Aveņu mafini

Lielu un sarkanu ogu pilni zari dārza avenājos, nogatavojušās līdz augstākajam punktam, tās birst zemē pie katras vēja pūsmas. Smagi nolūkoties. Protams, izcepu mafinus. Mafini pēdējā laikā nav tikai uzkožamais pie kafijas mājas apstākļos, tie kļuvuši par īstiem party animals un dodas man līdzi visdažādākajās gaitās. Visu laiku "bestsellers", starp citu, ir mūžsenie cukini-šokolādes mafini (to uzlabotās versijas recepti apņemos kādreiz publicēt), bet labs noiets ir arī visiem citiem mafiniem, kas viegli un ātri izcepti, glīti salikti kastē, ērti transportējami un ir nekavējoties gatavi lietošanai un vēderpriekiem. 

 

 

Kā parasti, man tīk variēt ar dažādām papildus sastāvdaļām, piemēram, auzu pārslām vai klijām, tādējādi par drusku samazinot miltu proporciju mafinos. Šoreiz nostrādāja rīsu pārslas. Lai cik maigi būs pieskārieni, jaucot mafinu mīklu, ogas diez vai paliks veselā veidā, nogatavojušās avenes ir ne pārāk stingras, bet, lai rezultāts nav mafini ar aveņu ievārījumu, iesaku šim procesam pieiet ar pastiprinātu rūpību. Viss pārējais - pa vecam. Ja ir vēlēšanās, finālā, kad mafini labi atdzisuši, var pārkaisīt tiem pūdercukuru. Manuprāt, ir  brīnumskaisti arī tāpat. Tomēr, ja jums ir avenes, bet jau apnikuši mafini šeit un vispār, tad baudiet vasaru un pagatavojiet atvēsinošu aveņu semifreddo.