Puķkāpostu biezzupa ar medu un kajēnas pipariem

Man tik ļooooooti gribas pārmaiņas pēc pagatavot kaut ko svaigu, zaļu un atspirdzinošu, bet kamēr Īslandes vulkāns vai kādi citi dabas spēki nomākuši jelkādas pavasara pazīmes un ārā joprojām pūš auksti vēji, par to atliek vien sapņot un izvārīt, piemēram, biezzupu, siltu un maigu (vai es teicu maigu, tiešām?), kas sasilda no iekšpuses. Zupas interesantākais aspekts un lielais pluss - medus, kas patīkami un remdinoši kontrastē ar ugunīgajiem kajēnas pipariem. Ideja no Sunday Nite Dinner.

Brazīlijas burkānu kūka

 

Šī nepavisam nebija mana veiksmīgākā kulinārijas diena. Dienai vai kulinārijai patiesībā nebija ne vainas, bet satiksmes sastrēgums virtuvē, kurš izcēlās no pēkšņas un neizskaidrojamas visu klātesošo vēlmes ieiet un parosīties tajā, manī nogalināja jelkādu iedvesmu. Un, ak vai, steigā un niknumā es aizmirsu ietaukot kūkas formu, kā rezultātā pēc atdalīšanas no tās burkānkūkai bija nepieciešams kosmētiskais remonts. Savukārt, gatavojot glazūru, es ilgi nesapratu, kādēļ sviests tik sasodīti ilgi nekūst, kamēr atklāju, ka zem katliņa nav uguns. Toties rezultāts bija mierinošs:

 

Manu uzmanību tieši šādai burkānkūkas versijai piesaistīja šokolādes glazūra (bet protams!) krējumsiera glazūras vietā un viendabīgā konsistence. Ne riekstu, ne garšvielu, kā tās klasiskajās versijās. Nu... varu tomēr atzīties - lai interesantāk, es pievienoju mīklai konservēta ananāsa gabaliņus. Pavisam nedaudz.

 

Griķu-biešu plācenīši

Šis nav ne tradicionāli, nedz klasiski. Toties garšīgi un, kā man labpatīk domāt, arī veselīgi. Dažiem gribas tos saukt par griķu kotletēm, tomēr man kotletes nesaistās ne ar ko labu, ja vien tās nav no zivs vai krabja gaļas, tādēļ dēvēsim šos rozīgos biedrus par griķu-biešu plācenīšiem. Gan griķi, gan bietes satur daudz dzelzi, tāpēc vēl jo lietderīgāk tiem, kas nelieto uzturā gaļu. Patiesībā, prezentējot tos kā gaļas ēdienu, dažu labu gaļēdāju pat iespējams apmuļķot.

Recepte:

(aptuveni 25 plācenīšiem)

1 glāze kviešu miltu

3 olas (vai 2 lielas)

2 glāzes griķu

1 liela biete, vārīta un sarīvēta

šķipsna maltu kajēnas piparu

sauja svaigas kinzas

augu eļļa

sezama sēklas

Griķus novāra. Lielā bļodā griķus samaisa ar sarīvēto bieti, olām, sasmalcināto kinzu, kajēnas pipariem. Iejauc miltus un ļoti rūpīgi samaisa, lai masa ir viendabīga. Pievieno sāli un citas garšvielas pēc savas gaumes. Pannā uzkarsē eļļu un, ar plaukstām veidojot nelielus plācenīšus, liek cepties, apcepot no abām pusēm un nokaisot ar sezamu. Gatavos plāceņus ņem no pannas un liek uz papīra salvetēm, lai tās uzsūc lieko eļļu. Pasniedz pēc izvēles kā silto vai auksto uzkodu, ar piedevām vai bez.

Banānu-šokolādes maize

Grillēti banāni ar šokolādes pildījumu, banānu-šokolādes mafini, ar banāniem pildītas pankūkas šokolādes mērcē... Tās ir tikai dažas no banānu un šokolādes tandēma neierobežotajām iespējām. Šoreiz par banānu-šokolādes maizi. Jeb kēksu.

Lai kēkss iegūtu tā tipisko garšu, nepieciešami ļoti labi nogatavojušies banāni (vislabāk tādi, kuru derīgumu jau varētu apšaubīt). Kukulīti ceļot galdā, tas bija vēl silts un smaržīgs, un savukārt tie, kas pie galda sēdēja, prasīja papildporciju. Vajadzīgi vēl komentāri?

Recepte:

no joy of baking

55g valrieksti (vai pekanrieksti)

230g milti

30g holandiešu kakao

200g cukurs

1. tējk.cepampulveris

1/4 tējk. soda

1/4 tējk. sāls

2 lielas olas

113g sviests, izkausēts un atdzesēts

3 labi nogatavojušies banāni

1 tējk. vaniļas cukura

~85g šokolādes gabaliņi

Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Riekstus cepeškrāsnī uz cepampapīra apgrauzdē aptuveni 10minūtes, ļauj lai tie atdziest, pēc tam sasmalcina. Kēksa pannu ietauko ar sviestu un miltiem. Lielā bļodā sajauc miltus, kakao, cukuru, cepampulveri, sodu un sāli. Otrā bļodā samīcītos banānus sajauc ar olām, izkausēto sviestu un vaniļas cukuru. Ar karoti iecilā banānu masu sausajās sastāvdaļās, kamēr mīkla kļūst viendabīga. Iemaisa mīklā riekstus un šokolādes gabaliņus, liek to sagatavotajā kēksa pannā. Cep aptuveni 55-65 minūtes.

Panna Cotta

Iepriekš vilcinājos ar želatīna lietošanu, jo tas man vienmēr licies kaprīzs flaberveidīgs veidojums, ar ko grūti tikt galā, bet, dzirdot to, cik neiespējami ir nošaut greizi ar panakotu, es ņēmos pievarēt šo itāļu deserta klasiku. Jāatzīst, ka naktī gan es pamodos un lavījos pie ledusskapja, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir tik muļķudrošs, cik runā. Un patiesi - panna cotta gandrīz tāda, kādu cerēju to ieraudzīt. Patiesībā, lai deserts būtu gatavs pasniegšanai, nav nepieciešams to dzesēt cauru nakti, pietiks ar 3-4 stundām ledusskapī. Pie pasniegšanas noderēs svaigas vai saldētas ogas, piemēram, upenes.

Recepte:

(8 porcijām)

1l saldā krējuma

100g cukurs

1 vaniļas pāksts

30g želatīns

6 ēdamk. auksta ūdens

Sagatavo 8 neliela izmēra trauciņus, piemēram, kafijas tasītes, ietauko tās ar neitrālu eļļu. Saldo krējumu lielā pannā uzsilda, pievienojot cukuru un maisot, kamēr cukurs izšķīdis. Noņem no plīts. Pārgriež vaniļas pāksti, izskrāpē sēklas un saber tās, kā arī pašu pāksti, krējuma masā, uzliek vāku un atstāj uz pusstundu ievilkties. Pēc tam pāksti izņem un krējumu uzsilda vēlreiz. Palielā bļodā ielej nedaudz ūdeni, kuram pievieno želatīnu, atstāj uz aptuveni 10 minūtēm. Pēc tam pārlej ar silto krējuma masu un maisa, kamēr želatīns pilnībā izkusis. Sapilda sagatavotajos trauciņos un liek atdzesēties ledusskapī. Pirms pasniegšanas, ar asu nazi atdalot panakotu no traukiem, izvieto tās uz šķīvjiem, pārlej ar ogu mērci.

Puķkāpostu sautējums ar garbanzo un kariju

Ēdiena gatavošanā ir divas svarīgas stadijas. Pirmā - priecīga rosīšanās virtuvē, pēc savas gaumes un patikšanas izvēloties receptes un ingredientus, un otra (ja līdz tai vispār nonāk) - kad mielasts nonāk uz kopīgā galda, kur privātajai gaumei vairs nav nozīmes. Gaļu lietoju reti, tomēr, dzīvojot mājā, kur pārējiem ģimenes locekļiem kotletes un gaļas pīrāgi ir jebkuras parastas nedēļas nogales minimālais standarts, nemaz nerunājot par karbonādi un grillētu vistu svētku dienās, pasniegt veģetāru ēdienu būtu labākajā gadījumā ''liesi''. Sautējumu es papildināju ar vistas filejas gabaliņiem, viegli apcepot tos uz pannas un tad pievienojot sautējumam katlā. Proporcijas ir mainītas un, manuprāt, šoreiz tās ir diezgan mazsvarīgas, daudz garbanzo - tiem, kam patīk garbanzo, čili - ja patīk ass, un pavairāk tomāti....tiem, kam garšo tomāti?

Biezpiena kūka ar žāvētām plūmēm un amaretto

Otrajās Lieldienās, dodoties piknikā pie dabas, attiecībā uz saldo ēdienu, ko ērti paņemt līdzi, izvēlējos pārbaudītu vērtību. Šī vienkāršā biezpiena sacepuma recepte ir radusies eksperimentējot un mājās ir īsta klasika, kas top bieži un neatkarīgi no sezonas, jo ir zibenīgi pagatavojama un garšo visiem. Pat tie, kas parasti no kēksiem un kūkām neatlaidīgi izķeksē rozīnes vai aprikozes, reti spēj iebilst pret mazliet grādīgajām plūmēm ar mandeļu piesitienu.

Tomāti ar prosciutto un olu Lieldienu brančam

Kad uzgāju šo recepti, kā kaislīgai bazilika smaržas un garšas pielūdzējai, man uzreiz kļuva skaidrs, kas tiks celts galdā Lieldienu rītā. Tomēr baziliks nav vienīgā ēdiena labā detaļa, jo prosciutto un ola kombinācijā ar sulīgo tomātu garšo fantastiski vasarīgi un atspirdzinoši. Gatavoju 4 personām. Priecīgas Lieldienas!

Lēcu zupa ar jogurtu

Lēcu zupā nav smādējami neviena veida zaļumi, tāpēc, adapējoties šībrīža sezonai Latvijā, kad uz palodzes jau zaļo loki un prasās tikt pielietoti virtuvē, to savienība ar lēcām un tomātiem šai zupai nekādi nekaitēja. Lēcas manā ēdienkartē ir absolūts jaunpienācējs, un līdz ar tām ienāca arī šī zupa. Krāsaina. Veselīga un veģetāriešiem draudzīga. Sātīga. Notiesājot vienu šādu porciju, ēst negribas visu atlikušo dienu. Vienu gan attiecībā uz zupu es nesaprotu - kur tik ļoti īsā laikā palika viss katla saturs?

Tiramisu, ballīšu zvērs.

Kaut arī tam varbūt grūti spēkoties ar oriģinālo Itālijas radinieku, šim desertam ikvienās viesībās tiek liela tiesa klātesošo uzmanības. Kādēļ? Laikam jau tā neatkārtojamās garšas un vieglās, mutē kūstošās konsistences dēļ. Tā kā nekas netiek cepts un termiski apstrādāts, kas arī padara tiramisu par viegli pagatavojamu desertu, lielveikalā iegādātās olas šeit nederēs un nāksies pagādāt svaigas mājas olas. Recepte, protams, nav akmenī iecirsta un desertam iespējamas variācijas, tomēr Selgas cepumu vai biskvīta kūkas un putukrējumu vai rumu saturošas dažādas tās modifikācijas par tiramisu dēvēt, manuprāt, nav gluži zolīdi.

Nutella-banānu mafini

Šokolāde? Jā, protams! Lai arī tā nav tīra šokolāde un ir radusies laikā, kad kakao pupiņas tika apliktas ar brangu nodokli, diez vai jelkuram zvērinātam saldummīlim nepatīk Nutella riekstu-šokolādīgā garša. Tik sasodīti lietainās dienās par veselīgiem salātiem vai griķu kotletēm negribas pat domāt, tāpēc atcerējos par mafinu recepti, ko gribēju izmēģināt, un, pielāgojot to savām vajadzībām, ieguvu saldu uzkožamo pie kafijas tases.