Šampinjonu lazanja

Vēl viens kritērijs, pēc kā izvēlēties ēdienu - process. Tā, lai ir interesanti. Un, ja nav īpašs laika limits, tad ķimerēties ap ēdiena sastāvdaļām ir tīrā bauda. Sēņu lazanja, iespējams, nav nekas jauns un oriģināls, ko gatavojot nāktos iejusties diži novatoriska pavāra ādā, tomēr zināma jautrība tajā ir. Jau lazanjas novārīšana vien nes līdzi veselu emociju gammu, jo plāksnītes visai bieži mēdz salipt kopā, neskatoties uz ūdenim piešauto eļļu.

Lazanja man visumā negaršo. Šo fenomenu tā līdz galam nemāku izskaidrot. Līdz es reiz pagaršoju alternatīvu - sēņu lazanju un nejutos vairs izstumta no šī ēdiena pasaules. Tas pilnībā mainīja manu priekšstatu par klasiski vienmēr ar tomātu mērci un malto gaļu piebāzto mīklas kārtojumu. Malto gaļu labi aizstāj ne mazāk sātīgās sēnes, parastie manā versijā vai portobello šampinjoni (brūnie šampinjoni, ja vēlaties). Tomātu pastas vietā te figurē baltā mērce, ak, šī treknā bešamela mērce. Ne tādēļ aiz šī nosaukuma ir stāsts par reālu personību Bešamelas marķīzu, kam patika gardi paēst, lai mēs mērci prasti dēvētu par balto mērci. Muskatrieksts, kas pievienojams mērcei, lazanjai piedod Īpaši alternatīvu garšu. Patīkamu.

Recepte:

pielāgota no Smitten Kitchen

sāls

olīveļļa

350g lazanjas plāksnītes

3 ķiploka daiviņas

600g šampinjoni

4 gl. piens

170g nesālīts sviests

1/2 gl. milti

1 tējk. pipari

1 tējk. svaigi malts muskatrieksts

1 gl. parmazāna siers, sarīvēts

Uzsilda cepeškrāsni līdz 190 grādiem. Lielā katlā uzvāra ūdeni, kam pievienota šķipsna sāls un nedaudz olīveļļas (lai lazanjas plāksnītes neliptu kopā), liek ūdenī lazanjas plāksnītes un vāra uz iepakojuma norādīto laiku, kamēr tās gatavas. Nokāš.

Pagatavo bešamela mērci. Katliņā vai mikroviļņu krāsnī Uzsilda pienu ar ķiplokiem. Lielā pannā izkausē sviestu. Pievieno miltus un karsē uz vidējas liesmas aptuveni vienu minūti, nepārtraukti maisot ar koka karoti vai putojamo slotiņu (lai mērcē neveidotos miltu kunkuļi). Pakāpeniski pielej uzkarsēto pienu, maisot līdz mērce ir viendabīga. Pievieno sāli, piparus un muskatriekstu. Karsē uz lēnas liesmas vēl 5 minūtes līdz mērce sabiezē.

Šampinjoniem nogriež kātiņus, notīra tos un sagriež plānās šķēlītēs. Lielā katlā (kurā iepriekš tika vārītas lazanjas plāksnītes) vai lielā pannā uzkarsē olīveļļu un 2 ēdamkarotes sviesta. Pievieno šampinjonus daudzuma, sāli un, ik pa laikam apmaisot, apcep sēnes, kamēr tās mīkstas.

Cepamtrauka apakšā ieklāj nedaudz bešamela mērci,liek kārtu ar lazanjas plāksnītēm. Daudzums un izkārtojums atkarīgs no cepamtrauka lieluma, bet pēc dotajiem daudzumiem vispiemērotākais ir 23x30cm trauks. Pārklāj ar ceturtdaļu atlikušās mērces, trešdaļu šampinjonu un ceturtdaļu sarīvētā parmezāna. Atkārto vēl divas reizes, pabeidzot ar kārtu lazanjas plāksnīšu, atlikušo mērci un sieru. Liek uzsildītā cepeškrāsnī, cep aptuveni 45 minūtes, kamēr lazanjas virspuse kļūst brūngana un mērce gar malām met burbuli. Pirms pasniegšanas ļauj, lai lazanja 10 minūtes atdziest. Lazanja, ietīta pārtikas plēvē, lieliski uzglabājas saldētā veidā.

Bezē cepumi ar mandelēm

Žēlojoties par aukstumu un pēkšņajiem sniegputeņa uzplaiksnījumiem, pat nebiju pamanījusi, ka šis tas tomēr mostas un laužas cauri . Ir cerība, ka drīz būs pavasaris. Tomēr pat ar visu klātesošo apziņu par tuvojošos peldkostīmu sezonu es tomēr atļaujos apgalvot, ka kafijas pauze bez ''kaut kā garšīga'' ir kā rozīņkūka bez rozīnēm un kā ābolu sezona bez āboliem. Vai kā ola bez baltuma. Ja reiz olu baltumi galvenajā lomā šajā stāstā.

Proti, stāstā par meringue kiss tipa bezē cepumiem. Trīs raksturlielumi - Maigums, Gaisīgums un vājprātīgi Salda garša. Olu baltumi ir pietiekami kaprīza izejviela - tikko no ledusskapja izvilktiem baltumiem nelabpatiksies putoties, savukārt pareizajā temperatūrā un stāvoklī ar tiem vajag apieties vērīgi un izdabāt. Ja masa nestāv ķēpīgās, bet vienlīdz gaisīgās putās, tas tomēr nozīmē, ka viss nav salicies, kā nākas. Nākamreiz man izdosies labāk. Interesanti, ka cepumi ieguvuši arī apzīmējumu ''aizmirstie'' cepumi, ņemot vērā netipiski ilgo cepšanās - vai, pareizāk sakot, kaltēšanās laiku, pa kuru viss cepšanas fakts var pagūt izkrist no atmiņas. Pārāk ilgi ''aizmirst'' tos gan nevajadzētu, citāti tie kļūs cieti un nebaudāmi. Ja vienīgā rūpe ir par to, kā iespraust cepumos mandeles (un ticiet man, ja varētu, es jebkuros cepumos saliktu visas pasaules riekstus), tad pilnīgi pietiek rīkoties ar parastu tējkaroti. Taču, lai cepumi iegūtu to smuko komerciālo veikala izskatu, nāksies izmantot konditorejas tūta ar zvaigznes uzgali. Atliek vien izdomāt, ko darīt ar pāri palikušajiem olas dzeltenumiem.

Recepte:

4 olu baltumi, istabas temperatūras

šķipsna sāls

250g cukurs

4 tējk. kukurūzas ciete

1/4 tējk. etiķis

Uzsilda cepeškrāsni līdz 100 grādiem. Bļodā ievieto istabas temperatūras olu baltumus, pievieno šķipsnu sāls un uzputo, pakāpeniski pa porcijām pievienojot cukuru. Pievieno etiķi un kukurūzas cieti, turpina putot. Masa būs bieza, samērā ķepīga, bet tajā pat laikā gaisīga. Gatavo masu iepilda konditorejas tūtā un ar nelielu atstarpi izspiež uz ar cepampapīru izklātas pannas vai arī veido nelielas ''bumbiņas'', izmantojot tējkaroti. Liek cepeškrāsnī uz aptuveni 1,5h.

''Blondiji'' ar kļavu sīrupu un kokosriekstiem

Vai atceraties braunijus? Tie gan bija jaukumiņi. Pēc dažādiem neseniem kulinārijas misēkļiem es izlēmu, ka labāk došos ciemos nevis ar supersarežģītu sazin-kā-šokolādes-un-vēl-nezin-kā torti, bet visparastāko un visuniversālāko saldumu. Blondies, ir dzirdēts? Turklāt atradu vēl vienu pielietojumu kļavu sīrupam, kuru man, atšķirībā no tā izcelsmes zemes iemītniekiem un daudziem citiem, ne pārāk patīk laistīt pie visiem iespējamiem ēdieniem. Blondiji ne vienmēr ir pavisam ''blondi''. Esmu redzējusi krēmkrāsīgus, kafijas ar pienu krāsas, kā arī visai brūnīgus. Tas ir brūnais cukurs.

Tātad, galvenā atšķirība starp braunijiem un to gaišākajiem līdzgaitniekiem - pirmajos vitāli svarīga sastāvdaļa ir kakao, savukārt otrie tiek iekrāsoti ar brūno cukuru. Gan ne krāsas dēļ, bet galvenokārt garšai. Ja brūnā cukura mazliet karamelizētā garša ir skaidri jaušama, tad skaidrs, ka blondijs autentisks. Sanāk drīzāk tādi kā blondie brauniji. Tas gan neuzliek nekādus rāmjus un neliedz variēt ar citām sastāvdaļām - īrisi, šokolāde, rieksti. Man, starp citu, krājumā vēl spainītis ar dažādām blondiju receptēm, bet, šos pašus blondijus cepot vēlreiz, jau gara acīm redzu sevi pievienojam mīklai mazos gabaliņos sagrieztu balto šokolādi ar kokosriekstu garšu. Būtu pasakaini, es zinu.

Recepte:

no Baking Bites

110g nesālīts sviests

1/2 gl. brūnais cukurs

1/2 gl. kļavu sīrups

1 tējk. vaniļas ekstrakts

1 liela ola

1 gl. milti

1/4 tējk. sāls

2/3 gl. kokosriekstu skaidiņas

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Lielā bļodā sajauc kopā sviestu, olu, vaniļas ekstraktu, kļavu sīrupu un cukuru. Pievieno miltus un sāli. Sajauc, lai mīkla viendabīga. Iemaisa kokosriekstu skaidiņas. Mīklu liek iepriekš sagatavotā cepamtraukā un vienmērīgi izlīdzina . Liek cepeškrāsnī uz 30-35 minūtēm. Blondiji ir gatavi, kad cepums ir stingrs un zeltains. Atdzesē, sagriež kvadrātiņos un pasniedz.