Zemeņu-banānu mafini

Mana pieķeršanās mafiniem nav nekur pagaisusi. Es tikai nogaidīju īsto brīdi. Ja zemenes pieejamas gan veikalos, gan augļu tirgū, gan dobē dārzā, būtu neprātīgi to neizbaudīt. Kad svaigā veidā tās apēstas jau kilogramiem, neviļus prātā nāk citi, vēl saldāki paņēmieni, kā nepagurt no zemeņu cikla. Patiesībā manos plānos ietilpa īsta zemeņu kūka, taču darbdienas vakaram, kad moka slinkums un nogurums, vairāk piedien kas elementārs. Kaut vienmēr būtu vasara.

 

 

 

Pasta ar sparģeļiem un garnelēm

Pasta viennozīmīgi ir pirmais, kas nāk prātā, kad runa ir par ātrām, viegli pagatavojamām pusdienām. Parasti pastas gatavošana kļūst par improvizācijas lauku, variējot ar daudz un dažādām sastāvdaļām. Taču šoreiz es pieturējos pie mērenības - sparģeļi kā neliela vitamīnu deva un mazliet garneles aromātam.

Recepte:

2-3 porcijām

230g pasta (es izmantoju fettuccine)
~10 gab. sparģeļi, sagriezti
3 ķiploka daiviņas, sakapātas

4 ēdamk. olīveļļa
1/2 glāze baltvīna
1 ēdamk. svaigi spiesta citrona sula
~24 garneles
sviests
citrona daiviņas
svaigi plūktas bazilika lapas, sagrieztas + nesagrieztas garnēšanai

Pastu novāra sālītā ūdenī, kamēr tā mīksta, taču joprojām stingra. Nokāš. Kamēr pasta vārās, lielā pannā uzkarsē olīveļļu, apcep tajā ķiplokus. Kad ķiploki mīksti, pievieno sviestu un baltvīnu. Pēc pāris minūtēm pievieno garneles, citrona sulu un sparģeļus, sautē aptuveni 4 minūtes. Tad pievieno novārīto pastu un pievieno bazilika lapas. Maisa, kamēr bazilika lapas apvīst un pasta sajaucas kopā ar mērci. Ja nepieciešams, pievieno piparus un sāli. Pasniedzot garnē ar bazilika lapiņām un citrona daiviņām.

Auzu pārslu cepumi ar žāvētām ogām

Mūsu mājās ir ieviesusies tāda kā tradīcija, kuru saprotam tikai mēs paši - nominācijas gada ēdienam un saldajam ēdienam. Tās, saprotams, neviens nepiefiksē, receptes top bieži un ar laiku apnīk un aiziet vēsturē, taču frāze ''Es nominēju šo par gada ēdienu!'' kalpo kā nopietna uzslava. Pirms gadiem trīs, piemēram, topa augšgalā bija ķirbju casserole un biezpiena virtuļi. Aizvakar es nominēju kanēļmaizītes no kārtainās mīklas, kuras pēdējā laikā ir neatņemama nedēļas nogales sastāvdaļa. Vienīgais noteikums - nominēt nevar savu gatavoto.

Auzu pārslu cepumi visvairāk asociējas ar rozīnēm, bet neviens nav teicis, ka auzu pārslu cepumos var būt par daudz ogu - izmantot var pilnīgi jebkādas žāvētas ogas. Lai arī no dotajiem daudzumiem sanāk pamatīgs lērums cepumu, tie ātri vien pazuda, kā nebijuši. Pie šiem cepumiem, kuri paši kūst mutē, es noteikti atgriezīšos vēl, jo tie IR pelnījuši nomināciju.

Recepte:

no Baking Bites

210g sviests

1 glāze brūnais cukurs

1 glāze cukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

2 vai 3 olas

2 glāzes milti

1 tējk. soda

1 tējk. cepampulveris

1 tējk. sāls

1 1/2 glāzes auzu pārslas

2/3 glāzes no katra - rozīnes, žāvētas mellenes, žāvētas dzērvenes (es izmantoju ķiršus, rozīnes un dzērvenes)

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Lielā bļodā sajauc sviestu ar cukuru, maisa, kamēr masa viegla un krēmīga. Pa vienai pievieno olas, tad vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā sajauc miltus ar sodu, cepampulveri un sāli. Sviesta masai pakāpeniski pievieno miltu maisījumu. Beidzamās iejauc auzu pārslas un žāvētās ogas. Mīkla sanāk samērā bieza. Nelielās bumbiņās mīklu liek uz ar cepampapīru noklātas pannas un cep 10-12 minūtes. Kad cepumus izņem no cepeškrāsns, ļauj tiem atdzist aptuveni 2 minūtes, pirms tos noņem no cepampapīra un liek atdzesēties pilnībā.

Aprikožu deserts folijā

Kurš gurmāns gan nezin macaroonus no Pierre Hermé slavenā zīmola? Katrā ziņā, nonākot Parīzē, mani pirmie soļi būs Pierre Hermé gardumu veikala virzienā. Pagaidām izmēģinu gaumīgās aprikozes en papillotes no viņa saldēdienu recepšu grāmatas.

Es zinu, ko cilvēki domā, kad saka vai raksta ''aprikožu sezona''. Tie ir svaigi plūkti, saulē nobrieduši, zeltaini un sulīgi augļi tieši no aprikožu koka. Šajos platuma grādos aprikozes nāk galvenokārt no Centrāltirgus, vismaz manā gadījumā. Par pirmatnējo to izcelsmi var tikai zīlēt. Taču, atverot aromātisko folijas sainīti un nobaudot oranžo gardumu, šis sīkums aizmirstas. Tik vienkārši un eleganti. Receptē Hermé rekomendē rikotas mērci, ko pagatavo, sakuļot blenderī rikotas sieru, medu un cukuru, kā piedevu, lai deserts būtu pati pilnība. Man klāt prasītos vien bumbiņa vaniļas vai plombīra saldējuma.

Recepte:

no Desserts by Pierre Hermé

3 porcijām

6 labi nogatavojušās aprikozes, sagrieztas astotdaļās

svaigi malti melnie pipari

3 ēdamkarotes cukura

Earl Grey tēja

3 ēdamkarotes svaigi spiestas citronu sulas

1 ēdamkarote sviesta

Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem. Sagatavo trīs 30x30cm lielas folijas loksnes. Aprikozes pārgriež uz pusēm atdala no kauliņiem, katru pusīti pārgriežot vēl četrās daļās. Vienmērīgi sadala 3 porcijās un novieto uz folijas. Katru aprikožu porciju apslacī ar ēdamkaroti citronu sulas un pārkaisa ar ēdamkaroti cukura. Uzkaisa piparus un tēju. Pabeidz sagatavošanas procesu ar piciņu sviesta uz katras porcijas. Folijas loksnes aizloka tā, lai veidotos nelielas paciņas, kas neatveras cepšanās procesā. Sagatavotās paciņas liek cepeškrāsnī un cep 10-12 minūtes. Pasniedz nekavējoties, kamēr deserts vēl silts.

Tumšās šokolādes brauniji ar kokosriekstiem

Brauniji, kuri saucas brauniji nevis tādēļ, ka obligāti satur šokolādi, bet gan tāpēc, ka obligāti ir tumši brūnā krāsā, bija mana saldā artava topošās radinieces welcome back ballītei. Brownies ir pietiekami amerikāniski, lai derētu arī latviešu gaumei un atgādinātu, ka nekur nav tik labi, kā mājās. Brauniju mīkla ir vienkārši pagatavojama - vajadzīga tikai paliela metāla bļoda, kurā sākas un beidzas viss mīklas pagatavošanas process.

No dotajiem sastāvdaļu daudzumiem man sanāca 26 brauniji. Šokolādes glazūra, kā arī kokosriekstu virsiņa ir vien mana brīva improvizācija, kā viss, kas saistīts ar braunijiem. Man garšo Bounty un man patīk šķērdēt resursus. Tikpat lieliski tie garšo arī neizdaiļoti. Brauniji ir pagatavoti pareizi, ja rezultātā atgādina šokolādes kūku pārejas stadijā uz lielu, gardu šokolādes cepumu.

Recepte:

180g tumšā šokolāde

150g sviests

2 1/2 ēdamk. kakao (jebkura veida)

1 1/2 glāzes milti

1 tējk. cepampulveris

1/4 tējk. sāls

1 1/2 glāzes cukurs

3 lielas olas

1 tējk. vaniļas ekstrakts

Glazūrai:

30g tumšā šokolāde

1 ēdamkarote sviests

2 ēdamkarotes ūdens

1/2 glāzes pūdercukurs

Dekorācijai:

100g kokosriekstu skaidiņas

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem, sagatavo vidēja izmēra cepamtrauku, ietauko to ar sviestu. Metāla bļodā ievieto šokolādi un sviestu, izkausē tos ūdens peldē. Pēc tam pievieno kakao un cukuru. Tad pa vienai iejauc olas un vaniļas ekstraktu. Kā pēdējās sastāvdaļas pievieno miltus, sāli un cepampulveri. Mīklai jābūt samērā biezai. Ievieto to sagatavotajā traukā. Cep aptuveni 20 minūtes. Braunijus nedrīkst pārcept, jo tad tie kļūst cieti un nebaudāmi, tādēļ nepieciešams tos pārbaudīt pāris minūtes pirms paredzētā cepšanās laika beigām. Brauniji ir gatavi tad, kad, pārbaudot tos ar irbulīti, pie tā vēl pieķeras mazliet mīklas. Ņem ārā no cepeškrāsns, atdzesē aptuveni 30 minūtes un sagriež kvadrātveida gabaliņos.

Lai pagatavotu glazūru, ūdens peldē izkausē šokolādi un sviestu, pievieno ūdeni un pūdercukuru, rūpīgi samaisa, lai masa būtu viendabīga. Kokosriekstu skaidiņas ieber pannā un uz lēnas uguns pāris minūtes apgrauzdē, kamēr tās viegli zeltainas, nepārtraukti maisot, jo tās var ātri piedegt. Gatavos braunijus noklāj ar šokolādes glazūru un apber ar kokosriekstu skaidiņām. Var pasniegt uzreiz vai atdzesēt ledusskapī.

Panzanella ar sparģeļiem un zaļajiem zirņiem

Nav nekā patīkamāka, kā apzināties, ka ir vasara un pēc garšaugiem vairumā gadījumu nav jādodas uz lielveikalu un jāmaksā par to barga nauda. Arī pat bez timiāna un bazilika šī recepte ir aromāta kalngals. Mutē saskrien siekalas, kolīdz smaržīgie maizes kubiņi nokļūst vienā bļodā ar olīveļļu un ķiplokiem. Nemaz nerunājot par brīdi, kad tā nonāk cepeškrāsnī. Panzanella tradicionāli ir gatavojama ātri un vienkārši, jo parasti ir pārpalikumu ēdiens, kuram iespējamas milzum daudz variācijas attiecībā uz sastāvdaļām. Šoreiz viss ir pilnīgi otrādi.

Mana panzanella ir rūpīgi pārdomāta, un tai nav nekāda sakara ar ēdiena pārpalikumiem. Saldēto zirņu vietā es daudz labprātāk būtu lietojusi svaigus, bet visādi citādi - aromātiski, bagātīgi un sātīgi maizes grauzdiņu salāti nepilnas pusstundas laikā.

Recepte:

no 101 Cookbooks

8 porcijām

450g pilngraudu maize, sagriezta nelielos kubiciņos (es izmantoju rupjmaizi ar sēkliņām)

4 ķiploka daiviņas, sakapātas

1 šalote (Askalonijas sīpols), sakapāts

1 ēdamkarote svaigi plūktas timiāna lapiņas

1/4 glāzes olīveļļa

2 glāzes zaļie zirņi, saldēti vai svaigi

buntīte sparģeļi, sagriesti

1/4 glāze bazilika lapas

4 saujas spināti

pāris šķipsnas sāls

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Bļodā sajauc maizes kubiciņus ar ķiploku, šaloti, timiānu un olīveļļu. Izber to uz cepampapīra un grauzdē aptuveni 15 minūtes, kamēr maizes kubiciņi kļūst zeltaini un kraukšķīgi. Pannā ielej mazliet ūsens, olīveļļas, piemet pāris šķipsnas sāls un, kad šķidrums sāk vārīties, pievieno sparģeļus. Uzliek vāku, pēc aptuveni 20 sekundēm pievieno zaļos zirņus. Pēc pāris sekundēm iemaisa spinātu lapas, nogaidot, kamēr tās apvīst.

Maizes kubiciņus ieber lielā bļodā, pievieno sparģeļus un zaļos zirņus kopā ar atlikušo šķidrumu no pannas. Rūpīgi samaisa. Pievieno baziliku.

Piena šokolādes cepumi pamet pilsētu.

Bērnībā man nebija vilinošās cepumu kārbas virtuves augstākajā plauktā, no kuras nočieptie cepumi garšotu daudz labāk par godīgi nopelnītajiem. Droši vien tāpēc cepumu pasaule man ir pilnīgi jauna un neraisa ne mazākās asociācijas vai nostaļģiju. Izfiltrējot dučiem brīnišķīgu cepumu recepšu, es apstājos pie šiem. Izvēle nekad nevar būt nepareiza, ja tā ietver šokolādi - veselas 4 piena šokolādes tāfelītes transformētas kraukšķīgos šokolādes cepumos. 

  Man vajadzēja izkļūt no pilsētas kaut vai uz 2 dienām, lai atgūtu sejas krāsu un sakopotu spēkus pēdējam cēlienam, pirms ieslīgstu bezrūpībā un nezinu bēdu līdz rudenim. Iebrist pļavā, iedzert lauku pienu, ieelpot svaigu gaisu. Ar šo domu šonedēļ es cēlos un gāju gulēt katru darba dienas vakaru. Līdz pienāca ilgi gaidītā sestdiena. Garants saldam un ciešam miegam turpmākās divas naktis - brauciens pa grambainu lauku grants ceļu ar velosipēdu, pa ceļam vēl piepūšot 10 balonus, lai, cepumu kārbu un dāvanām padusē, pompozi (cik nu tas iespējams, kad esi klāts ceļa putekļiem un tērpts reitūzenēs) ierastos dzimšanas dienas ballītē. Bet par pienu parūpējās lauku brūnaļas.