Pilngraudu pica ar rukolu un kaltētiem tomātiem

Krietnu laiku pica nebija viesojusies manās mājās, un es jau mazliet sāku ilgoties pēc plānās mīklas, sulīgā pildījuma un sātīgās pēcgaršas. Varētu domāt, ka šī ir gandrīz tā pati vecā labā pica ar tomātiem un mozzarella sieru, tikai krietni uzlabotā autfitā - prāva sauja rukolas tai piešķir vairāk svaiguma, bet kaltētie tomāti - vēl jaušamāku tomātu klātbūtni picā, kā arī zināmu pikantumu, kas mazliet pietrūkst iepriekšminētajā tomātu-mocarellas basic versijā. Tāpat arī mērcei, ko klāj uz picas mīklas, ir jaunas vēsmas, tomēr pats, pats lielākais, un uzreiz jāatzīst - labākais, pienesums šoreiz ir tieši mīkla. Pilngraugu milti -nepārstrādātu graudu milti - liecina, ka pica, lai cik tas savādi nebūtu, ir veselīgāka, nekā parasti. Ne velti, jo šie milti nozīmē šķiedrvielas un citas vērtīgas lietas, kas kviešu graudos saglabājušās.

 

Savas picas mīklas vienmēr esmu jaukusi ar rokām (vai atceraties lielisko baklažānu-tomātu picu ar mocarellu? un cukini picu ar kazas sieru?), un, manuprāt, joprojām tā ir labākā tehnoloģija. Taču tagad gan, ņemot vērā picas jauno veidolu, uzticējos maizes mašīnai - tā vislabāk zina, kas, cik ilgi un kā ir jāmīca, jāsilda un jāmaisa, lai rezultāts būtu nevainojama mīkla - gatava lietošanai. Visbeidzot, neskatoties uz sajūsmu, ko šī recepte manī raisa, es nākamreiz noteikti mēģināšu ko vēl pavisam citu - picu pasaule ir neizsmeļami plaša.