Kvinojas cepumi

Siltie vasaras vakari  neatskatīdamies aizrit viens pēc otra, bet, notikumu viesulim griežoties, reti kuru no tiem var atļauties pavadīt svētā vientulībā un pilnīgā mierā. Un miers man vienmēr saistās ar piparmētru tēju un auzu pārslu cepumiem. Jā, tieši auzu. Jo, knakstoties gar auzu cepumiem vēlā vakara stundā, vainas apziņa vienmēr ir nepamatoti mazāka, nekā mielojoties, piemēram, ar pildītajiem riekstiņiem. Lai tas viss nebūtu tik triviāli, es ļāvos kārtējam eksperimentam un  nolēmu savu "miera" cepumu tapšanā iesaistīt kvinoju un vēl pāris ingredientus, kas parasti tajos nav.

 

 

Biešu un spinātu (neticami, bet fakts) tuvā radiniece kvinoja, kā jau esmu minējusi, nebūt nav mans iecienītākais produkts. Tomēr mērenās devās un kombinācijā ar citiem produktiem es labprāt izmantoju tās neaizstājamās īpašības. Kā nekā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kā vēstī ziņu slejas, esot pat oficiāli pasludinājusi 2013. gadu par Starptautisko kvinojas gadu. Par godu ANO, Andu zemkopjiem un siltajiem vasaras vakariem es izcepu cepumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir kvinojas putraimi, un pārliecinājos, ka kvinoju lietderīgi izmantot ne tikai salātos, kā esmu to arī darījusi jau agrāk, bet arī saldajos ēdienos un (sa)cepumos. Ja rādās, ka šie ir dažādu garšu mazliet par daudz pārsātināti cepumi, bez rozīnēm itin labi var iztikt. Savukārt šokolāde gan cepumiem piešķir svētlaimīgam vakaram nepieciešamo dekadences, bet garšvielas - miera noskaņu.