Ķirbju-Nutella kūka

Beidzot es padevos kosmiskajiem procesiem un sāku, no mājas dodoties, vilkt lietusmēteli. Rudens un lielo ogu laiks ir sācies! Ai, kā visu vasaru man pietrūka neatkārtojamās kanēļa, ingvera un muskatrieksta smaržas un garšas, kas ar aromātisku jaudu piepilda māju un tik ļoti piestāv rudenīgām dienām un ķirbja izstrādājumiem. Ar ķirbi atkal bija jo īpaši paveicies - spilgti dzeltens, salds un medains.

Starbucks ķirbju kēkss ir īsts kulinārijas brīnums, ko diez vai jel kad izdosies pārspēt, taču Nutellai piemīt kaut kas nostalģisks no bērnības, kaut kas par vakariem ar piena krūzi un biezu šoko-lazdu riekstu krēma kārtu uz baltmaizes šķēles pirms gulētiešanas. Kūkas bāzei savukārt izmantosim jau iepazīto ķirbju biezeni - krāsnī ceptais ķirbis ir universāla izejviela, pāri palikušo biezeni, pievienojot dārzeņu buljonu un zilo sieru, tikpat labi var pielietot biezzupā.

Krāsnī ceptu tomātu zupa ar timiānu

Viss pārzied, nogatavojas, savīst, nobriest, nobirst. Lai neizklausītos tik nomācoši, teikšu - ir vasara savā beigu stadijā, nevis pavisam galā, noslēgusies, beigusies. Tāpat kā pirms gada, uzvilku gumijas zābakus, izbridu cauri dārzam, konstatējot baiso patiesību par sezonas nobeigumu, un saņēmos izvārīt mierinoši siltu un sātīgu zupu no pēdējās tomātu ražas. Zupa, kā zināms, ir mans iecienītākais pusdienu ēdiens, turklāt visām biezzupām ir lieliska īpašība - to gatavošanas procesā kļūdīties ir praktiski neiespējami.

Tomātu zupa ar grūbām pirms gada bija izteikti lieliska. Taču, neciešot kulināru atkārtošanos, es mēģināju pieiet tomātu zupas jautājumam no mazliet citas puses. Proti, krāsnī ceptu zupa nav parasta tomātu zupa, jo tomāti pēc atbrīvošanas no mizām, likti cepeškrāsnī un grillēti kopā ar sīpola šķēlēm un kaudzi svaiga, aromātiska timiāna. Topingam var pagatavot iecienītāko garšu grauzdiņus vai atsvaidzināt zupu ar karoti grieķu jogurta.

Recepte:

pielāgota no Better than takeout

2 kg tomāti

2 ēdamk.olīveļļa

2 nelieli sīpoli, sagriezti 4 daļās

1 ķiploks, pārgriezts uz pusēm

pāris timiāna zariņi

1 tējk. baltvīna etiķis

sāls

1 ēdamk. cukurs

dārzeņu buljons (pēc izvēles)

Tomātus pārgriež uz pusēm un kopā ar sīpoliem un ķiploku izkārto cepamtraukā. Pa virsu liek timiāna zariņus. Jācenšas tomātus cepamtraukā pārāk nesablīvēt. Pievieno sāli un piparus. Pārkaisa ar cukuru, lai tomāti un sīpoli cepeškrāsnī karamelizējas. Pārlej ar olīveļļu un liek cepeškrāsnī grillēšanas režīmā uz 40-50 minūtēm. Izņem no krāsns, mazliet atdzesē, noņem timiāna zariņus. Ķiploku samīca ar dakšiņu, noņemot tā apvalku. Novelk tomātiem mizu, tā nāk nost bez piepūles. Visu samaļ blenderī, līdz veidojas viendabīga masa. Lej to katlā, pievieno baltvīna etiķi un dārzeņu buljonu, ja zupa ir pārāk bieza (kāda tā, visticamāk, nebūs, ja tomāti ir gana sulīgi un gana izcepušies). Uzsilda līdz vēlamajai temperatūrai un pasniedz dekorētu ar timiāna lapiņām.

Kanapē ar gurķi, olu un piparmētru

Pāris reizes aiz nevēlēšanās piepūlēties, kas parasti prevalē pār vēlmi pārlieku rosīties, biju cēlusi galdā savāda paskata kanapē, un biju pārsteigta, kad kāds jautāja, kas šīs par ''ekstravagantām'' uzkodām. Nekā tamlīdzīga, ja ņem vērā, ka ekstravagantas tomēr ir savdabīgas un dīvainas lietas. Šādi kanapē ir pavisam vienkārši, vidējā latvieša garšas kārpiņām patīkami un pazīstami, jo savieno neko daudz vairāk kā svaiga, tikko no siltumnīcā plūkta gurķa šķēli, mājas olu un dārza piparmētru. Ja nu vienīgi kādu mērci pievienojot, var panākt mazliet pikantāku vai spēcīgāku garšu. Šīm tika viegls pieskāriens piparmētru mērces.

  

 Kanapē klasiski laikam ir uzkodas, ko būvē uz maizes, krekera vai uz kādas nebūt citas mīklas bāzes. Un smalki noņemas, lai tā iegūtu vizuāli baudāmu - apaļu, kvadrātainu vai vēl kādu formu. Gurķim, savukārt, ir paveicies jau piedzimt ar atbilstošu formu un, savukārt, uz citu formu sliktu iespaidu neatstāt. Sarežģītākā sadaļa ir glītas omletes pagatavošana, bet to, domājams, prot ikviens, kurš sabijis virtuvē brīvdienās ap brokastu laiku. Practice makes perfect.

 

Zemeņu gaspačo

Ko tik es neatdotu, lai vasara vilktos bezgalīgi. Kaut gan pietiktu arī ar trīs mēnešiem vasaras, pilnībā brīvas un vienmēr saulainas. Svelmainā karstumā es jūsmoju par klasisko biešu auksto zupu, par avokado zupu, par gurķu auksto zupu, visu veidu aukstajām biezzupām, mango zupu, tomātu zupu. Iespējams, šī būs vilšanās tiem, kas gaidīja jaunas receptes. Zemeņu gaspačo ir nedaudz out of date, par zemenēm varam tikai sapņot un mierīgi gaidīt nākamo sezonu. Arī ''svelmainais karstums'' vairs nedraud.

 

 

Lai vai kā, aukstās zupas, visdažādākās, ir karstam vasaras laikam vispiemērotākais ēdiens. Kaut tikai tās būtu svaigas, vēsas, vieglas... un vēlams tajās nebūtu kartupeļu vai gaļas. Kad parastais tomātu gaspačo bija mazliet apnicis, jaunatklātais - ar zemenēm - bija īsta oga. Ja gašo selerija, var sagriezt nedaudz vairāk kātus un daļu no tiem pēcāk iebērt zupas šķīvī tāpat vien. Ja patīk maigākas garšas, Tabasco var pietaupīt citām reizēm. Un nepārcensties ar sāli, jo svarīgi ir izgaršot zupu pilnā buķetē. Piekrītu, ka zemeņu gaspačo ir mazliet netipiska zupa, kā arī garšo mazliet netipiski. Bet netipiskas garšas, kā zināms, ir mazi svētki ikdienas mielastā.

Vasarīgā zemeņu kūka

Ja negaršo kūkas, pat, ja no zemenēm metas pumpas, es tik un tā rekomendēju izcept šo. Smaržas dēļ. Kā zemeņu laukā, kā zemenes ar pienu desmitkārtīgā koncentrācijā. Nē, nē, tā smaržo mājās, kad ziemas krājumiem tiek vārīts zemeņu ievārījums. Vai tikko burciņās sapildīts silts zemeņu kompots. Un sajust to var jau pa krietnu gabalu. Tā runā, ka 8 zemeņu ogas saturot aptuveni 96mg C vitamīna. Tas nozīmē, ka apēdot pāris gabaliņus zemeņu kūkas, būsiet uzņēmuši 160% procentus no nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Viltīgi, vai ne?

Tās gan ir muļķības, un vislabāk un gudrāk, protams, ir ēst svaigas zemenes un jo vairāk, jo labāk - kaudzēm, spainīšiem. Kamēr vēl ir. Un ''atslodzei'' izcept pa kūciņai. Kā jau ar visām vienkāršā tipa kūkām, šī bija iespēja lieku reizi paeksperimentēt ar miltiem un jaunām garšas niansēm. Šoreiz piešāvu mazliet vairāk par ceturtdaļglāzīti miežu miltu, un, ziniet, kūkas saturīgumam tas par ļaunu nenāca, tāpat kā garšai un krāsai. Turklāt ar brūno cukuru viss kā parasti garšo par kripatu labāk. Svaigi, smaržīgi un vasarīgi.

Recepte:

90g sviests, istabas temperatūras

1 1/2 gl. milti (es piejaucu 1/4 glāzi miežu miltu)

1 1/2 tējk. cepampulveris

1/2 tējk. sāls

1/2 gl. baltais cukurs + 1/2 gl. brūnais cukurs

1 liela ola

1/2 gl. piens

1 tējk. vaniļas ekstrakts

450g zemenes, pārgrieztas uz pusēm

Ar sviestu ietauko apaļo cepamtrauku vai pīrāga veidni. Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Nelielā bļodā sajauc sausās sastāvdaļas - miltus, cepampulveri un sāli. Lielākā bļodā ar mikseri sakuļ sviestu ar cukuru, līdz cukurs izkusis un masa gaisīga. Pievieno olu, vaniļas ekstraktu un pienu. Sakuļ. Mīklu lej cepamtraukā. Ar griezuma pusi uz leju zemenes vienā kārtā izkārto pa kūkas virsmu, cieši vienu pie otras. Pārkaisa ar 1 ēdamkaroti cukura. Liek cepeškrāsnī. Pēc 10 minūtēm samazina temperatūru līdz 160 grādiem un turpina cept aptuveni 50 minūtes. Kūka ir gatava, kad tā ir zeltaini brūnā krāsā un, pārbaudot ar koka irbulīti, tam nepieķeras mīkla. Kūku atdzesē, griež šķēlēs un pasniedz ar putukrējumu vai pārkaisītu ar pūdercukuru.