Pīlādžu ievārījums

Vēl viena parādība, kas mani atbaida rudenī - kartupeļu talkas. Ja neskaita zināmu jautrību, kas to pavada un mijas ar noguruma histēriju, un maišeli kartupeļu, ko pēcāk var saņemt par padarīto darbiņu, vairāk pozitīva tajās es netrodu. Nekādas romantikas - nolauzti nagi un sāpoša mugura, ko ilgi nevar atliekt atpakaļ cilvēkcienīgā leņķī. Toties laukos var meklēt iespēju nodrošināties ar krājumiem iesnu un klepus apkarošanai ziemā. Viena no iespējām ir veselīgi ievārījumi.

Uz pelēcības, kas strauji pārņem vēl nesen ziedošo zemi, fona īpaši izceļas pīlādži, milzu sarkanus ķekarus rudens saulē gozēdami. Pirms badīgi putni paspējuši aprīt visas ogas, es steidzos vārīt ievārījumu. Pīlādžu ievārījumu. Ar to nespēj sacensties ne ar zemeņu, ne aveņu, pat ne man mīļais dzērveņu un brūkleņu ievārījums. Tas nav vis pīlādžu džems (kurš arī, manuprāt, ir ievārījumu elites klase), bet ievārījums - veselām ogām, pilnām pīlādžu skābi-sūrās garšas. Vairums cilvēku tieši šīs garšas dēļ uztver pīlādžus fū un pē līmenī. Bet pīlādžos ir spēks!

Recepte:

500g pīlādži

200ml ūdens

500g cukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

Pīlādžus atdala no kātiņiem, noskalo un nosusina. Ja traucē pīlādžu sīvums, tad ogas pirms ievārījuma gatavošanas sasaldē. Lielā katlā ielej ūdeni, ieber cukuru un vāra, līdz cukurs izšķīdis un izveidojies gaišs cukura sīrups. Pievieno pīlādžogas un vāra, kamēr ogas mīkstas. Pievieno vaniļas ekstraktu. Ja vārot veidojas putas, tās nosmeļ. Kamēr ievārījums vēl karsts, iepilda to tīrās burciņās un aizvāko tās, kad ievārījums atdzisis.