Franču sīpolzupa

Šī būs pēdējā recepte no svētku ēdienkartes. Zīmīga ar to, ka nāca caur gaužām asarām. Jā, Otros Ziemassvētkus es daļēji pavadīju raudot. Ja sīpolzupa, tad sīpolzupa, nevis buljons ar sīpolu garšu. Tātad daudz sīpolu. Kad sīpoli bija nomizoti, es vispār neko vairs neredzēju un, aptverot, ka ikkatru no tiem vēl vajag sagriezt ''plānās šķēlītēs'', apraudājos ar divtik lielu jaudu. Sīpols ir tāds savāds, atbaidošs un reizē pievelkošs dārzenis, bez kura ikdienā grūti iztikt. Tomēr sīpolu patēriņš tādā koncentrācijā ir drīzāk izņēmums no normas.
Stadijā, kad jau biju gatava ņemt snovborda brilles un tikai tad turpināt, pret kodīgo sīpolu sulas smakoņu pēkšņi iestājās savāda imunitāte un es novedu darbu līdz galam, pat nepamirkšķinot. Rezultātā - milzu kalns ar sagrieztiem sīpoliem, kurš, uz pannas pačurkstējis olīveļļā pārdesmit minūtes, saplaka vismaz 5x mazāks. Šobrīd varu teikt - franču sīpolzupa ir viens no atklājumiem, kuram droši pienākas visas piecas acis. Sīpolu nīdējus tomēr man neizdevās pievērst sīpolu reliģijai - tie bolīja acis un gaidīja saldo ēdienu. Oh well.
Recepte:
pielāgota no Simply Recipes
6 lielām porcijām

~10-13 vidēja izmēra dzeltenie sīpoli, sagriezti plānās šķēlītēs
olīveļļa
½ tējk. cukurs
2 ķiploka daiviņas
8 gl. liellopa buljons
½ gl. sauss baltvīns
1 lauru lapa
¼ tējk. kaltēts timiāns
Sāls un pipari pēc garšas
6 šķēles grauzdēta franču maize
1 ½ gl. sarīvēts grijērs

Lielā katlā ielej olīveļļu un uz vidējas liesmas aptuveni 30-40 minūtes sautē tajā sagrieztos sīpolus, kamēr tie brūngani. Uzmana, lai sīpoli neapdeg. Lai paātrinātu sīpolu karamelizēšanos, pievieno tējkaroti cukura.

Pievieno ķiploku. Pēc 1 minūtes pielej buljonu, vīnu, pievieno lauru lapu un timiānu. Katlam līdz pusei uzliek vāku un vāra aptuveni 30 minūtes. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Izņem

Pasniegšanai izmanto karstumizturīgas zupas bļodiņas vai māla podiņus. Pa virus katram liek vienu grauzdētās maizes šķēli, nokaisa to ar sarīvēto sietu. Like līdz 175 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 10 minūtēm, līdz siers ir nedaudz apbrūnējis un burbuļo. Pasniedz nekavējoties.

Īru rozīņkūka Ziemassvētku noskaņās

Turpināšu par svētku tēmu. Ziemassvētku laiks ir laikam vienīgais posms neizturami garajā aukstuma periodā, kad jādomā - ir labi, ziema vēl var uzkavēties. Gribēju uzrakstīt recepti jau uzreiz pēc Ziemassvētku vakara, ja nu kādam tā iekrīt acīs kā labs variants vienam no svētku vēderprieku cēlieniem. Visi, protams, zin tradicionālo britu Ziemassvētku pudiņu ar žāvētajiem augļiem un brendiju, kuru gatavo mēnesi, vairākus vai pat gadu (!) pirms Ziemassvētkiem. Man - cilvēkam, kuram idejas mēdz iešauties galvā pēdējā brīdī, un, savukārt, tās, kuras nāk agrāk, līdz realizācijai radikāli pārveidojas, kas tāds nav prātam aptverami. Un kuram vispār, piemēram, oktobrī, pa peļķēm brienot, ir prātā Ziemassvētki? Lai gan, jāatzīst, es vienmēr esmu ar skaudību noskatījusies, kā pacietīgi cilvēki žurnālu lapās vai pa TV lepojas ar perfekti pagatavotiem Ziemassvētku pudiņiem. Šogad redzēju, kā to paveica Mārtiņš Rītiņs un sapratu, ka nespīd.
Ziniet ko? Svinīgi alkoholisku garšu var panākt arī krietni vienkāršāk. Es izmēģināju īru rozīņkūku un uztveru šo kā ātro versiju pudiņam (jā, zinu, vairums, kas šo to saprot, noteikti domās: ārprāts, dullā, tiem abiem taču nav pilnīgi nekāda sakara!). Vienalga. Šādas tādas paralēles tomēr ir velkamas. Nav laikam korekti saukt kūku par īru kūku, ja es izmantoju tajā skotu Lauder's. Kāda ir atšķirība, anyway? Ja paši skoti un īri vēljoprojām nav tikuši skaidrībā, kur viskijs vispār radies un kuram tas ir labākais.
Recepte:

2 tējk. malts koriandrs
1 tējk. kanēlis
½ tējk. maltas krustnagliņas
1 ½ svaigi rīvēts muskatrieksts
2 tējk. malts ingvers
2 ¼ gl. ūdens
3 gl. rozīnes
110g sviests, atdzesēts, sagriezts kubiņos
1 gl. cukurs
½ gl. īru viskijs
3 gl. milti
2 tējk. soda
1 tējk. sāls
1 ola, sakulta
Iepriekšējā dienā pannā sajauc garšvielas ar sviestu, ūdeni, cukuru un rozīnēm un karsē uz vidējas liesmas. Kad masa sasniedz vārīšanās stadiju, samazina liesmu un karsē vēl 20 minūtes. Noņem no plīts, pievieno viskiju. Ļauj masai atdzist, pārklāj un liek ledusskapī.

Nākamajā dienā pannu ieliek bļodā, kas piepildīta ar karstu ūdeni. Maisot izšķīdina sviestu, kurš sastājies augšpusē.

Cepeškrāsns resti novieto pa vidu, otru nedaudz zemāk. Uz apakšējās liek trauku, kurš piepildīts ar ūdeni. Sagatavo apaļo kūkas veidni, to iesmērējot ar sviestu un nokaisot ar nedaudz miltiem.

Lielā bļodā iesijā miltus, sāli un sodu. Pievieno rozīņu maisījumu un labi samaisa. Iejauc sakulto olu. Masu lej veidnē, izlīdzina virsu un liek cepeškrāsnī. Cep aptuveni 1h 30minūtes. Ja kūka pārāk strauji kļūst brūna, apklāj tās virsu ar foliju un turpina cept. Ļauj kūkai atdzist 15 minūtes, tad izņem no veidnes. Var pasniegt neatdzesētu vai istabas temperatūras.

Piparkūku cepumi. Sugar, spice and everything nice.

Pavisam aizmirsu Jums visiem, kas lasa, novēlēt priecīgus Ziemassvētkus. Tie par laimi vai diemžēl ir noslēgušies, bet sekas gan jūtamas. Ledusskapī savu kārtu gaida īru rozīņķukas milzīgs pārpalikums, lērums nomizotu sīpolu un dažādu veidu piparkūkas, uz kurām pat paskatoties, kļūst grūti. Iespējams, līdzīgas sajūtas ir ne man vienai. Tādēļ varbūt piparkūku recepte ir ne pārāk vietā, taču šādu notikumu noklusēt nedrīkst. Proti, pirmssvētku piparkūku ballīti. Pirms nedēļām divām Ziemassvētku trakums atradās vēl tikai sākuma stadijā -pamazām iekšpus un ārpus māju logiem iedegās gaismiņas, spuldzītes un svecītes un it visur - uz ielas, kafejnīcās, veikalos - kārdinoša ingvera, kardamona un krustnagliņu smarža strauji pieņēmās spēkā.
Sugar, spice and everything nice, teica Profesors un sajauca visu kopā. Mēs darījām tāpat, kad sapulcējāmies, lai ceptu piparkūkas un mazliet netipiskāku klasisko piparkūku radinieci- mīksto piparkūku cepumu. Godīgi sakot, nekad mūžā iepriekš nebiju pavadījusi tik daudzas stundas rullējot mīklu, jaucot krāsiņas, glazējot un veidojot. Uzreiz gan jāatzīstas, ka pie pašu piparkūku cepumu tapšanas savu roku pieliku pavisam minimāli. Man bija sasodīti laba komanda, kur daudzas rokas un mazas rociņas rullēja un jauca, un uzmanīja cepeškrāsni, ka visumā man atlika vien priecāties un dokumentēt. Nav godīgi? Ok, pati ideja, kā arī neregulārie kvadrātiņi un drebelīgā cukura glazūra gan ir manējā.
Recepte:
pielāgota no A Chow Life

3 ¾ gl. milti
1 ēdamk. kakao
4 tējk. malts ingvers
1 ½ tējk. maltas krustnagliņas
2 tējk. kanēlis
½ tējk. soda
1 tējk. sāls
1 ¼ melnie pipari, svaigi samalti
225g nesālīts sviests, istabas temperatūras
3/4gl. + 2 ēdamk. cukurs
1 liela ola
½ gl. tumšais sīrups

Glazūra:
1 gl. pūdercukurs
2 ēdamk. ūdens
Mīklas pagatavošana: bļodā sajauc kopā miltus, kakao, ingveru, krustnagliņas, kanēli, sodu, sāli un piparus. Izmantojot mikseri ar statīvu, sakuļ sviestu, līdz tas kļuvis krēmīgas konsistences. Lēnām pievieno cukuru un, pa laikam notīrot miksera bļodas malas, kuļ sviesta un cukura masu, kamēr tā vienmērīga un cukurs izkusis. Pievieno olu. Pievieno sīrupu un kuļ, kamēr sajaucas. Pievieno miltu maisījumu un ar mazu jaudu kuļ, kamēr visas sastāvdaļas vienmērīgi sajaukušās un ir izveidojusies mīkla, kura vairs nelīp pie bļodas sienām. Mīklu ņem ārā no bļodas, saplacina ~2,5cm biezumā taisnstūra formā, ietin pārtikas plēvē un atdzesē ledusskapī līdz nākamajai dienai.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Cepešpannu izklāj ar cepampapīru. Mīklu iztin no pārtikas plēves un uz miltainas virsmas izrullē to ~0,8cm biezumā. Ar asu nazi sagriež mīklu nelielos kvadrātiņos. Cep tik ilgi, kamēr cepumi pie malām ir nedaudz zeltaini, taču joprojām mīksti – 7-15 minūtes, atkarībā no sagriezto kvadrātiņu lieluma.

Kamēr cepumi krāsnī, pagatavo glazūru: mazā bļodiņā vienmērīgi sajauc pūdercukuru ar ūdeni. Kad cepumi gatavi, aptuveni 10 minūtes tos atdzesē, tad pārklāj ar glazūru – vai nu, izmantojot otu, katru cepumu pilnībā vai arī veidojo jebkuru citu rakstu.

Apelsīnu-lazdu riekstu ''sniega bumbas''

Svētdiena, otrā Advente, daudz brīva laika, bet ārā tik auksti, ka nav dūšas doties velt īstus sniegavīrus? Velsim sniega bumbas tepat, istabā! Jo tuvāk nāk Ziemassvētki, jo grūtāk samierināties ar ikdienišķām lietām. Gribas kaut ko pēc krustnagliņām un kanēļa smaržojošu. Vai vismaz apelsīniem. Es biju patīkami pārsteigta, cik ļoti apelsīns dominē manās ''sniega bumbās'', lai gan ievēlu tajās vien drusku rīvētas apelsīna mizas.
Rieksti man patīk gandrīz visi. Izņemot tos taukos Brazīlijas riekstus. Un vēl tos plakanos, baltos, kurus es joprojām nezinu kā sauc. Vēl jautrāk, ja riekstus pats var izlobīt. Tad nedaudz apgrauzdēt uz pannas. Un pievienot jebkuram cepumam. ''Sniega bumbām'' es izvēlējos klasiskos lazdu riekstus, oriģinālajā receptē piedāvāto valriekstu vietā. Vēl viens padoms - oriģinālajā receptē runa ir par divām ar pusi glāzēm miltu. Manā cepumā pietika ar 2 glāzēm, mīkla jau tāpat ir gana bieza. Bet tas tā - tiecoties uz perfekciju, hehe.
Recepte:

250g nesālīts sviests, istabas temperatūras
3/4 gl. pūdercukurs
1 gl. lazdu rieksti, sasmalcināti
miza no 1 liela apelsīna, sarīvēta
2,5 gl. milti (es pievienoju tikai 2glāzes, bija pietiekami)
papildu pūdercukurs
Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Sviestu un pūdercukuru kuļ ar mikseri aptuveni 10 minūtes, līdz iegūta viegla krēmīga masa. Pievieno sasmalcinātos riekstus, miltus un sarīvēto apelsīna mizu, samaisa līdz sastāvdaļas vienmērīgi sajaukušās. Mīkla sanāk samērā bieza. Ņem pa 2 tējkarotēm mīklas un izveido bumbiņas formā. Liek bumbiņas ~5cm attālumā vienu no otras uz pannas, kas noklāta ar cepampapīru. Nedaudz saplacina. Cep 10-12 minūtes. Ļauj cepumiem 5 minūtes atdzist, tad bagātīgi nokaisa ar pūdercukuru.