaši sulīgus un lieliski līdzsvaro un saliek visas garšas savās vietās. Silti iesaku izmēģināt.

Recepte:

~15 mafiniem

2,5 glāzes milti

1/2 glāzes ātri vārāmās auzu pārslas

2 glāzes brūnais cukurs

1/2 tējk. soda

1/2 tējk cepampulveris

1/2 tējk. sāls

220g sviests, izkausēts

2 vidēja izmēra olas

1 glāze piens

200g baltā šokolāde, sagriezta nelielos kubiciņos

2 vidēja izmēra rabarbera kāti

Rabarberus nomizo un sagriež diezgan smalkos gabaliņos. Šokolādi sagriež nelielos kubiciņos. Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem, mafinu pannā ievieto papīra formītes un ietauko tās ar neitrālas garšas eļļu vai sviestu. Lielā bļodā samaisa kopā izkausēto sviestu, olas un pienu. Atsevišķā bļodā sajauc kopā sausās mafinu sastāvdaļas - miltus, cukuru, auzu pārslas, cepampulveri, sodu un sāli. Pakāpeniski pievieno miltu maisījumu mitrajām sastāvdaļām. Pievieno rabarberus un šokolādi un uzmanīgi samaisa, kamēr mīkla viendabīga.Papīra formītes piepilda ar mīklu un liek cepties aptuveni 20 minūtes, kamēr mafini kļūst viegli brūni un, pārbaudot mafinu ar koka irbulīti, pie tā vairs neķeras klāt mīkla. Pāris minūtes atdzesē, pirms atdala no pannas.

Rabarberu tarte

Absolūts ēd bloga saimnieces uzaicinājums piedalīties virtuālā rabarberu ballītē nāca īstajā brīdī, jo ledusskapī man aizmirsti glabājās pāris resni rabarberu kāti no Blomes lauku dārza. Prieks, ka kāds paskubina mest slinkumu pie malas un sasparoties jaunu recepšu meklējumiem. Citādi es nebūtu pat manījusi, ka rabarberu sezona jau sākusies un pat tuvojas loģiskam nobeigumam. Un kas gan būtu viss process bez jaunām zināšanām. Iegūglējot rabarberus, visvairāk iepriecināja informācija, ka minētais augs (drīzāk auglis, ne dārzenis) uzlabo garastāvokli. Un sarūgtināja, ka kādreiz pieaugušo teiktais par indīgajiem savienojumiem, kas atrodami rabarberos, ja tos ''ne tā'' gatavo vai ''ne tajā'' laikā ievāc, izrādās patiesība.

Kad bijām vēl bērneļi, dārzā šķinām rabarberus un ēdām tāpat, pa taisno cukurtraukā mērcējot. Prasības ar laiku aug. Pagājušajā rabarberu sezonā es iemācījos izcept rabarberu-zemeņu pīrāgu ar ''režģi'' un rabarberu-citronu kūku. Šogad mēģināju ko treknāku, sarežģītāku un mazdrusciņ laikietilpīgāku. Ceru, ka patiks. Iesaku tartei izmantot daudz rabarberus, resniem kātiem un sagrieztus palielos kubikos, lai virsu var pilnībā noklāt un krēma pildījums būtu gandrīz vai pārsteigums tartes baudītājiem.

Recepte:

no Joy of Baking

8-10 personām

Mīkla:

1 1/2 gl. milti

1/8 tējk. sāls

113g sviests

1/4 gl. cukurs

1 liela ola, sakulta

Pildījums:

1/2 gl. mascarpone siers

120ml saldais krējums

1 ēdamk. cukurs

1/2 tējk. vaniļas ekstrakts

Rabarberi:

~600g svaigi rabarberi, nomizoti, sagriezti šķēlītēs

1 gl. cukurs

1/3 gl. ūdens

citrona miza

1 kanēļa standziņa vai 1/2 tējk. malts kanēlis

Lai pagatavotu mīklu, bļodu sajauc kopā miltus un sāli. Ar mikseri sakuļ sviestu, pievieno cukuru un kuļ, kamēr masa viegla un gaisīga. Piejauc olu un sakuļ tā, lai masa viendabīga. Pievieno miltus un sajauc, līdz veidojas mīkla. Savirpina to bumbā, ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī uz ~1 stundu, kamēr mīkla kļūst stingra.

Sagatavo veidni ar viļņaino maliņu un, vēlams, izņemamu apakšu. Uz nedaudz miltainas virsmas izrullē mīklu tik lielā aplī, kas vismaz 3cm lielāks par veidnes diametru. Lai ievietotu mīklu veidnē, uztin to uz mīklas ruļļa un tad pārnes to uz veidni (ģeniāla taktika). Saudzīgi to ieklāj veidnē, izlīdzinot viļņainajās maliņās un piespiežot veidnes apakšai. Ar dakšiņu iedur mīklā uz pannas dibena, lai izvairītos no mīklas uzpūšanās cepšanas laikā (ģeniāla taktika, ko vēlams neaizmirst pielietot, jo tas palīdz izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.) Apklāj veidni ap pārtikas plēvi un uz 20 minūtēm liek saldētavā.

Cepeškrāsni uzsilda līdz 190 grādiem. Ar mīklu piepildītajā veidnē ieklāj foliju vai cepampapīru un vienmērīgi piepilda to ar rīsiem, pupām vai speciālajām cepeškrāsnij paredzētajām lodītēm, kas nodrošina smagumu, neļaujot mīklai uzpūsties vai sarauties. Liek cepeškrāsnī uz 20 minūtēm, tad noņem cepampapīru un smagumu un cep vēl 5-10 minūtes. Tartes pamatnei jābūt viegli brūnai. Pirms pildīšanas tartes pamatni pilnībā atdzesē (taktiski svarīgs moments, lai pildījums nepārvērstos šķidrumā).

Lai pagatavotu rabarberu pildījumu, lielā pannā uz vidējas liesmas silda ūdeni un cukuru, kamēr cukurs pilnībā izkusis, pievieno citrona mizu un kanēli. Kad šķidrums sāk vārīties, pievieno rabarberu gabaliņus, pārklāj pannu ar vāku, un uz lēnas uguns vāra 5-15 minūtes. Jāuzmana, lai rabarberi neizjūk, bet ir mīksti un joprojām saglabā formu. Nedaudz atdzesē un nokāš nelielā katliņā nokāš šķidrumu. Šķidrumu vāra vēl pāris minūtes, kamēr sīrupa tilpums samazinājies uz pusi. Atdzesē.

Lai pagatavotu krēmu pildījumam, uzputo mascarpone sieru un saldo krējumu kopā ar vaniļas ekstraktu un cukuru.

Gatavo tartes pamatni, izmantojot noņemamo apakšu, izņem no veidnes un novieto uz liela šķīvja vai paplātes. Ar koka lāpstiņu vai karotes aizmuguri ieklāj pamatnē krēmu. Pa virsu dekoratīvi izkārto rabarberus. Pārlej tos ar sīrupu.

Pavlova

Dzīve ir krāsaina. Lai kā es arī jūsmotu par precizitāti un lai ar kādu rūpību vienmēr ieteiktu izvēlēties produktus un visu pārējo, tomēr nevajag uztvert ēdiena gatavošanu pārāk nopietni. Ēšana gan ir nepieciešamība, bet ēdiena gatavošana viennozīmīgi ir tikai sevis izklaidēšanas process. Kā deju stunda, kas pārtop jautrībā par galīgi greiziem soļiem vai lielā talka, kas izvēršas par ballīti. Un es vairs nepārdzīvoju, ja rezultāts neizskatās tāds, kā iepriekš iztēlojos. Manas kameras objektīvs joprojām ir notriepts ar kūkām, un es nebūt nekrītu panikā, ja aizmirstas kādā svarīgā gatavošanas posmā tvert fotoaparātu un dokumentēt. Tas, starp citu, attiecas arī uz kūku pavlova.

Tik burvīgā un krāsainā dienā gan negribas rakstīt par ēdienu, bet pavasari. Neaizmirstot to, ka šis ir kulinārijas blogs, minēšu vien, ka šodien uz riteņbraucēju celiņa Jūrmalas virzienā un atpakaļ bija izveidojusies Brīvības ielas cienīga satiksme, ko radīja sportot un sauli tvert alkstoši rīdzinieki, arī es. Pēc tam jutos nopelnījusi attiecīgus vēderpriekus. Domājams, arī mans nabaga blogs bija pelnījis kādu aktivitāti, lai nejustos pamests pavisam novārtā. Pavlovas trauslā bezē pamatne ar staipīgo viduci un putukrējuma virsiņa, protams, protams, liek domāt par gaisīgām un vieglām lietām, kā balti gulbji un dūnu spilveni, un balerīnas puantēs uz pirkstgaliem, taču es, ak, kā šaubos, vai Anna Pavlova našķējās ar šāda vai jebkāda cita veida kūkām. Pavlovas ietekme gan neloliedzami ir bijusi, citādi kūka diez vai sauktos pavlova. Lai gan austrālieši un jaunzēlandieši joprojām nespēj vienoties, kuri īsti to dižajai balerīnai par godu tika radījuši.

Recepte:

4 kūkām

2 olu baltumi

1 nepilna glāze pūdercukurs

100ml saldais krējums

1/3 tējk. vaniļas ekstrakts

1/2 tējk. kukurūzas ciete

ogas, piemēram, dzērvenes, brūklenes

Uzsilda cepeškrāsni līdz 150 grādiem. Olu baltumus ievieto traukā un sakuļ putās, pakāpeniski pievienojot cukuru. Turpina kult, līdz masa stingra un ķepīga. Pievieno kukurūzas cieti un vaniļas ekstraktu, viegli samaisa. Uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru, izveido 4 kūkas. Liek cepeškrāsnī, samazina temperatūru līdz 100 grādiem. Cep aptuveni stundu. Ņem kūkas ārā no cepeškrāsns, atdzesē. Sakuļ saldo krējumu un liek kūkām pa virsu. Dekorē ar ogām vai sakultu ogu mērci.

Pica ar tomātiem un mozzarella sieru

Itāļus es neapskaužu relatīvi siltā klimata, pat ne modes un dizaina korifeju dēļ, bet ēdiena dēļ gan! Manuprāt, tā burvība slēpjas tieši vienkāršībā. Gan ne tā, ka uzbrūvēt, piemēram, pesto būtu piece of cake, bet tajā nekad nav nekā lieka, kas nomāktu. Vienlaikus itāļi ar izteiktu pietāti attiecas pret produktu izvēli un precīzu gatavošanas procesu. Ja mājās nav pareizā siera veida, tad gatavošanas process ir jāatliek, jo aizvietot nedrīkst. Itālija ir vienmēr bijis drauds slaidam viduklim. Picas, tortellini, panini un pasta carbonara - mīkla no rīta un vakarā, tiramisu un panna cotta desertā, kā arī vienā ēdienreizē porcija mozzarella siera, kādu šeit notiesāju pa vasaru un ziemu kopā ņemot. Vajag stipri piedomāt, lai pēc atgriešanās mājās ar iepriekš pieguļošajiem džinsiem neizietu kā Eat, Pray, Love Elizabetei un nenāktos pa taisno doties iegādāties tos 2 izmērus lielākus.

Tobrīd šeit vēl valdīja drēgnums un auksti vēji, bet tur jau plauka krāsains pavasaris, tāpēc baudīt dzīvi bija vēl jo vieglāk. Iebraucēju centieni gatavot itāļu ēdienu gan tiek uzlūkoti ar smīnu. Piemēram, itāļu želatīns - tas vienkārši nestrādā. Vai arī no manas rokas to nevar piedabūt iedarboties. Arī ar raugu esot problēmas. Nesaprotu, kā gan itāļi tā spēj dzīvot, ņemot vērā, ka tiem nepārtraukti nākas cept picas, lai izdabātu tradicionālu mīklas ēdienu alkstošiem tūristu bariem, kas pārpludina vietējos restorānus. Attiecībā uz kalorijām man labpatīk domāt, ka kilometros mērāmie Milānas dizaina izstādē trīs dienās nosoļotie attālumi krietni līdzēja to sadedzināšanā. Tādēļ nākamās pāris dienas pat pēc atgriešanās var dēvēt par picu invāziju manās mājās - kamēr citi krāsoja olas, es joprojām cepu picas. Dalīšos ar pašu vienkāršāko, jo tik vienkārša pica var garšot vienlīdz labi kā restorānā Vittorio Emanuele II galerijā, tā mājās.

Recepte:

picas mīkla (recepte zemāk)

bundžiņa ar konservētiem plūmju tomātiem, bez mizas

3 ķiploka daiviņas

sauja svaigu bazilika lapu

olīveļļa

400g mozzarella

Cepeškrāsni uzsilda līdz 250 grādiem. Tomātiem nolej šķidrumu. Ievieto tos traukā un sakuļ kopā ar ķiploku, baziliku un olīveļļu. Ņem picas mīklu, sadala to divās daļās un no katras uz miltainas virsmas izrullē divus apļus. Pārnes tos uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru vai ietaukota ar olīveļļu. Lai vieglāk, mīklu var veidot arī ar rokām uzreiz uz pannas. Uz katras picas uzsmērē pusi no gatavās tomātu mērces, izlīdzina. Liek picas cepeškrāsnī uz 4-5 minūtēm. Izņem no cepeškrāsns un liek uz picas sieru. Atkal liek picu cepeškrāsnī un cep vēl aptuveni 5 minūtes, līdz siers izkusis un nedaudz burbuļo.

Picas mīkla

Recepte:

(2 picām)

1 tējk. raugs

1 1/2 gl. milti

1/2 gl. silta ūdens

1 tējk. sāls

1/3 gl. olīveļļa

zaļumi

Raugu aplej ar pusotru glāzi silta ūdens. Atstāj uz pāris minūtēm.Ar mikseri sajauc kopā miltus, sāli un olīveļļu. Tad pievieno rauga un ūdens maisījumu un maisa, kamēr masa ir viendabīga un ķepīga. Aromātam un garšai pievieno mīklai sasmalcinātus zaļumus, piemēram, baziliku vai timiānu, taču tie var būt jebkādi iecienītākie garšaugi pēc izvēles. Mīklu samīca bumbas formā, ievieto bļodā, kura apslacīta ar nedaudz olīveļļu, noklāj bļodu ar pārtikas plēvi un atstāj uz vismaz 2 stundām uzbriest. Ideālā gadījumā vēlams briedināt mīklu 24h. Ar dotajiem sastāvdaļu daudzumiem mīklas būs pietiekami divām lielām picām, bet, gatavojot 25cm picas, sanāks trīs.

Šampinjonu lazanja

Vēl viens kritērijs, pēc kā izvēlēties ēdienu - process. Tā, lai ir interesanti. Un, ja nav īpašs laika limits, tad ķimerēties ap ēdiena sastāvdaļām ir tīrā bauda. Sēņu lazanja, iespējams, nav nekas jauns un oriģināls, ko gatavojot nāktos iejusties diži novatoriska pavāra ādā, tomēr zināma jautrība tajā ir. Jau lazanjas novārīšana vien nes līdzi veselu emociju gammu, jo plāksnītes visai bieži mēdz salipt kopā, neskatoties uz ūdenim piešauto eļļu.

Lazanja man visumā negaršo. Šo fenomenu tā līdz galam nemāku izskaidrot. Līdz es reiz pagaršoju alternatīvu - sēņu lazanju un nejutos vairs izstumta no šī ēdiena pasaules. Tas pilnībā mainīja manu priekšstatu par klasiski vienmēr ar tomātu mērci un malto gaļu piebāzto mīklas kārtojumu. Malto gaļu labi aizstāj ne mazāk sātīgās sēnes, parastie manā versijā vai portobello šampinjoni (brūnie šampinjoni, ja vēlaties). Tomātu pastas vietā te figurē baltā mērce, ak, šī treknā bešamela mērce. Ne tādēļ aiz šī nosaukuma ir stāsts par reālu personību Bešamelas marķīzu, kam patika gardi paēst, lai mēs mērci prasti dēvētu par balto mērci. Muskatrieksts, kas pievienojams mērcei, lazanjai piedod Īpaši alternatīvu garšu. Patīkamu.

Recepte:

pielāgota no Smitten Kitchen

sāls

olīveļļa

350g lazanjas plāksnītes

3 ķiploka daiviņas

600g šampinjoni

4 gl. piens

170g nesālīts sviests

1/2 gl. milti

1 tējk. pipari

1 tējk. svaigi malts muskatrieksts

1 gl. parmazāna siers, sarīvēts

Uzsilda cepeškrāsni līdz 190 grādiem. Lielā katlā uzvāra ūdeni, kam pievienota šķipsna sāls un nedaudz olīveļļas (lai lazanjas plāksnītes neliptu kopā), liek ūdenī lazanjas plāksnītes un vāra uz iepakojuma norādīto laiku, kamēr tās gatavas. Nokāš.

Pagatavo bešamela mērci. Katliņā vai mikroviļņu krāsnī Uzsilda pienu ar ķiplokiem. Lielā pannā izkausē sviestu. Pievieno miltus un karsē uz vidējas liesmas aptuveni vienu minūti, nepārtraukti maisot ar koka karoti vai putojamo slotiņu (lai mērcē neveidotos miltu kunkuļi). Pakāpeniski pielej uzkarsēto pienu, maisot līdz mērce ir viendabīga. Pievieno sāli, piparus un muskatriekstu. Karsē uz lēnas liesmas vēl 5 minūtes līdz mērce sabiezē.

Šampinjoniem nogriež kātiņus, notīra tos un sagriež plānās šķēlītēs. Lielā katlā (kurā iepriekš tika vārītas lazanjas plāksnītes) vai lielā pannā uzkarsē olīveļļu un 2 ēdamkarotes sviesta. Pievieno šampinjonus daudzuma, sāli un, ik pa laikam apmaisot, apcep sēnes, kamēr tās mīkstas.

Cepamtrauka apakšā ieklāj nedaudz bešamela mērci,liek kārtu ar lazanjas plāksnītēm. Daudzums un izkārtojums atkarīgs no cepamtrauka lieluma, bet pēc dotajiem daudzumiem vispiemērotākais ir 23x30cm trauks. Pārklāj ar ceturtdaļu atlikušās mērces, trešdaļu šampinjonu un ceturtdaļu sarīvētā parmezāna. Atkārto vēl divas reizes, pabeidzot ar kārtu lazanjas plāksnīšu, atlikušo mērci un sieru. Liek uzsildītā cepeškrāsnī, cep aptuveni 45 minūtes, kamēr lazanjas virspuse kļūst brūngana un mērce gar malām met burbuli. Pirms pasniegšanas ļauj, lai lazanja 10 minūtes atdziest. Lazanja, ietīta pārtikas plēvē, lieliski uzglabājas saldētā veidā.

Bezē cepumi ar mandelēm

Žēlojoties par aukstumu un pēkšņajiem sniegputeņa uzplaiksnījumiem, pat nebiju pamanījusi, ka šis tas tomēr mostas un laužas cauri . Ir cerība, ka drīz būs pavasaris. Tomēr pat ar visu klātesošo apziņu par tuvojošos peldkostīmu sezonu es tomēr atļaujos apgalvot, ka kafijas pauze bez ''kaut kā garšīga'' ir kā rozīņkūka bez rozīnēm un kā ābolu sezona bez āboliem. Vai kā ola bez baltuma. Ja reiz olu baltumi galvenajā lomā šajā stāstā.

Proti, stāstā par meringue kiss tipa bezē cepumiem. Trīs raksturlielumi - Maigums, Gaisīgums un vājprātīgi Salda garša. Olu baltumi ir pietiekami kaprīza izejviela - tikko no ledusskapja izvilktiem baltumiem nelabpatiksies putoties, savukārt pareizajā temperatūrā un stāvoklī ar tiem vajag apieties vērīgi un izdabāt. Ja masa nestāv ķēpīgās, bet vienlīdz gaisīgās putās, tas tomēr nozīmē, ka viss nav salicies, kā nākas. Nākamreiz man izdosies labāk. Interesanti, ka cepumi ieguvuši arī apzīmējumu ''aizmirstie'' cepumi, ņemot vērā netipiski ilgo cepšanās - vai, pareizāk sakot, kaltēšanās laiku, pa kuru viss cepšanas fakts var pagūt izkrist no atmiņas. Pārāk ilgi ''aizmirst'' tos gan nevajadzētu, citāti tie kļūs cieti un nebaudāmi. Ja vienīgā rūpe ir par to, kā iespraust cepumos mandeles (un ticiet man, ja varētu, es jebkuros cepumos saliktu visas pasaules riekstus), tad pilnīgi pietiek rīkoties ar parastu tējkaroti. Taču, lai cepumi iegūtu to smuko komerciālo veikala izskatu, nāksies izmantot konditorejas tūta ar zvaigznes uzgali. Atliek vien izdomāt, ko darīt ar pāri palikušajiem olas dzeltenumiem.

Recepte:

4 olu baltumi, istabas temperatūras

šķipsna sāls

250g cukurs

4 tējk. kukurūzas ciete

1/4 tējk. etiķis

Uzsilda cepeškrāsni līdz 100 grādiem. Bļodā ievieto istabas temperatūras olu baltumus, pievieno šķipsnu sāls un uzputo, pakāpeniski pa porcijām pievienojot cukuru. Pievieno etiķi un kukurūzas cieti, turpina putot. Masa būs bieza, samērā ķepīga, bet tajā pat laikā gaisīga. Gatavo masu iepilda konditorejas tūtā un ar nelielu atstarpi izspiež uz ar cepampapīru izklātas pannas vai arī veido nelielas ''bumbiņas'', izmantojot tējkaroti. Liek cepeškrāsnī uz aptuveni 1,5h.