Arbūzu gaspačo

Kad vakardienas rīta skrējiena sestajā kilometrā jau visai agri no rīta bija pagrūti elpot, kļuva skaidrs, ka diena būs patīkami karsta. Īpaši karstās, bet aktīvās vasaras dienās ir tikai divas izvēles - vai nu neēst neko un pārtikt no auksta alus un svaiga gaisa vai arī - gatavot tikai aukstās zupas. Un jo neparastākas, jo labāk. Pirmīt tas bija zemeņu gaspačo, tagad arbūzs - lielā, sulīgā ķirbju dzimtas oga! Gaspačo ir viena no manām mīļākajām zupām (uzreiz aiz siltās biešu zupas un klasiskās biešu aukstās zupas), bet jāatzīstas, ka vienmēr viļos savā spējā atdarināt ārpus mājas baudītus lieliskus gaspačo, tamdēļ klasikai jau esmu atmetusi ar roku. 

 

 

 

Katram jāatrod savai gaumei un garšas izjūtai piemērotākais zupas saturs, piedevas un konsistence. Kas vienam šķiet pliekans un nekāds, citam ir taisni laikā. Man, piemēram, patīk visu samalt, bet gurķus piemest klāt atsevišķi, smalki sasmalcinātus vai arī, tomātus blenderējot atsevišķi, atstāt tajos pāris neviendabīgus gabalus. Kādam varbūt piparmētras vietā labpatiktu svaigs baziliks. Jāatzīmē, ka vispareizāk būtu tomātus pirms likšanas zupā noblanšēt. Vislabāk to darīt tā - dziļākā pannā uzvāra ūdeni, ar nazīti katram tomātam apakšā iegriež x formā, liek tos ūdenī un pēc aptuveni 40-50 sekundēm ņem ārā, kad miziņa pie iksa sāk lobīties. Ja tomāti gana nogatavojušies, šī tehnika darbojas.

Kukurūzas maizītes ar kartupeļu pildījumu

Ja tradicionālie pīrāgi, kas parasti tiek patērēti lielākos un mazākos godos, ir apnikuši, var atmest tradīcijas un svētkos palepoties ar ko modernāku, bet tajā pat laikā bezgala vienkāršu - ļoti, ļoti sātīgajām kukurūzas miltu "bulciņām" ar ļoti latvisku pildījumu - ķimenes, kartupeļi un sīpolloki. Lai arī kukurūzas milti jau sen nav nekāds ekskluzīvs retums, manā virtuvē tie vēl nebija iezagušies. Beidzot, beidzot arī kukurūzas milti atrada vietu manā kulinārajā dzīvē, un varu teikt - kukurūzas milti, jūs man patīkat! 

 

 

Kukurūzas milti mēdz būs dažādu veidu - no rupja maluma līdz smalkam, dažādas konsistences, dažādiem pielietojumiem. No rupja vai vidēji rupja maluma kukurūzas miltiem sanāk labu labā polenta (jo, manuprāt, tas ir apzīmējums drīzāk ēdienam, nevis izejvielai - kukurūzas miltiem), pie kuras plašajām iespējām es atgriezīšos kādā no turpmākajiem blogiem. Smalkākais malums, domājams, izmantojams vēl plašāk. Neskatoties uz to, šoreiz var pielietot jebkuru malumu, labi būs. Kartupeļi - sātīgam pildījumam. Un ķimenes! Ķimenes gluži vienkārši piestāv, jo ar Līgo sader kā cimds ar roku. Pildījums nekādā ziņā neiztecēs ārā, kā tas notiktu ar parastu mīklu. Mīkla ir bieza, turas stingri un uzticami. Visbeidzot - uzmanīgi rītdien un turpmāko dienu ar pārēšanos, un lai priecīgi un lustīgi visiem vasaras saulgrieži! 

Plūmju kafijas kūka

Tā kā laiks uz vietas nav stāvējis, ir jāpalaiž ēterā pāris iekrājušies vēstījumi. Sekojošā recepte gan neizceļas ar vasarīgumu, kā tas būtu gaidāms jūnija vidū, toties iemieso vienkāršību un izdomu. Šī plūmju kūka ir vēl vienkāršāka un par, lūk, šo te plūmju-šokolādes kūku. Un, lai lasītāji nekļūtu skeptiski, tad jau sākumā brīdinu, ka vārds "kafija" kūkas nosaukumā neliecina par patiesu kafijas klātbūtni.

 

 

Visas virtuves gudrības uzreiz apgūt nevar, jo tās nāk un formulējas laika gaitā, taču viens no zelta likumiem, ko ievērot jau sākumā - vienmēr neaprobežot sevi ar gariem, skrupuloziem sastāvdaļu sarakstiem un gājieniem uz veikalu, bet būt izdomas pilnam un piemēroties situācijai, kad pieliekamajā svilpo vējš. Jo tur noteikti ir vismaz pusizēsts trauciņš Nutellas vai burciņa zemesriekstu sviesta, pustukšots ievārījuma toverītis vai vismaz iebiezinātais piens. Apmēram kā Mārtiņa Rītiņa nu jau leģendārajā izteikumā ''ja mājās jums nekā nav, paņemiet no ledusskapja laša fileju". Un ko jūs darītu ar paciņu iebiezinātā piena ar kafiju? Es uzceptu kūku. 

  

Kišs ar kūpinātu lasi, kazas sieru un dillēm

Tāpat kā gadalaiku pienākums ir mainīties un saules pienākums sildīt, tā ikviena pārliecināta gurmāna pienākums ir iesākt pavasari ar dalību open-air piknikā dārzā, uz jumta vai brīvā dabā. Tamdēļ gribu pastāstīt par savu pienesumu šim pasākumam, kas bija ne vien pirmais pikniks un ne vien 1.maijā, bet arī kļūs par manu pirmo recepti šogad un pirmo ierakstu pēc pārlieku ieilgušā pārtraukuma, ko daudzi jau pieņēmuši par SZ galu. Jau izdzirdot attiecīgo kombināciju - lasis, kazas siers un dilles, mani pārņēma patīkamas gaidas.

  

Kaut gan tas, protams, ir tieši kūpinātais lasis, kas padara šo ēdienu par gardēžiem īpaši pievilcīgu, atslēgas vārda šajā receptē nav. Dilles piešķir sāļajam pīrāgam nepieciešamo aromātu un, ja vēl kazas siers ir viens no jūsu iecienītākajiem sieru veidiem, tad gaidāmais rezulāts garšas kārpiņām uz mēles liek gavilēt nepacietībā. Vēl nepacietīgāki droši vien bija pārējie vilciena pasažieri, kad kišs, ietilpināts rokassomas dibenā, vēl gluži silts un smaržojošs braši ceļoja virzienā Rīga - Skulte. Šis konkrētais kišs vislabāk garšo, kamēr vēl silts un smaržīgs. Agādinu arī par zaļo zirnīšu un sviesta pupiņu kišu un aicinu to paturēt prātā līdz zirņu un pupu sezonas sākumam.