Drupaču kūka ar mellenēm. Lillā joprojām modē.

Ogot es dažādu iemeslu pēc vairs nedošos, vismaz šogad noteikti nē. Apbraukājot tuvākos stratēģiskos punktus, es visbeidzot nonācu vietējā dārzeņu/augļu tirdziņā, kurā aktīvs jauneklis laipni piedāvāja mellenes, lai pieskaņotu kaut ko mana velo krāsai. Lai arī mans velo nebūt nav melleņu krāsā, bet gan metāliski lillā, es piekritu un pat ietaupīju 20 santīmus, salīdzinājumā ar cenām, ko piedāvāja tantes kaimiņos.

 

Patiesībā es sāku kaunēties no tā, cik daudz manās receptēs figurē mellenes. Bet mellenes ir tik ļoti gardas, ļoti sezonālas, tik ļoti lillā, ka izdaiļo jebkuru desertu. Drīz pienāks ziema, kad nebūs vairs nekā, un saldēti produkti man nepatīk. Vai es mēģinu meklēt attaisnojumu savai melleņu apsēstībai? Laikam gan.

 

 

Laša, tomātu un cukini mini casserole

Dzirdēts un vērā ņemams ieteikums ikvienam gatavošanas entuziastam ir tērēt vairāk laika iepirkšanās procesā un pēc iespējas mazāk laika virtuvē. Samērā precīzi. Taču, kad ārā ir vēl nekad nebijusi vasara, es saku - vēl labāk ir netērēt laiku nekam no šī, ja nu vienīgi laiskai zvilnēšanai brīvdabā.

Šī atziņa, protams, nenozīmē, ka nav jāgatavo vispār. Nekad nedomāju, ka reiz to teikšu, bet lasis bundžā var izrādīties noderīgs, kad nekā cita nav un jāpagatavo ātras pusdienas. Kopumā salikt šo visu kopā man aizņēma 10-15 minūtes. Aptuveni 2 reizes vairāk laika man aizņemtu gājiens/brauciens uz veikalu pēc ātrām uzkodām.

Recepte:

2-3 porcijām

200g lasis bundžiņā, bez šķidruma un attīrīts no asakām un ādas

1 mazs zaļais vai dzeltenais cukini, rupji sarīvēts

burkāni, sarīvēti

tomāti, sagriezti šķēlēs

rīvmaize vai panko

sāls un pipari

sauja veselu bazilika lapu

olīveļļa

Sagatavo maza izmēra cepamtrauku, ietaukojot to ar olīveļļu. Trauka apakšā liek pusi no sarīvētā cukini un pusi no paredzētajiem burkāniem. Noklāj ar tomāta šķēlēm, kurām pa virsu liek pusi no laša daudzuma. Pievieno bazilika lapas, sāli un piparus. Turpina ar vēl vienu kārtu cukini, burkānu un tomātu. Pārlej ar olīveļļu, nokaisa ar rīvmaizi un liek cepeškrāsnī uz 40 minūtēm.

Persiku-melleņu koblers

Man bija paveicies tikt pie kārtējās devas melleņu un iegādāties netipiski labus persikus. Un pirmo reizi es pagatavoju saldo ēdienu, kurā man bija grūti dalīties ar citiem. Koblers nav kokteilis. Vai, pareizāk sakot, tas ir kokteilis, taču ne tikai. Koblers ir arī no Amerikas nācis augļu vai ogu sacepums, pārklāts ar biskvīta mīklu. Latviskāk to nekādi nosauksi. Tas ir tikai viens no daudzajām cepeškrāsnī gatavotu augļu vai ogu desertu variācijām, kādas pazīstamas, un visa tā burvība slēpjas sulīgajā augļu/ogu pildījumā, kas noklāts ar biskvītu.

 

 

Nav svarīgi, vai ar mīklu noklāj to visu vai tikai nevērīgi izraibina augļu pildījumu. Es nespēju izstāstīt, kā garšo mellenes kopā ar sulīgiem persikiem, ja visam pa vidu virmo kanēļa aromāts. Tas nav iespējams, vismaz adekvāti ne. Nākamreiz, kamēr melleņu laiks vēl nav beidzies, ir vērts izmēģināt kobleru ar brūno cukuru un kukurūzas miltiem. Tāpat varu derēt, ka ideāli tas garšo silts kopā ar plombīra vai vaniļas saldējumu.

  

Kartupeļu un zilā siera tarte

Mana attieksme pret kartupeļiem vienmēr ir bijusi labākajā gadījumā neitrāla. Kādreiz mūsmājās galdā bieži tika celtas kartupeļu pankūkas, kas bija mans lielākais bieds. Kartupeļi figurēja arī kā piedeva teju ikvienās vakariņās, tāpēc uz vairumu recepšu, kas ietver kartupeļus, raugos kā uz kārtējo nakteņu paēdienu. Taču, kā jau viss dzīvē - lietas atkarīgas no tā, kā tās pasniedz.

Intuīcija man teica, ka jāizmēģina šī recepte. Zilais siers kā papildinājums kartupeļiem izklausījās gana apetelīgi un sātīgi. Šis solis rezultējās kvalitatīvā maltītē, un, tā kā bija palicis pāri gana daudz zilā siera un kartupeļu, pieprasījuma dēļ nākamajā dienā es izcepu vēl vienu. Tikai tad es papildināju to ar tomātiem, sagrieztiem šķēlēs un noklātiem zem kartupeļu kārtas, ar ko manā skatījumā recepte triumfē, sasniedzot pilnību. Arī attiecībā uz sātīgumu nebiju kļūdījusies. Tarte ir labs pamatēdiens, kam klāt piekost vieglus salātus.

Recepte:

no Smitten Kitchen

sāļā tartes pamatne

450g mazie sarkanie kartupeļi, noberzti un sagriezti šķēlēs

1 glāze (240ml) saldā krējuma

1 liels olas dzeltenums

130g zilais siers, sadrupināts

sakapāti zaļumi pēc izvēles (es lietoju timiānu un smalki sakapātu pētersīli)

sāls

Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Dziļā pannā ievieto sagrieztos kartupeļus, pārlej ar nedaudz ūdeni tā, lai tas nosedz kartupeļus. Neuzliekot vāku, apvāra aptuveni 10 minūtes. Rūpīgi tos nokāš un nosusina. Izkārto kartupeļu šķēles pa apli tartes pamatnē sākot no malas virzienā uz centru. Pārber ar sadrupināto zilo sieru. Saldo krējumu un olas dzeltenumu sajauc kopā un ielej tartes pamatnē. Visbeidzot visu pārkaisa ar sāli un zaļumiem. Liek cepties aptuveni 45-50 minūtes. Atdzesē. Var pasniegt pēc izvēles aukstu vai siltu.

Tartes pamatne:

1 1/4 gl. milti

1 ēdamk. + 2 ēdamk. kukurūzas ciete

85g sviests, sagriezts

1 liela ola

Lielā bļodā sajauc miltus, kukurūzas cieti un sāli. Sviestu mazos gabaliņos iegriež miltu maisījumā. Pievieno olu un maisa, kamēr izveidojas mīkla. Ja nepieciešams, mīklu samīca ar rokām. Uz miltainas virsmas no gatavās mīklas izrullē 30cm diametrā lielu apli. Ievieto to 23cm tartes pannā vai pīrāga formā, lūkojot, lai neveidojas gaisa burbuļi. Nolīdzina malas un liek ledusskapī uz 30 minūtēm. Šo tartes pamatni nav nepieciešams apcept pirms pildīšanas.

Melleņu klimpas. Tīra klasika.

Ir kaut kas ļoti mīļš un silts šajā mūžsenajā receptē, ko nevar ne īsti aprakstīt, ne vārdos izsacīt. Varbūt tās ir tik mīlīgas savā vienkāršībā. Vai varbūt liek atcerēties par vecomāti, kura manā bērnībā stāv virtuvē pie plīts un vāra piena zupu ar klimpām. Tikai retos gadījumos mani nācās piedabūt ēst ar ''tagad vienu karotīti par tēti'' paņēmienu, jo jebkāda veida zupas bija labi iekopts lauciņš, kurā līdz šim neviens man zināms nav viņu pārspējis. Bet varbūt melleņu ķīselis ir tik maigs un tik vasarīgas garšas pārpilns, ka mutē saskrien siekalas, jau par to iedomājoties vien.

 

Aveņu semifreddo

Vispār es neesmu no peldētājiem, pat ne dienās, kad +30. Bet šodien jūrā bija milzu viļņi un, kad jūrā ir viļņi, tad vairs nav divu domu. Meitene ar saldējuma ratiņiem jūras malā manī izraisīja pēkšņu atskārsmi. Ir vasara. Cilvēki lielos daudzumos patērē saldējumu. Kāpēc nepagatavot kaut ko ne vien atspirdzinošu, bet patiešām AUKSTU? Kamēr es aizraujos ar cukini un mellenēm, dārzā nemanot klusi sagatavojušās milzumdaudz avenes. Pastiprinātā saules deva tām nākusi tikai par labu. Cukurs, protams.

 

 

Semifreddo noder tiem, kam nav tādas ekstras, kā saldējuma pagatavošanas ierīces, taču karstās dienās gribas pamieloties ar atvēsinošu ice cream-like desertu. Semifreddo, starp citu, itāļu valodā nozīmē ''pa pusei auksts'', jo tikai pa pusei ir saldējums, taču es varu apgalvot, ka tas ir gana auksts un gana saldējumīgs, lai īpaši neatpaliktu.