Kanēļmaizītes atgriešanās.

Lielākās sanākšanās un svētku reizēs pavērojot publiku, var izdarīt paradoksālu secinājumu - klasiskā kanēļmaizīte kotējas daudz augstāk nekā izsmalcinātas kūciņas vai nezināmas izcelsmes austrumu saldumi. Iespējams, ir redzētas klasiskākas kanēļmaizītes, toties šīs ir pašas gardākās. Ir tikai pāris izšķirošas lietas, kas man šķiet vitāli svarīgas attiecībā uz jebkuru kanēļmaizīti:

1) tai jābūt mazai un dekoratīvai;

2) tai nepieciešams daudz cukura;

3) un, visbeidzot, tai ir jābūt plānai, trauslai un kraukšķīgai.

Lai, nokožot kumosu, tā pati kustu uz mēles. Viss pārējais ir tīrie sīkumi, jo kanēļmaizītes citādi neprasa ne mazāko piepūli. Ja vien... nav nepārvaramas vēlmes pagatavot kārtaino mīklu pašam. Kas, starp citu, ir laikietilpīgs un pacietību paģērošs process. Bet par to citreiz.

Recepte:

~65 kanēļmaizītēm

1 kg kārtainā mīkla

1 ola

1 gl. cukurs

3 ēdamk. kanēlis

1. Mīklu sadala divās vienādās daļās. Ņem vienu daļu un uz miltainas virsmas izrullē lielu taisnstūri, ko rūpīgi nosmērē ar sakultu olu un nokaisa ar cukura-kanēļa maisījumu.

2. Sākot no taisnstūra vienas no garākajām malām, sarullē mīklu ciešā rullītī, ko no ārpuses atkal apsmērē ar olu.

3. Ar nazi griež nelielas, aptuveni centimetru platas ripiņas un novieto uz cepampapīra, atstājot vismaz 4cm starp tām brīvus. To pašu atkārto ar otru daļu kārtainās mīklas.

4. Liek līdz 200 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī un cep 15-20 minūtes, rūpīgi uzmanot, lai kanēļmaizītes neapdegtu.