Skinny Zucchini

Melnbaltie šokolādes brauniji Valentīnam

2012-02-02T23:48:00.001+02:00

Grozies kā gribi, mīlestībā vienmēr vajadzīgi divi - vismaz tad, ja viss ir izdevies un beigas laimīgas.Iespējams, divi līdzīgi vai arī gauži pretēji - kā melns ar baltu. Tomēr divi. Un pat tad, ja nekas nav izdevies, kaut kur ir arī otrais. Par mīlestību un pretpoliem arī šajā Valentīndienas receptē. Domājams, šāda brauniju versija ir mazliet "ārpus rāmjiem". Ekstravaganta, es teiktu. Taču arī pats svētais Valentīns nebūt neievēroja visus priekšrakstus, izpelnīdamies imperatora dusmas. Valentīnam par godu es nolēmu ļaut braunijam un blondijam priecēt acis un vēderu jautrā melnbaltā un sirsnīgā tandēmā.

Gan brauniji, gan blondiji jau ir pazīstamas un baudītas lietas. To abu brīnišķīgākā īpašība ir atrašanās starpposmā starp gardu kūku un cepumiem. Visērtāk procesā izmantot 2 bļodas, paralēli sagatavojot gan tumšo, gan gaišo mīklu, neatkarīgi no tā vai tiek pielietota viena vai divas veidnes. Standarta 23x33 cepamtraukā braunijs sanāk tieši tik biezs, lai, netraumējot cepumu,no tā ērti varētu izveidot vajadzīgās sirdis. Protams, darbiņš nav nekāds vieglais, galvenokārt tādēļ, ka prasa visai ekstremālu pacietību, taču rezultāts - pūļu vērts. Mēģiniet. Iesākumā gan apbruņojoties ar sirdsveida cepumu formiņām, šokolādi, pacietību un pats galvenais - mīlestību.

Recepte:

pielāgota no Smitten Kitchen

100g tumšā šokolāde/baltā šokolāde, rupji sasmalcināta

110g nesālīts sviests

175g cukurs

2 lielas olas

1 tējk. vaniļas cukurs

1/4 tējk. sāls

2/3 gl. milti

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Cepamtrauku izklāj ar foliju tā, lai folija pārsniedz veidnes izmēru - tādējādi cepumu būs vieglāk atdalīt un izņemt no veidnes. Lielā bļodā izkausē šokolādi ūdens peldē kopā ar sviestu. Kad šokolāde gandrīz izkususi, noņem bļodu no plīts un maisot ļauj šokolādei izkust pilnībā. Pievieno cukuru. Pa vienai ar putojamo slotiņu iejauc olas. Pievieno vaniļas cukuru, sāli un miltus, maisa, kamēr masa kļūst viendabīga. Ieklāj mīklu sagatavotajā cepamtraukā un izlīdzina. Liek cepeškrāsnī un cep aptuveni 20-25 minūtes. Cepot vienlaicīgi abas mīklas, jāņem vērā - jo vienādāki trauki, jo mazāk atlikumu un "atgriezumu" paliks pāri rezultātā.

Braunijus atdzesē un, turot aiz folijas, uzmanīgi izceļ no veidnes. Liek abus cepumus uz 20 minūtēm saldētavā, lai tie sastingtu un būtu vieglāk veidojami. Ar asu, lielu nazi sagriež tos abus vienādos kvadrātiņos, tik lielos, lai pietiktu vietas sirdij. Ar sirdsveida cepumu formiņu uzmanīgi izspiež katram braunijam vidu. Ievieto gaišās sirsniņas tumšajos brauniju kvadrātiņos un tumšos - gaišajos. Apgriež visus kvadrātiņus otrādi. Gatavos braunijus var uzglabāt ledusskapī, pārklātus ar pārtikas plēvi.

Saldo kartupeļu zupa ar zemesriekstiem

2012-01-06T23:45:00.008+02:00

Vai es jau teicu, ka kartupeļus vairs neēdu? Šos nakteņus esmu izslēgusi no ēdienkartes pavisam. Patiesībā jau visiem zināms, ka batatēm ir tikai attāla saistība ar parastajiem tupeņiem, šie dārzeņi nepieder pat pie nakteņu dzimtas. Divas gigantiskās tīteņu dzimtas saknes pie manis atceļoja no Stokmana. No sākuma centos uziet saldos kartupeļus dārzeņu paviljonā tirgū, bet nekā. Kolrābji, baltie redīsi, rāceņi un kāļi, taču nevienas batātes. Vēl biju pārsteigta, ka Centrāltirgus nepiedāvā nelobītus zemesriekstus. Tantes izbrīnītas grozīja galvas. Laikam kopš tirgū lielā daudzumā ienākuši lobīti zemesrieksti, nelobītus tur par nekādu ekskluzīvu vairs neuzskata. Stokmans atkal paglāba.

Kā līdz tam nonācu? Mani iejūsmināja puisis, kurš, nospriedis, ka viņa ēdienkarte ir pliekana un vienveidīga, savā blogā stāsta, kā "skapja izmēra" virtuvē izmēģina visdažādākos ēdienus, tostarp neierastas kombinācijas, kā piemēram, zemesrieksti un saldie kartupeļi. Neierastas kombinācijas mani uzrunā jo īpaši. Šī recepte mazliet pārveidotā veidā ir no viņa bloga. Ja vēlaties, zupu var sablenderēt, taču, ja batātes labi izcep un mīkstums nav stiegrains, tad ir ļoti krēmīgs un jau gatavs biezenis. Man kā reiz patika veselie burkānu gabaliņi biezajā un tumīgajā buljonā ar izteikto zemesriekstu garšu. Lietainā un drēgnā dienā, kāda bija šī, silta un mazliet pikanta zupa ir vispiemērotākais ēdiens. Tētis apēda pat divas pilnas bļodas.

Recepte:

pielāgota no Closet Cooking

(vismaz 6 porcijām)

2 saldie kartupeļi

4 tējk. + 1 ēdamk. olīveļļa

1 sīpols

3 vidēja izmēra burkāni

2 čili pipari

2 ķiploka daiviņas

3 glāzes dārzeņu buļjons

1/2 glāze zemesriekstu sviests

sāls un pipari pēc garšas

sauja zemesriekstu, grauzdēti un rupji sasmalcināti

zaļumi, piemēram, kinza, pētersīļi

Uzsilda cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Saldos kartupeļus pārgriež garumā uz pusēm un liek ar mīkstumu uz leju cepamtraukā. No ārpuses mizu apslacī ar olīveļļu, un liek trauku cepeškrāsnī uz 40-60 minūtēm. Kartupeļi ir gatavi, kad tie ir viscaur mīksti. Lielā pannā uzsilda olīveļļu. pievieno sagrieztos burkānus, sīpolus un čili piparus un sautē, aptuveni 10-15 minūtes, kamēr tie mīksti. Pievieno ķiploku un apcep vēl vienu minūti. Pārvieto apceptos dārzeņus vidēja izmēra katlā. No cepeškrāsns izņem kartupeļus, un ar karotes palīdzību izgrebj mīkstumu. Kartupeļu mīkstumu kopā ar buljonu un zemesriekstu sviestu liek katlā kopā ar dārzeņiem un vāra. Kad zupa sasniegusi vārīšanās stadiju, nedaudz samazina temperatūru un uz lēnas uguns vāra vēl 20 minūtes. Pasniedz pārkaisītu ar zemesriekstiem un sasmalcinātiem zaļumiem.

Pildīti šampinjoni ar rīsiem un fetas sieru

2012-01-06T10:35:00.002+02:00

Krājumos man bija pagadījušies palieli šampinjoni - pārpalikumi no šampinjonu lazanjas. Resursi ir lietderīgi jāizmanto pilnībā, ja reiz gadījies produktus iepirkt pavairāk. To ,domājams, varētu apliecināt ikviens ēst gatavošanas entuziasts. Sāku ar rīsu vārīšanu. Rīsi šajā gadījumā ir kvantitatīvā puse, fetas siers - kvalitatīvā. Tādēļ šis ir tikai vienkāršots veids, kā piepildīt šampinjonus. Būtu vērts mēģināt ar spinātiem un fetas un parmezāna sieru, piemēram. Tomātiem? Gaļēdājiem - ar šķiņķi?

Pildīti šampinjoni būs gan lieliskas uzkodas vai starteris, gan kā piedeva pamatēdienam. Fetas siers ir viens no maniem favorītiem, lielveikalos pieejamais Greco Feta ir tā neko - svaigs un ne pārlieku sāļš. Pildījumam, domāju, vēl piemērotāk būtu izvēlēties kvalitatīvu brinzu. Bet šobrīd virtuvē mani gaida 2 gigantiski saldie kartupeļi nepacietībā nokļūt zemesriekstu-saldo kartupeļu zupā.

Recepte:

~15 lieli šampinjoni

olīveļļa

1 glāze izvārīti brūnie rīsi

3 ēdamk. fetas siers

1 ķiploka daiva, samīcīta

pētersīļi vai citi zaļumi

pipari

sāls

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Nelielā bļodā sajauc rīsus, ķiploku, sieru un zaļumus. Pievieno sāli un piparus, samaisa. Sēnēm izgriež kātiņus tā, lai cepurītē veidotos iedobums. Ar kātiņa pusi uz leju sēnes novieto uz ar cepampapīra izklātas pannas un pārlaista ar olīveļļu Liek cepeškrāsnī uz 4 minūtēm. Ņem šampinjonus no cepeškrāsns ārā un apgriež otrādi. Piepilda ar rīsu maisījumu un liek cepeškrāsnī uz tik ilgu laiku, lai tikai pildījums uzsiltu, aptuveni 2 minūtes. Pasniedz siltus.

Čedaras siera cepumi

2012-01-04T21:20:00.004+02:00

Kā solīts, pastāstīšu par cepumiem, kas, piedodiet par familiāru izteicienu, tik tiešām norauj jumtu. Nez kādēļ man tie raisa svētdienas pēcpusdienas sajūtu. Atgādina ierastās izjūtas svētdienu pēcpusdienās, kad riebumā par tuvojošos pirmdienu negribas apmeklēt sporta zāli, bet sēdēt mājās zem pleda un, iespējams, apēst ko treknu un gardu, vismaz daļēji atvieglojot savas ciešanas. Tieši tādi tie ir. Trekni un sātīgi. Daudz tos neēdiet, jo vienmēr tuvojas pavasaris, neskatoties uz janvāri aiz loga. Tāpat māja piepildās ar sasodīti gardu bazilika+ķiploku un kausēta sviesta smaržu. Nāvējoša kombinācija. Un jā, tas nīkulītis attēlā tiešām ir baziliks jeb, pareizāk sakot, tā pēdējie elpas vilcieni. Papildus tam izmantoju arī sasaldēto baziliku. Tomēr, tā kā bazilika tirdzniecība veikalos nav atcelta, iesaku lietot svaigu, tas, kā esmu vienmēr uzskatījusi, nav aizstājams.

Es gan nezinu, kādēļ tie saucas cepumi, jo vairāk atgādina mazas siera bulciņas, jo pēc struktūras ir maigi un mīksti (droši vien, kamēr svaigi), un, tātad, tējā nav jāmērcē. Ja šī būtu manis izgudrota recepte, tad sauktos, piemēram, Čedaras siera pikas ar baziliku (te jānorāda, ka baziliku receptei es piedomāju klāt pati, kā arī palielināju siera proporciju). Vēl gribu uzslavēt lielisku produktu - ķiploku pulveri, ko vērts paturēt garšvielu plauktiņā. Kaut arī rūpīgi sasaiņotas, siera bumbas, manā kompānijā braucot sabiedriskajā transportā, ar lielisko smaržu pamanījās piepildīt veselu autobusu, nemaz nerunājot par maršruta busiņu, kur gan pasažieri, gan vadītājs ieinteresēti ošņāja gaisu - diez vai tas bija nepatīkamu sajūtu iespaidā. Jau gara acīm redzu jūs tiesājam tos kopā ar siltu ķirbju biezeņzupu vai dārzeņu zupu. Mīlu un iesaku.

Recepte:

pielāgota no Food and Whine

(20 vidēja izmēra cepumiem)

2 glāzes milti

3 tējk. cepampulveris

1 tējk. sāls

1/4 tējk. ķiploku pulveris

1/3 glāze sviests, atdzesēts, sagriezts gabaliņos

2 ēdamk. rapšu vai augu eļļa

1 glāze ar kaudzīti (150-170g) rīvēts Čedaras siers, pēc iespējas pikantāks (droši var palielināt līdz pusotrai glāzei)

1/2 glāze piens

3 ēdamk. sviests

1 tējk. ķiploku pulveris

1 ēdamk. sasmalcināti svaigi pētersīļi (vai neierobežots daudzums bazilika)

Uzsilda cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Lielā bļodā iesijā miltus kopā ar sāli un cepampulveri, pievieno ķiploku pulveri, vienmērīgi sajauc. Pievieno sviesta gabaliņus un iejauc sviestu (ar rokām vai mīklas jaucēju) miltu maisījumā. Mīklai nav jābūt gludai, bet graudainas konsistences. Pievieno eļļu, sieru un 1/2 glāzi piena, samaisa. Ja mīkla liekas pārāk sausa, tad pakāpeniski pievieno vēl pienu, līdz tā ir viendabīga un turas kopā, taču ne pārāk mitra. Ar karotes palīdzību uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru, liek nelielas mīklas bumbiņas (rēķinoties, ka krāsnī tās piepūšas). Cep ~15 minūtes. Kamēr cepumi cepeškrāsnī, mikroviļņu krāsnī izkausē 3 ēdamk. sviesta un pievieno ķiploku pulveri un zaļumus. Kad cepumi gatavi, ar silikona otu uzklāj sviesta maisījumu uz katra no tiem Pasniedz vēl siltus. Izkausētā sviesta maisījumu droši gatavot arī vairāk un bagātīgi noklāt ar to siera bumbas. Lai sātīgāk.

Tīģergarneles ar ķiplokiem

2012-01-04T16:56:00.003+02:00

Šodien dalīšos ar iemīlētu tīģergarneļu pagatavošanas veidu, proti, ķiplokos apceptu tīģergarneļu recepti. -To mazo zvēriņu recepti, tu domā?-, kāds varētu jautāt. Jā, šoreiz radības nepaliek necietušas. Ak, ja vien šī nebūtu tik liela bauda gan acīm, gan garšas kārpiņām. Un "vienu jau var". Tādēļ sākam ar vislielāko tīģergarneļu iegādi - jo lielākas, jo labāk. Te gan jāsaka, ka ne visos veikalos tādas rodamas, tāpēc pilnīgi apmierinošas brangas tīģergarneles var iepirkt arī zivju paviljonā Centrāltirgū, ja tirgus apmeklējums nebiedē. Es šoreiz samierinājos ar vidējo lielveikalu piedāvājumu.

Svarīgi arī nenovērsties un neaizmirst garneles uz pannas ilgāk par vēlamo laiku. Tad visa garšas bauda var būt sabojāta. Garneles atsevišķi pasniegtas droši vien ir vairāk piemērotas kā labu labais starteris, ne pamatēdiens - protams, atkarībā no tā, cik izsalkuši ir ģimenes locekļi, draugi vai ciemiņi. Sātīga piedeva būs kraukšķīgas maizes rieciens. Klāt neapšaubāmi dzeram sausu baltvīnu. Es izvēlējos franču Louis Ardèche Chardonnay. Man receptē simpatizē čili asumiņš un ķiploki. Arī zaļumus varētu bērt dāsnāk, par ļaunu nenāks. Nu tā, lai labi garšo! Turpināšu drīz - gaidāma super-aromātisku siera un bazilika cepumu recepte.

Recepte:

30 lielas tīģergarneles, notīrītas, ar astīti

100 grami nesālīts sviests

3 ēdamk. olīveļļa

5 + 2 ķiploka daiviņas

1 čili pipars, iztīrīts un smalki sakapāts

sula no viena liela citrona

zaļumi, piemēram, lapu pētersīļi, smalki sakapāti

miza no viena citrona, sarīvēta

Pannā izkausē 100g sviesta kopā ar olīveļļu. Pievieno 5 daiviņas sasmalcinātus ķiplokus un čili piparu, 1 minūti tos apcep. Liek uz pannas garneles un nemaisot cep 3 minūtes, tad pievieno citronu sulu un sasmalcinātos pētersīļus. Garneles apgriež otrādi un apcep no otras puses apmēram 2 minūtes, bet ne ilgāk par 4 minūtēm. Noņem pannu no uguns. Sajauc gatavās garneles kopā ar rīvēto citrona mizu un 2 sasmalcinātām daiviņām ķiploka. Pasniedz kopā ar baltvīnu un maizi.

Laimīgu 2012. gadu!

2012-01-02T13:11:00.000+02:00

Ziemassvētku saldumi

2012-01-02T13:10:00.005+02:00

Tie, kuri cītīgi sekojuši notikumiem Zucchini virtuvē, noteikti atminas debiju konfekšveidīgo lauciņā - bombonkas brigadeiros, kā arī to, ka necik viegli ar tiem negāja. Tādēļ biju visai iepriecināta, kad izlasīju (kur, diemžēl neatceros) bezgala vienkāršoto trifeļu recepti - viss it kā ļoooooti vienkārši. Sajauc un virpini, virpini un apviļā. Pretty easy, huh? Tomēr recepte nebija visai precīza. Arī proporcijas izrādījās maldīgas, jo paciņa cepumu nav gluži universāla mērvienība. Ar vienu 180g Selgas iepakojumu izrādījās par maz, vajadzēja vēl pārīti cepumu.

Kakao un kokosriekstu skaidiņu aizvietošanai liekam lietā iztēli un apviļājam bumbiņas dažādās citās dekoratīvās piedevās - šokolādes vermicelli, sasmalcinātos riekstos, piemēram, pistāciju (tie, kā zināms, ir zaļi, un rezultāts priecē acis), rīvētā šokolādē un, iespējams, pat sasmalcinātās kukurūzas pārslās vai sasmalcinātās visdažādāko garšu ledenēs.

Recepte:

bundžiņa iebiezinātā piena

200g cepumu (domājams, var izmantot jebkurus citus cepumus, es mēģināju ar Selgas piparkūku cepumiem, lai garša būtu svētkiem atbilstošāka)

3 ēdamk. kakao pulveris

kokosriekstu skaidiņas, kakao utt.

Cepumus sasmalcina un sajauc kopā ar iebiezināto pienu. Pievieno kakao. Masai jābūt viendabīgai. Liek to uz 30 minūtēm ledusskapī. Kad masa atdzesējusies, to izņem no ledusskapja un ar pirkstu galus apmērcējot eļļā vai ūdenī, lai nelīp, saveļ nelielās vienāda izmēra bumbiņās. Bumbiņas apviļā izvēlētajās dekorācijās. Gatavās konfektes uz laiku atkal ievieto ledusskapī.

Biešu-šokolādes kūka

2012-01-02T12:30:00.005+02:00

Svētku noskaņa šajos Ziemasvētkos laikam nebija tikai tiem, kam nav nekā, par ko priecāties. Mūsu mājās tā bija. Lai nu kā, Deivids Lebovics ir mans visu laiku favorīts. Viņa receptes es gatavoju reti (jo vienmēr baidos, ka nesanāks pat ne uz pusi tik labi, un kam man tādu vilšanos?), taču, kad saņemos dūšu mēģināt kaut ko no viņa bloga vai grāmatām, rezultāts vienmēr ir perfekts. Tā laikam ir stāstījuma precizitāte procesā, proporcijās un sastāvdaļās. Biešu kūka, seriously? Šokolāde + bietes atkal kādam var šķist dīvains kombo. Man gluži pretēji, tās likās absolūti pieņemamas un organiski saderīgas sastāvdaļas. Gluži kā citiem maize vai olas, bietes ir mans ikdienas ēdiens. Un Deivids, kurš pavadījis laiku šokolādes fabrikā Beļģijā, grauzdējis kakao pupiņas Berger šokolādes ražotnē Sanfrancisko, baudījis šokolādi Francijā un Londonā, noteikti zina KĀ un AR KO. Es viņam uzticos.

Kā gandrīz ikvienas šokolādes kūkas tapšanas process, tas jāsāk ar atbilstoša kakao uzmeklēšanu. Dažādi kakao padzērieni nederēs. Arī "kakao pulveris" dažkārt ir maldinošs apzīmējums. Visvisvistumšākais, ko varat atrast, kā norāda Deivids. Dabīgais vai holandiešu, šoreiz tas nav izšķiroši. Obligāti jāuzsver - kūku nedrīkst pārcept, tādēļ jālūko kūku ņemt ārā no cepeškrāsns, kad pie veidnes malām tā jau gatava. Pretējā gadījumā pazudīs viss tās "sulīgums". Ja svētku steigā nebūtu savējo atstājusi cepeškrāsnī par 5 minūtēm ilgāk, domājams, tā būtu vēl par iedaļu baudāmāka. Visbeidzot - starp citu, kūka lieliski garšo arī silta, un, ja nav ne crème fraîche, ne maskarpones siers, šajā gadījumā karote saldējuma patiesi to lieliski papildinātu.

Recepte:

no David Lebovitz

240g bietes, nemizotas

200g tumšā šokolāde (70% kakao saturs)

1/4 glāze karsts espresso

200g sviests, istabas temperatūras, sagriezts kubiciņos

1 glāze milti

3 ēdamkarotes kakao

1 1/4 tējk. cepampulveris

5 lielas olas, baltums atdalīts no dzeltenumiem

šķipsna sāls

1glāze cukurs

magoņu sēkliņas

crème fraîche vai mascarpone

Apaļo kūkas veidni izklāj ar cepampapīru, ietauko to ar sviestu.

Bietes nomazgā un sālītā ūdenī novāra aptuveni 45minūtes, līdz tās mīkstas. Noskalo aukstā ūdenī. Kad bietes nedaudz atdzisušas, tās nomizo, sagriež gabaliņos un samaļ pārtikas smalcinātājā vai arī sasmalcina, sarīvējot uz smalkas rīves.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem.

Lielā pannā uz lēnas uguns, bļodā ievietotu šokolādi, ūdens peldē izkausē, pēc iespējas mazāk to maisot. Kad šokolāde gandrīz izkususi, nogriež uguni, un, atstājot bļodu ūdenī, pievieno espresso un samaisa. Pievieno sviestu, ļauj tam izkust bez maisīšanas.

Atsevišķā bļodā iesijā miltus, cepampulveri un kakao.

Bļodu ar šokolādi izņem no ūdens, apmaisa, ļauj tai nedaudz atdzist, tad pievieno olu dzeltenumus, viegli tos iemaisot šokolādē. Piejauc sarīvētās bietes.

Sakuļ olu baltumus stingrās putās, pakāpeniski pievieno cukuru. Olu baltumus uzmanīgi iecilā kausētās šokolādes masā, uzmanoties no pārkulšanas.

Iejauc miltus.

Mīklu liek veidnē, temperatūtu cepeškrāsnī samazina līdz 160 grādiem un cep 40 minūtes vai tik ilgi, kamēr pie veidnes malām kūka jau stingra.

Kad kūka pilnībā atdzisusi, to izņem no veidnes.

Neilgi pirms pasniegšanas kūku noklāj ar crème fraîche vai maskarpones sieru un nokaisa ar magoņu sēklām.

Ķirbju-Nutella kūka

2011-09-13T20:46:00.003+03:00

Beidzot es padevos kosmiskajiem procesiem un sāku, no mājas dodoties, vilkt lietusmēteli. Rudens un lielo ogu laiks ir sācies! Ai, kā visu vasaru man pietrūka neatkārtojamās kanēļa, ingvera un muskatrieksta smaržas un garšas, kas ar aromātisku jaudu piepilda māju un tik ļoti piestāv rudenīgām dienām un ķirbja izstrādājumiem. Ar ķirbi atkal bija jo īpaši paveicies - spilgti dzeltens, salds un medains.

Starbucks ķirbju kēkss ir īsts kulinārijas brīnums, ko diez vai jel kad izdosies pārspēt, taču Nutellai piemīt kaut kas nostalģisks no bērnības, kaut kas par vakariem ar piena krūzi un biezu šoko-lazdu riekstu krēma kārtu uz baltmaizes šķēles pirms gulētiešanas. Kūkas bāzei savukārt izmantosim jau iepazīto ķirbju biezeni - krāsnī ceptais ķirbis ir universāla izejviela, pāri palikušo biezeni, pievienojot dārzeņu buljonu un zilo sieru, tikpat labi var pielietot biezzupā.

Ķirbju biezenis

Ķirbi vertikāli pārgriež uz pusēm (lielāku ķirbi griež vairākās daļās). Iztīra sēklas.Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Ķirbja daļas ar mīkstumu uz leju novieto uz pannas, kas noklāta ar cepampapīru, un liek cepeškrāsnī uz ~45 minūtēm. Ķirbis gatavs, kad kļuvis pavisam mīksts. Izņem no cepeškrāsns un ar karoti izgrebj ķirbja mīkstumu. Mīkstumu sakuļ ar blenderi. Biezeni lieto uzreiz vai uzglabā ledusskapī.

Ķirbju-Nutella kūka

Recepte:

no Two peas and their pod

2 gl. milti

1 1/2 tējk. kanēlis

1/2 tējk. muskatrieksts

1/4 tējk. malts ingvers

1 tējk. soda

2/4 tējk. sāls

230g sviests, istabas temperatūras

3/4 gl. cukurs

3/4 gl. brūnais cukurs

1 liela ola

2 tējk. vaniļas ekstrakts

1 1/2 gl. ķirbju biezenis

1 gl. Nutella

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Vidēja izmēra bļodā sajauc miltus, kanēli, muskatrieksru, ingveru. Atsevišķā bļodā sakuļ sviestu, cukurus, līdz cukurs izkusis, tad pievieno olu un vaniļas ekstraktu, sakuļ. Pakāpeniski pievieno miltus, maisa, kamēr masa viendabīga. Sagatavo cepamtrauku, to ietaukojot ar sviestu. Lej cepamtraukā mīklu, izlīdzina to vienmērīgi. Ar karoti liek Nutellu vienmērīgi pa visu mīklas virsu. ar nazi apļveida kustībām iemaisa Nutellu mīklā. Liek cepeškrāsnī uz 35-40 minūtēm vai kamēr kūka atlec no cepamtrauka malām un, pārbaudot to ar koka irbulīti, tas paliek sauss. Kūku pilnībā atdzesē, sagriež kvadrātiņos un pasniedz.

Krāsnī ceptu tomātu zupa ar timiānu

2011-09-04T22:16:00.000+03:00

Viss pārzied, nogatavojas, savīst, nobriest, nobirst. Lai neizklausītos tik nomācoši, teikšu - ir vasara savā beigu stadijā, nevis pavisam galā, noslēgusies, beigusies. Tāpat kā pirms gada, uzvilku gumijas zābakus, izbridu cauri dārzam, konstatējot baiso patiesību par sezonas nobeigumu, un saņēmos izvārīt mierinoši siltu un sātīgu zupu no pēdējās tomātu ražas. Zupa, kā zināms, ir mans iecienītākais pusdienu ēdiens, turklāt visām biezzupām ir lieliska īpašība - to gatavošanas procesā kļūdīties ir praktiski neiespējami.

Tomātu zupa ar grūbām pirms gada bija izteikti lieliska. Taču, neciešot kulināru atkārtošanos, es mēģināju pieiet tomātu zupas jautājumam no mazliet citas puses. Proti, krāsnī ceptu zupa nav parasta tomātu zupa, jo tomāti pēc atbrīvošanas no mizām, likti cepeškrāsnī un grillēti kopā ar sīpola šķēlēm un kaudzi svaiga, aromātiska timiāna. Topingam var pagatavot iecienītāko garšu grauzdiņus vai atsvaidzināt zupu ar karoti grieķu jogurta.

Recepte:

pielāgota no Better than takeout

2 kg tomāti

2 ēdamk.olīveļļa

2 nelieli sīpoli, sagriezti 4 daļās

1 ķiploks, pārgriezts uz pusēm

pāris timiāna zariņi

1 tējk. baltvīna etiķis

sāls

1 ēdamk. cukurs

dārzeņu buljons (pēc izvēles)

Tomātus pārgriež uz pusēm un kopā ar sīpoliem un ķiploku izkārto cepamtraukā. Pa virsu liek timiāna zariņus. Jācenšas tomātus cepamtraukā pārāk nesablīvēt. Pievieno sāli un piparus. Pārkaisa ar cukuru, lai tomāti un sīpoli cepeškrāsnī karamelizējas. Pārlej ar olīveļļu un liek cepeškrāsnī grillēšanas režīmā uz 40-50 minūtēm. Izņem no krāsns, mazliet atdzesē, noņem timiāna zariņus. Ķiploku samīca ar dakšiņu, noņemot tā apvalku. Novelk tomātiem mizu, tā nāk nost bez piepūles. Visu samaļ blenderī, līdz veidojas viendabīga masa. Lej to katlā, pievieno baltvīna etiķi un dārzeņu buljonu, ja zupa ir pārāk bieza (kāda tā, visticamāk, nebūs, ja tomāti ir gana sulīgi un gana izcepušies). Uzsilda līdz vēlamajai temperatūrai un pasniedz dekorētu ar timiāna lapiņām.

Kanapē ar gurķi, olu un piparmētru

2011-09-03T01:35:00.001+03:00

Pāris reizes aiz nevēlēšanās piepūlēties, kas parasti prevalē pār vēlmi pārlieku rosīties, biju cēlusi galdā savāda paskata kanapē, un biju pārsteigta, kad kāds jautāja, kas šīs par ''ekstravagantām'' uzkodām. Nekā tamlīdzīga, ja ņem vērā, ka ekstravagantas tomēr ir savdabīgas un dīvainas lietas. Šādi kanapē ir pavisam vienkārši, vidējā latvieša garšas kārpiņām patīkami un pazīstami, jo savieno neko daudz vairāk kā svaiga, tikko no siltumnīcā plūkta gurķa šķēli, mājas olu un dārza piparmētru. Ja nu vienīgi kādu mērci pievienojot, var panākt mazliet pikantāku vai spēcīgāku garšu. Šīm tika viegls pieskāriens piparmētru mērces.

Kanapē klasiski laikam ir uzkodas, ko būvē uz maizes, krekera vai uz kādas nebūt citas mīklas bāzes. Un smalki noņemas, lai tā iegūtu vizuāli baudāmu - apaļu, kvadrātainu vai vēl kādu formu. Gurķim, savukārt, ir paveicies jau piedzimt ar atbilstošu formu un, savukārt, uz citu formu sliktu iespaidu neatstāt. Sarežģītākā sadaļa ir glītas omletes pagatavošana, bet to, domājams, prot ikviens, kurš sabijis virtuvē brīvdienās ap brokastu laiku. Practice makes perfect.

Recepte:

5 lielas olas

3 palieli gurķi vai viens garais gurķis

piparmētras

pipari un sāls

i ēdamk. olīveļļa

čili, piparmētru vai cita mērce

Gurķi sagriež ripiņās. Olas sakuļ, pievieno sāli un piparus. Pannā uzsilda olīveļļu, uz lēnas uguns liek cepties sakultās olas. Pannai uzliek vāku. Kad omlete gandrīz gatava, uzmanīgi apgriež to un nedaudz apcep no otras puses, taču tā, lai tā nekļūst brūna. Noņem omleti no pannas, liek uz virtuves dēlīša un sagriež nelielos kvadrātiņos. Dekorē ar piparmētras lapiņām. Virsū uzpilina nedaudz mērces.

Zemeņu gaspačo

2011-09-02T22:15:00.001+03:00

Ko tik es neatdotu, lai vasara vilktos bezgalīgi. Kaut gan pietiktu arī ar trīs mēnešiem vasaras, pilnībā brīvas un vienmēr saulainas. Svelmainā karstumā es jūsmoju par klasisko biešu auksto zupu, par avokado zupu, par gurķu auksto zupu, visu veidu aukstajām biezzupām, mango zupu, tomātu zupu. Iespējams, šī būs vilšanās tiem, kas gaidīja jaunas receptes. Zemeņu gaspačo ir nedaudz out of date, par zemenēm varam tikai sapņot un mierīgi gaidīt nākamo sezonu. Arī ''svelmainais karstums'' vairs nedraud.

Lai vai kā, aukstās zupas, visdažādākās, ir karstam vasaras laikam vispiemērotākais ēdiens. Kaut tikai tās būtu svaigas, vēsas, vieglas... un vēlams tajās nebūtu kartupeļu vai gaļas. Kad parastais tomātu gaspačo bija mazliet apnicis, jaunatklātais - ar zemenēm - bija īsta oga. Ja gašo selerija, var sagriezt nedaudz vairāk kātus un daļu no tiem pēcāk iebērt zupas šķīvī tāpat vien. Ja patīk maigākas garšas, Tabasco var pietaupīt citām reizēm. Un nepārcensties ar sāli, jo svarīgi ir izgaršot zupu pilnā buķetē. Piekrītu, ka zemeņu gaspačo ir mazliet netipiska zupa, kā arī garšo mazliet netipiski. Bet netipiskas garšas, kā zināms, ir mazi svētki ikdienas mielastā.

Recepte:

4 porcijām

500g zemenes

3 vidēja izmēra gurķi

4 tomāti

1 šalotes sīpols

selerijas kāti

1/2 sarkanā paprika

1 daiviņa ķiploka

1ēdamk. baltvīna etiķis

bazilika lapiņas

sāls

Tabasco mērce

Nomizo gurķus un tomātus, sagriež gabaliņos. Selerijas kātus sagriež nelielās šķēlītēs. Sagriež papriku. Liek sastāvdaļas lielā bļodā, pievieno zemenes, ķiploka daiviņu, baltvīna etiķi. Pievieno sāli un Tabasco mērci pēc garšas. Samuļ sastāvdaļas ar blenderi, līdz veidojas viendabīga masa. Dekorē ar bazilika lapiņām un pasniedz svaigu un vēsu.

Vasarīgā zemeņu kūka

2011-06-30T15:15:00.002+03:00

Ja negaršo kūkas, pat, ja no zemenēm metas pumpas, es tik un tā rekomendēju izcept šo. Smaržas dēļ. Kā zemeņu laukā, kā zemenes ar pienu desmitkārtīgā koncentrācijā. Nē, nē, tā smaržo mājās, kad ziemas krājumiem tiek vārīts zemeņu ievārījums. Vai tikko burciņās sapildīts silts zemeņu kompots. Un sajust to var jau pa krietnu gabalu. Tā runā, ka 8 zemeņu ogas saturot aptuveni 96mg C vitamīna. Tas nozīmē, ka apēdot pāris gabaliņus zemeņu kūkas, būsiet uzņēmuši 160% procentus no nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Viltīgi, vai ne?

Tās gan ir muļķības, un vislabāk un gudrāk, protams, ir ēst svaigas zemenes un jo vairāk, jo labāk - kaudzēm, spainīšiem. Kamēr vēl ir. Un ''atslodzei'' izcept pa kūciņai. Kā jau ar visām vienkāršā tipa kūkām, šī bija iespēja lieku reizi paeksperimentēt ar miltiem un jaunām garšas niansēm. Šoreiz piešāvu mazliet vairāk par ceturtdaļglāzīti miežu miltu, un, ziniet, kūkas saturīgumam tas par ļaunu nenāca, tāpat kā garšai un krāsai. Turklāt ar brūno cukuru viss kā parasti garšo par kripatu labāk. Svaigi, smaržīgi un vasarīgi.

Recepte:

90g sviests, istabas temperatūras

1 1/2 gl. milti (es piejaucu 1/4 glāzi miežu miltu)

1 1/2 tējk. cepampulveris

1/2 tējk. sāls

1/2 gl. baltais cukurs + 1/2 gl. brūnais cukurs

1 liela ola

1/2 gl. piens

1 tējk. vaniļas ekstrakts

450g zemenes, pārgrieztas uz pusēm

Ar sviestu ietauko apaļo cepamtrauku vai pīrāga veidni. Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Nelielā bļodā sajauc sausās sastāvdaļas - miltus, cepampulveri un sāli. Lielākā bļodā ar mikseri sakuļ sviestu ar cukuru, līdz cukurs izkusis un masa gaisīga. Pievieno olu, vaniļas ekstraktu un pienu. Sakuļ. Mīklu lej cepamtraukā. Ar griezuma pusi uz leju zemenes vienā kārtā izkārto pa kūkas virsmu, cieši vienu pie otras. Pārkaisa ar 1 ēdamkaroti cukura. Liek cepeškrāsnī. Pēc 10 minūtēm samazina temperatūru līdz 160 grādiem un turpina cept aptuveni 50 minūtes. Kūka ir gatava, kad tā ir zeltaini brūnā krāsā un, pārbaudot ar koka irbulīti, tam nepieķeras mīkla. Kūku atdzesē, griež šķēlēs un pasniedz ar putukrējumu vai pārkaisītu ar pūdercukuru.

Baltās šokolādes-rabarberu mafini

2011-06-26T23:20:00.001+03:00

Ir ļoti grūti mani sakūdīt uz recepšu neievērošanu, ārpus rāmjiem iziešanu un pilnīgu improvizēšanu. Kā jau esmu teikusi vairākkārtīgi, tiekšanās uz perfekciju un punktualitāte ir manas labās un vienādiņ sliktās īpašības. Bet dažkārt tomēr izdodas. Un nereti tad sanāk interesantākās un ņammīgākās maltītes. Piemēram, sakombinēt balto šokolādi ar rabarberiem man laimējās, kad nevarēju izšķirties starp šokolādes kēksu vai rabarberu plātsmaizi. Mafinu panna sen nelietota un noputējusi gulēja dziļi pažobelē un iznāca ārā, lai risinātu pēkšņo dilemmu. Pēcāk, lai neieslīgtu pārliekā pašapmierinātībā, es iegūglēju un atklāju, ka jaunatklātais kombo nepavisam nav nekas jauns. Baltās šokolādes kūciņas, pīrāgi un pat konfektes izgudrotas jau sen. Nospriedu, ka nav vairs pasaulē divas tādas sastāvdaļas, kas jau nedarbotos tandēmā kādā ģeniālā receptē.

Zinu jau zinu, ka rabarberu zvaigžņu stunda jau paskrējusi, pēdējā laikā mani var visai pamatoti vainot par recepšu ar notecējušu termiņu publicēšanu, bet tomēr - kādēļ gan savā priekā nepadalīties ar jums. Arī pašas šokolādes izvēle ir tīrā imrovizācija, lieliski derēs gan tīra baltā šokolāde, gan šokolāde ar visādām piedevām, riekstiem, rozīnēm, kokosriekstu skaidiņām vai rīsu crunchiem. Baltā šokolāde parasti ir gana salda, tādēļ cukuru var pievienot arī krietni mazākos apmēros. Jebkurā gadījumā skābenais rabarberis mafinus dara īpaši sulīgus un lieliski līdzsvaro un saliek visas garšas savās vietās. Silti iesaku izmēģināt.

Recepte:

~15 mafiniem

2,5 glāzes milti

1/2 glāzes ātri vārāmās auzu pārslas

2 glāzes brūnais cukurs

1/2 tējk. soda

1/2 tējk cepampulveris

1/2 tējk. sāls

220g sviests, izkausēts

2 vidēja izmēra olas

1 glāze piens

200g baltā šokolāde, sagriezta nelielos kubiciņos

2 vidēja izmēra rabarbera kāti

Rabarberus nomizo un sagriež diezgan smalkos gabaliņos. Šokolādi sagriež nelielos kubiciņos. Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem, mafinu pannā ievieto papīra formītes un ietauko tās ar neitrālas garšas eļļu vai sviestu. Lielā bļodā samaisa kopā izkausēto sviestu, olas un pienu. Atsevišķā bļodā sajauc kopā sausās mafinu sastāvdaļas - miltus, cukuru, auzu pārslas, cepampulveri, sodu un sāli. Pakāpeniski pievieno miltu maisījumu mitrajām sastāvdaļām. Pievieno rabarberus un šokolādi un uzmanīgi samaisa, kamēr mīkla viendabīga.Papīra formītes piepilda ar mīklu un liek cepties aptuveni 20 minūtes, kamēr mafini kļūst viegli brūni un, pārbaudot mafinu ar koka irbulīti, pie tā vairs neķeras klāt mīkla. Pāris minūtes atdzesē, pirms atdala no pannas.

Rabarberu tarte

2011-06-06T22:59:00.005+03:00

Absolūts ēd bloga saimnieces uzaicinājums piedalīties virtuālā rabarberu ballītē nāca īstajā brīdī, jo ledusskapī man aizmirsti glabājās pāris resni rabarberu kāti no Blomes lauku dārza. Prieks, ka kāds paskubina mest slinkumu pie malas un sasparoties jaunu recepšu meklējumiem. Citādi es nebūtu pat manījusi, ka rabarberu sezona jau sākusies un pat tuvojas loģiskam nobeigumam. Un kas gan būtu viss process bez jaunām zināšanām. Iegūglējot rabarberus, visvairāk iepriecināja informācija, ka minētais augs (drīzāk auglis, ne dārzenis) uzlabo garastāvokli. Un sarūgtināja, ka kādreiz pieaugušo teiktais par indīgajiem savienojumiem, kas atrodami rabarberos, ja tos ''ne tā'' gatavo vai ''ne tajā'' laikā ievāc, izrādās patiesība.

Kad bijām vēl bērneļi, dārzā šķinām rabarberus un ēdām tāpat, pa taisno cukurtraukā mērcējot. Prasības ar laiku aug. Pagājušajā rabarberu sezonā es iemācījos izcept rabarberu-zemeņu pīrāgu ar ''režģi'' un rabarberu-citronu kūku. Šogad mēģināju ko treknāku, sarežģītāku un mazdrusciņ laikietilpīgāku. Ceru, ka patiks. Iesaku tartei izmantot daudz rabarberus, resniem kātiem un sagrieztus palielos kubikos, lai virsu var pilnībā noklāt un krēma pildījums būtu gandrīz vai pārsteigums tartes baudītājiem.

Recepte:

no Joy of Baking

8-10 personām

Mīkla:

1 1/2 gl. milti

1/8 tējk. sāls

113g sviests

1/4 gl. cukurs

1 liela ola, sakulta

Pildījums:

1/2 gl. mascarpone siers

120ml saldais krējums

1 ēdamk. cukurs

1/2 tējk. vaniļas ekstrakts

Rabarberi:

~600g svaigi rabarberi, nomizoti, sagriezti šķēlītēs

1 gl. cukurs

1/3 gl. ūdens

citrona miza

1 kanēļa standziņa vai 1/2 tējk. malts kanēlis

Lai pagatavotu mīklu, bļodu sajauc kopā miltus un sāli. Ar mikseri sakuļ sviestu, pievieno cukuru un kuļ, kamēr masa viegla un gaisīga. Piejauc olu un sakuļ tā, lai masa viendabīga. Pievieno miltus un sajauc, līdz veidojas mīkla. Savirpina to bumbā, ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī uz ~1 stundu, kamēr mīkla kļūst stingra.

Sagatavo veidni ar viļņaino maliņu un, vēlams, izņemamu apakšu. Uz nedaudz miltainas virsmas izrullē mīklu tik lielā aplī, kas vismaz 3cm lielāks par veidnes diametru. Lai ievietotu mīklu veidnē, uztin to uz mīklas ruļļa un tad pārnes to uz veidni (ģeniāla taktika). Saudzīgi to ieklāj veidnē, izlīdzinot viļņainajās maliņās un piespiežot veidnes apakšai. Ar dakšiņu iedur mīklā uz pannas dibena, lai izvairītos no mīklas uzpūšanās cepšanas laikā (ģeniāla taktika, ko vēlams neaizmirst pielietot, jo tas palīdz izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.) Apklāj veidni ap pārtikas plēvi un uz 20 minūtēm liek saldētavā.

Cepeškrāsni uzsilda līdz 190 grādiem. Ar mīklu piepildītajā veidnē ieklāj foliju vai cepampapīru un vienmērīgi piepilda to ar rīsiem, pupām vai speciālajām cepeškrāsnij paredzētajām lodītēm, kas nodrošina smagumu, neļaujot mīklai uzpūsties vai sarauties. Liek cepeškrāsnī uz 20 minūtēm, tad noņem cepampapīru un smagumu un cep vēl 5-10 minūtes. Tartes pamatnei jābūt viegli brūnai. Pirms pildīšanas tartes pamatni pilnībā atdzesē (taktiski svarīgs moments, lai pildījums nepārvērstos šķidrumā).

Lai pagatavotu rabarberu pildījumu, lielā pannā uz vidējas liesmas silda ūdeni un cukuru, kamēr cukurs pilnībā izkusis, pievieno citrona mizu un kanēli. Kad šķidrums sāk vārīties, pievieno rabarberu gabaliņus, pārklāj pannu ar vāku, un uz lēnas uguns vāra 5-15 minūtes. Jāuzmana, lai rabarberi neizjūk, bet ir mīksti un joprojām saglabā formu. Nedaudz atdzesē un nokāš nelielā katliņā nokāš šķidrumu. Šķidrumu vāra vēl pāris minūtes, kamēr sīrupa tilpums samazinājies uz pusi. Atdzesē.

Lai pagatavotu krēmu pildījumam, uzputo mascarpone sieru un saldo krējumu kopā ar vaniļas ekstraktu un cukuru.

Gatavo tartes pamatni, izmantojot noņemamo apakšu, izņem no veidnes un novieto uz liela šķīvja vai paplātes. Ar koka lāpstiņu vai karotes aizmuguri ieklāj pamatnē krēmu. Pa virsu dekoratīvi izkārto rabarberus. Pārlej tos ar sīrupu.

Pavlova

2011-05-08T19:30:00.001+03:00

Dzīve ir krāsaina. Lai kā es arī jūsmotu par precizitāti un lai ar kādu rūpību vienmēr ieteiktu izvēlēties produktus un visu pārējo, tomēr nevajag uztvert ēdiena gatavošanu pārāk nopietni. Ēšana gan ir nepieciešamība, bet ēdiena gatavošana viennozīmīgi ir tikai sevis izklaidēšanas process. Kā deju stunda, kas pārtop jautrībā par galīgi greiziem soļiem vai lielā talka, kas izvēršas par ballīti. Un es vairs nepārdzīvoju, ja rezultāts neizskatās tāds, kā iepriekš iztēlojos. Manas kameras objektīvs joprojām ir notriepts ar kūkām, un es nebūt nekrītu panikā, ja aizmirstas kādā svarīgā gatavošanas posmā tvert fotoaparātu un dokumentēt. Tas, starp citu, attiecas arī uz kūku pavlova.

Tik burvīgā un krāsainā dienā gan negribas rakstīt par ēdienu, bet pavasari. Neaizmirstot to, ka šis ir kulinārijas blogs, minēšu vien, ka šodien uz riteņbraucēju celiņa Jūrmalas virzienā un atpakaļ bija izveidojusies Brīvības ielas cienīga satiksme, ko radīja sportot un sauli tvert alkstoši rīdzinieki, arī es. Pēc tam jutos nopelnījusi attiecīgus vēderpriekus. Domājams, arī mans nabaga blogs bija pelnījis kādu aktivitāti, lai nejustos pamests pavisam novārtā. Pavlovas trauslā bezē pamatne ar staipīgo viduci un putukrējuma virsiņa, protams, protams, liek domāt par gaisīgām un vieglām lietām, kā balti gulbji un dūnu spilveni, un balerīnas puantēs uz pirkstgaliem, taču es, ak, kā šaubos, vai Anna Pavlova našķējās ar šāda vai jebkāda cita veida kūkām. Pavlovas ietekme gan neloliedzami ir bijusi, citādi kūka diez vai sauktos pavlova. Lai gan austrālieši un jaunzēlandieši joprojām nespēj vienoties, kuri īsti to dižajai balerīnai par godu tika radījuši.

Recepte:

4 kūkām

2 olu baltumi

1 nepilna glāze pūdercukurs

100ml saldais krējums

1/3 tējk. vaniļas ekstrakts

1/2 tējk. kukurūzas ciete

ogas, piemēram, dzērvenes, brūklenes

Uzsilda cepeškrāsni līdz 150 grādiem. Olu baltumus ievieto traukā un sakuļ putās, pakāpeniski pievienojot cukuru. Turpina kult, līdz masa stingra un ķepīga. Pievieno kukurūzas cieti un vaniļas ekstraktu, viegli samaisa. Uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru, izveido 4 kūkas. Liek cepeškrāsnī, samazina temperatūru līdz 100 grādiem. Cep aptuveni stundu. Ņem kūkas ārā no cepeškrāsns, atdzesē. Sakuļ saldo krējumu un liek kūkām pa virsu. Dekorē ar ogām vai sakultu ogu mērci.

Pica ar tomātiem un mozzarella sieru

2011-05-08T18:12:00.004+03:00

Itāļus es neapskaužu relatīvi siltā klimata, pat ne modes un dizaina korifeju dēļ, bet ēdiena dēļ gan! Manuprāt, tā burvība slēpjas tieši vienkāršībā. Gan ne tā, ka uzbrūvēt, piemēram, pesto būtu piece of cake, bet tajā nekad nav nekā lieka, kas nomāktu. Vienlaikus itāļi ar izteiktu pietāti attiecas pret produktu izvēli un precīzu gatavošanas procesu. Ja mājās nav pareizā siera veida, tad gatavošanas process ir jāatliek, jo aizvietot nedrīkst. Itālija ir vienmēr bijis drauds slaidam viduklim. Picas, tortellini, panini un pasta carbonara - mīkla no rīta un vakarā, tiramisu un panna cotta desertā, kā arī vienā ēdienreizē porcija mozzarella siera, kādu šeit notiesāju pa vasaru un ziemu kopā ņemot. Vajag stipri piedomāt, lai pēc atgriešanās mājās ar iepriekš pieguļošajiem džinsiem neizietu kā Eat, Pray, Love Elizabetei un nenāktos pa taisno doties iegādāties tos 2 izmērus lielākus.

Tobrīd šeit vēl valdīja drēgnums un auksti vēji, bet tur jau plauka krāsains pavasaris, tāpēc baudīt dzīvi bija vēl jo vieglāk. Iebraucēju centieni gatavot itāļu ēdienu gan tiek uzlūkoti ar smīnu. Piemēram, itāļu želatīns - tas vienkārši nestrādā. Vai arī no manas rokas to nevar piedabūt iedarboties. Arī ar raugu esot problēmas. Nesaprotu, kā gan itāļi tā spēj dzīvot, ņemot vērā, ka tiem nepārtraukti nākas cept picas, lai izdabātu tradicionālu mīklas ēdienu alkstošiem tūristu bariem, kas pārpludina vietējos restorānus. Attiecībā uz kalorijām man labpatīk domāt, ka kilometros mērāmie Milānas dizaina izstādē trīs dienās nosoļotie attālumi krietni līdzēja to sadedzināšanā. Tādēļ nākamās pāris dienas pat pēc atgriešanās var dēvēt par picu invāziju manās mājās - kamēr citi krāsoja olas, es joprojām cepu picas. Dalīšos ar pašu vienkāršāko, jo tik vienkārša pica var garšot vienlīdz labi kā restorānā Vittorio Emanuele II galerijā, tā mājās.

Recepte:

picas mīkla (recepte zemāk)

bundžiņa ar konservētiem plūmju tomātiem, bez mizas

3 ķiploka daiviņas

sauja svaigu bazilika lapu

olīveļļa

400g mozzarella

Cepeškrāsni uzsilda līdz 250 grādiem. Tomātiem nolej šķidrumu. Ievieto tos traukā un sakuļ kopā ar ķiploku, baziliku un olīveļļu. Ņem picas mīklu, sadala to divās daļās un no katras uz miltainas virsmas izrullē divus apļus. Pārnes tos uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru vai ietaukota ar olīveļļu. Lai vieglāk, mīklu var veidot arī ar rokām uzreiz uz pannas. Uz katras picas uzsmērē pusi no gatavās tomātu mērces, izlīdzina. Liek picas cepeškrāsnī uz 4-5 minūtēm. Izņem no cepeškrāsns un liek uz picas sieru. Atkal liek picu cepeškrāsnī un cep vēl aptuveni 5 minūtes, līdz siers izkusis un nedaudz burbuļo.

Picas mīkla

Recepte:

(2 picām)

1 tējk. raugs

1 1/2 gl. milti

1/2 gl. silta ūdens

1 tējk. sāls

1/3 gl. olīveļļa

zaļumi

Raugu aplej ar pusotru glāzi silta ūdens. Atstāj uz pāris minūtēm.Ar mikseri sajauc kopā miltus, sāli un olīveļļu. Tad pievieno rauga un ūdens maisījumu un maisa, kamēr masa ir viendabīga un ķepīga. Aromātam un garšai pievieno mīklai sasmalcinātus zaļumus, piemēram, baziliku vai timiānu, taču tie var būt jebkādi iecienītākie garšaugi pēc izvēles. Mīklu samīca bumbas formā, ievieto bļodā, kura apslacīta ar nedaudz olīveļļu, noklāj bļodu ar pārtikas plēvi un atstāj uz vismaz 2 stundām uzbriest. Ideālā gadījumā vēlams briedināt mīklu 24h. Ar dotajiem sastāvdaļu daudzumiem mīklas būs pietiekami divām lielām picām, bet, gatavojot 25cm picas, sanāks trīs.

Šampinjonu lazanja

2011-04-04T15:14:00.002+03:00

Vēl viens kritērijs, pēc kā izvēlēties ēdienu - process. Tā, lai ir interesanti. Un, ja nav īpašs laika limits, tad ķimerēties ap ēdiena sastāvdaļām ir tīrā bauda. Sēņu lazanja, iespējams, nav nekas jauns un oriģināls, ko gatavojot nāktos iejusties diži novatoriska pavāra ādā, tomēr zināma jautrība tajā ir. Jau lazanjas novārīšana vien nes līdzi veselu emociju gammu, jo plāksnītes visai bieži mēdz salipt kopā, neskatoties uz ūdenim piešauto eļļu.

Lazanja man visumā negaršo. Šo fenomenu tā līdz galam nemāku izskaidrot. Līdz es reiz pagaršoju alternatīvu - sēņu lazanju un nejutos vairs izstumta no šī ēdiena pasaules. Tas pilnībā mainīja manu priekšstatu par klasiski vienmēr ar tomātu mērci un malto gaļu piebāzto mīklas kārtojumu. Malto gaļu labi aizstāj ne mazāk sātīgās sēnes, parastie manā versijā vai portobello šampinjoni (brūnie šampinjoni, ja vēlaties). Tomātu pastas vietā te figurē baltā mērce, ak, šī treknā bešamela mērce. Ne tādēļ aiz šī nosaukuma ir stāsts par reālu personību Bešamelas marķīzu, kam patika gardi paēst, lai mēs mērci prasti dēvētu par balto mērci. Muskatrieksts, kas pievienojams mērcei, lazanjai piedod Īpaši alternatīvu garšu. Patīkamu.

Recepte:

pielāgota no Smitten Kitchen

sāls

olīveļļa

350g lazanjas plāksnītes

3 ķiploka daiviņas

600g šampinjoni

4 gl. piens

170g nesālīts sviests

1/2 gl. milti

1 tējk. pipari

1 tējk. svaigi malts muskatrieksts

1 gl. parmazāna siers, sarīvēts

Uzsilda cepeškrāsni līdz 190 grādiem. Lielā katlā uzvāra ūdeni, kam pievienota šķipsna sāls un nedaudz olīveļļas (lai lazanjas plāksnītes neliptu kopā), liek ūdenī lazanjas plāksnītes un vāra uz iepakojuma norādīto laiku, kamēr tās gatavas. Nokāš.

Pagatavo bešamela mērci. Katliņā vai mikroviļņu krāsnī Uzsilda pienu ar ķiplokiem. Lielā pannā izkausē sviestu. Pievieno miltus un karsē uz vidējas liesmas aptuveni vienu minūti, nepārtraukti maisot ar koka karoti vai putojamo slotiņu (lai mērcē neveidotos miltu kunkuļi). Pakāpeniski pielej uzkarsēto pienu, maisot līdz mērce ir viendabīga. Pievieno sāli, piparus un muskatriekstu. Karsē uz lēnas liesmas vēl 5 minūtes līdz mērce sabiezē.

Šampinjoniem nogriež kātiņus, notīra tos un sagriež plānās šķēlītēs. Lielā katlā (kurā iepriekš tika vārītas lazanjas plāksnītes) vai lielā pannā uzkarsē olīveļļu un 2 ēdamkarotes sviesta. Pievieno šampinjonus daudzuma, sāli un, ik pa laikam apmaisot, apcep sēnes, kamēr tās mīkstas.

Cepamtrauka apakšā ieklāj nedaudz bešamela mērci,liek kārtu ar lazanjas plāksnītēm. Daudzums un izkārtojums atkarīgs no cepamtrauka lieluma, bet pēc dotajiem daudzumiem vispiemērotākais ir 23x30cm trauks. Pārklāj ar ceturtdaļu atlikušās mērces, trešdaļu šampinjonu un ceturtdaļu sarīvētā parmezāna. Atkārto vēl divas reizes, pabeidzot ar kārtu lazanjas plāksnīšu, atlikušo mērci un sieru. Liek uzsildītā cepeškrāsnī, cep aptuveni 45 minūtes, kamēr lazanjas virspuse kļūst brūngana un mērce gar malām met burbuli. Pirms pasniegšanas ļauj, lai lazanja 10 minūtes atdziest. Lazanja, ietīta pārtikas plēvē, lieliski uzglabājas saldētā veidā.

Bezē cepumi ar mandelēm

2011-04-03T23:30:00.001+03:00

Žēlojoties par aukstumu un pēkšņajiem sniegputeņa uzplaiksnījumiem, pat nebiju pamanījusi, ka šis tas tomēr mostas un laužas cauri . Ir cerība, ka drīz būs pavasaris. Tomēr pat ar visu klātesošo apziņu par tuvojošos peldkostīmu sezonu es tomēr atļaujos apgalvot, ka kafijas pauze bez ''kaut kā garšīga'' ir kā rozīņkūka bez rozīnēm un kā ābolu sezona bez āboliem. Vai kā ola bez baltuma. Ja reiz olu baltumi galvenajā lomā šajā stāstā.

Proti, stāstā par meringue kiss tipa bezē cepumiem. Trīs raksturlielumi - Maigums, Gaisīgums un vājprātīgi Salda garša. Olu baltumi ir pietiekami kaprīza izejviela - tikko no ledusskapja izvilktiem baltumiem nelabpatiksies putoties, savukārt pareizajā temperatūrā un stāvoklī ar tiem vajag apieties vērīgi un izdabāt. Ja masa nestāv ķēpīgās, bet vienlīdz gaisīgās putās, tas tomēr nozīmē, ka viss nav salicies kā nākas. Nākamreiz man izdosies labāk. Interesanti, ka cepumi ieguvuši arī apzīmējumu ''aizmirstie'' cepumi, ņemot vērā netipiski ilgo cepšanās - vai, pareizāk sakot, kaltēšanās laiku, pa kuru viss cepšanas fakts var pagūt izkrist no atmiņas. Pārāk ilgi ''aizmirst'' tos gan nevajadzētu, citāti tie kļūs cieti un nebaudāmi. Ja vienīgā rūpe ir par to, kā iespraust cepumos mandeles (un ticiet man, ja varētu, es jebkuros cepumos saliktu visas pasaules riekstus), tad pilnīgi pietiek rīkoties ar parastu tējkaroti. Taču, lai cepumi iegūtu to smuko komerciālo izskatu kā veikalā, jāizmanto konditorejas tūta ar zvaigznes uzgali. Atliek vien izdomāt, ko darīt ar pāri palikušajiem olas dzeltenumiem.

Recepte:

4 olu baltumi, istabas temperatūras

šķipsna sāls

250g cukurs

4 tējk. kukurūzas ciete

1/4 tējk. etiķis

Uzsilda cepeškrāsni līdz 100 grādiem. Bļodā ievieto istabas temperatūras olu baltumus, pievieno šķipsnu sāls un uzputo, pakāpeniski pa porcijām pievienojot cukuru. Pievieno etiķi un kukurūzas cieti, turpina putot. Masa būs bieza, samērā ķepīga, bet tajā pat laikā gaisīga. Gatavo masu iepilda konditorejas tūtā un ar nelielu atstarpi izspiež uz ar cepampapīru izklātas pannas vai arī veido nelielas ''bumbiņas'', izmantojot tējkaroti. Liek cepeškrāsnī uz aptuveni 1,5h.

''Blondiji'' ar kļavu sīrupu un kokosriekstiem

2011-04-03T00:20:00.004+03:00

Vai atceraties braunijus? Tie gan bija jaukumiņi. Pēc dažādiem neseniem kulinārijas misēkļiem es izlēmu, ka labāk došos ciemos nevis ar supersarežģītu sazin-kā-šokolādes-un-vēl-nezin-kā torti, bet visparastāko un visuniversālāko saldumu. Blondies, ir dzirdēts? Turklāt atradu vēl vienu pielietojumu kļavu sīrupam, kuru man, atšķirībā no tā izcelsmes zemes iemītniekiem un daudziem citiem, ne pārāk patīk laistīt pie visiem iespējamiem ēdieniem. Blondiji ne vienmēr ir pavisam ''blondi''. Esmu redzējusi krēmkrāsīgus, kafijas ar pienu krāsas, kā arī visai brūnīgus. Tas ir brūnais cukurs.

Tātad, galvenā atšķirība starp braunijiem un to gaišākajiem līdzgaitniekiem - pirmajos vitāli svarīga sastāvdaļa ir kakao, savukārt otrie tiek iekrāsoti ar brūno cukuru. Gan ne krāsas dēļ, bet galvenokārt garšai. Ja brūnā cukura mazliet karamelizētā garša ir skaidri jaušama, tad skaidrs, ka blondijs autentisks. Sanāk drīzāk tādi kā blondie brauniji. Tas gan neuzliek nekādus rāmjus un neliedz variēt ar citām sastāvdaļām - īrisi, šokolāde, rieksti. Man, starp citu, krājumā vēl spainītis ar dažādām blondiju receptēm, bet, šos pašus blondijus cepot vēlreiz, jau gara acīm redzu sevi pievienojam mīklai mazos gabaliņos sagrieztu balto šokolādi ar kokosriekstu garšu. Būtu pasakaini, es zinu.

Recepte:

no Baking Bites

110g nesālīts sviests

1/2 gl. brūnais cukurs

1/2 gl. kļavu sīrups

1 tējk. vaniļas ekstrakts

1 liela ola

1 gl. milti

1/4 tējk. sāls

2/3 gl. kokosriekstu skaidiņas

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Lielā bļodā sajauc kopā sviestu, olu, vaniļas ekstraktu, kļavu sīrupu un cukuru. Pievieno miltus un sāli. Sajauc, lai mīkla viendabīga. Iemaisa kokosriekstu skaidiņas. Mīklu liek iepriekš sagatavotā cepamtraukā un vienmērīgi izlīdzina . Liek cepeškrāsnī uz 30-35 minūtēm. Blondiji ir gatavi, kad cepums ir stingrs un zeltains. Atdzesē, sagriež kvadrātiņos un pasniedz.

Cepumi ar sēklām un riekstiem

2011-03-25T14:55:00.003+02:00

Darbā kafijas pauzēs iecienīti jau kādu laiku atpakaļ kļuvuši cepumi ar riekstiem un sēklām pa virsu. Galvenokārt tādēļ, ka, redzot tik pamatīgu ā, bē, cē, ē vitamīnu kārtu, pat nevar iedomāties, ka tie nebūtu gana veselīgi. Domu spēks, ziniet. Es gribēju ko līdzīgu. Tikai visvienkāršākajā cepumu mīklā, gaisīgus un maksimāli pārbagātus ar sēklām un sēkliņām un, protams, riekstiem un rozīnēm.

Par procesu. Mani cepumi vispirms izklājās pa visu pannas laukumu, saplūstot vienā lielā cepumu mīklas plācenī, tad uzpūtās, un galu galā pavisam plāniņi pieplaka pie cepampapīra. Epic fail. Pirmā porcija zibenīgi (ar domu ak šausmas, ak šausmas, kaut nu neviens nepamanītu!) piebiedrojās tukšo pudeļu un banāna mizu kolektīvam atkritumu spainī, savukārt otro es apžēloju. Atdzesēju un sagriezu regulāros un neregulāros kvadrātiņos, trīsstūrīšos un citos veidojumos. Tad apdomājos, kurā brīdī nošauts greizi. Proporcijas nepareizās! Jāteic, ka arī neglītenīši bija gardi, jo jau vakarā, kad pārrados mājās, lielais šķīvis bija tukšs. Uzmanīgi ar šiem, jo tuvojas peldkostīmu sezona. Cepumiņi paši kūst mutē.. un gurnos, hehe.

Recepte:

1 glāze milti

1/2 tējk. sāls

1/2 tējk. cepampulveris

120g nesālīts sviests

1 gl. gaiši brūnais cukurs

1 liela ola

1/2 tējk. vaniļas ekstrakts

1/2 gl. rozīnes

sezama sēklas, ķirbju sēklas, saulespuķu sēklas, zemesrieksti

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Bļodā sajauc miltus ar sāli un cepampulveri. Ar mikseri vidējā ātrumā sakuļ sviestu un cukuru, līdz masa viegla un gaisīga. Pievieno olu un vaniļas ekstraktu, viendabīgi sakuļ. . Pievieno miltus un sakuļ līdz masa viendabīga. Pievieno mīklai rozīnes, samaisa. Pievieno sezama sēkliņas, ķirbju sēklas, saulespuķu sēklas un zemesriekstus.Ar karoti mīklu nelielās piciņās liek uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru, atstājot vismaz 4 centimetrus starp tiem. Cep 6-8 minūtes.

Seleriju plācenīši

2011-03-24T23:00:00.001+02:00

Nesen, kad stāvēju virtuvē, līdz elkoņiem ar olu masu notrieptām rokām un platu smaidu sejā, es sapratu, ka ir vēl viens priekšnoteikums, lai rosītos virtuvē - labs garastāvoklis. Piktam un sapīkušam cilvēkam tur ko darīt nav ko. Tā nav vis nekāda depresīvu domu aizgaiņājošā nodarbe, kam nodoties drūmās dienās. Kad drūmi, daudz vieglāk ir paņemt iepirkumu somu un vilkties uz lielveikalu lodāt gar saldumu stendiem, kā parasti to daru es. Citādi viss noiet greizi -kūkas saplok, cepumi apdeg un mērce saiet kunkuļos. Uz priecīgas nots gluži otrādi - viss izdodas pat bez īpašas piepūles, pat steiga nav šķērslis. Piemēram, ja jāierodas uz pasākumu ar groziņu.

Visi zina, ko nozīmē groziņš. Pārsvarā tie ir kartupeļu čipsi, cepumi un kūkas, labākajā gadījumā augļi vai salāti. Bet ko darīt, ja nosacījums par tā saucamo groziņu ataust atmiņā sundu pirms došanās ārā no mājas? Atliek mobilizēt visas ledusskapī sastopamās pārtikas vienības un radīt ko gana oriģinālu (gan ne no sērijas ''ja jums mājās nekā nav, paņemiet no ledusskapja laša fileju''). Pietiek ar mazliet radošu domāšanu. Kādā no senākiem ierakstiem es jau klāstīju, kā man nepatīk vārds ''kotletes'', un kotletes nepatīk kā tādas, tādēļ viss, kas ir sarīvēts/samalts un savirpināts plakanā formā, man saucas plāceņi. Turklāt bez gaļas. Par selerijas saknes brīnumainajām - veselīgajām īpašībām, šķiet, man nav papildus jāstāsta. Es dodu priekšroku vēl siltiem plācenīšiem, tikko no pannas, taču tie netiek smādēti arī kā aukstā uzkoda.

Recepte:

2 vidēja izmēra selerijas saknes, sarīvētas

200g Čedaras siers, sarīvēts.

selerijas lapas, sasmalcinātas

vīnogu kauliņu eļļa

2 ēdamk. citronu sula

3 ēdamk. milti

2 olas

Selerijas saknes nomizo un sarīvē. Ievieto sarīvēto seleriju bļodā, pievieno citronu sulu, miltus, sasmalcinātos zaļumus, sieru un olas. Pannā uzsilda eļļu. Ar rokām veido nelielus plācenīšus un liek uz pannas. Apcep no abām pusēm, kamēr tie zeltaini. Var pasniegt gan siltus, gan aukstā veidā.

Kartupeļu frittata

2011-02-27T22:48:00.003+02:00

Šeit esot gana daudz našķu, kūku un saldo ēdienu, bet par maz smeķa. Tad nu, lūk, dzirdot visai pamatoto kritiku, ņēmu to vērā un papildināju recepšu vācelīti ar ikdienišķu otro ēdienu. Kas vispār ir (laikam jau itāļu izcelsmes) frittata? Manuprāt, tas pats kišs vai vismaz ļoti līdzīgs, tikai pavisam plikiņš, bez ķēpīgā mīklas ietvara. Tas gan nav nekāds lielais trūkums, zinot to, cik ''lieliski'' man sokas ar visādām kišu un taršu pamatnēm. Pamatu pamats frittatai ir olas, gaumes lieta - viss pārējais, kas tajās iekšā. Manā virtuvē tika novērtēta frittata ar kartupeļiem. Kartupeļu frittata idejiski un galveno sastāvdaļu ziņā līdzinās populārajām Zemnieku brokastīm, bet nez vai varētu būt piemērots brokastu ēdiens. Tā kā mani rīti parasti ir steidzīgi arī brīvdienās, nespēju iedomāties sevi sestdienas vai svētdienas rītā, mizojam kartupeļus, sildam cepeškrāsni un manipulējam ar n-tajām pannām un cepamtraukiem.

Tieši šīs mazliet komplicētās pagatavošanas procedūras dēļ frittata nav gluži arī tradicionālā omlete. Paprika piešķir ēdienam papildus aromātu, savukārt p
apildus smeķim, iespējams, iederētos siers, Čedaras vai kāds cits. Un visbeidzot,
ja nu nekādi nevar iz
tikt, gaļēdājiem var noderēt arī, piemēram, bekona šķēlītes.
Ja kartupeļi ir gana mīksti un rezultātu var sagriezt glīti servējamās šķēlēs, tad drīkst atviegloti nopūsties un secināt, ka frittata ir izdevusies.

Recepte:
daļēji no Joy the Baker

6 lieli kartupeļi, sagriezti šķēlēs
2 paprikas, sagrieztas
5 ēdamkarotes vīnogu kauliņu eļļa
1 neliels sīpols, sagriezts
7 olas
40g nesālīts sviests
sāls
svaigi malti melnie pipari
pētersīļi, sīki sagriezti
2 ēdamkarotes ķiploks, sasmalcināts
2 ēdamkarotes saldais krējums

Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem. Vidēja izmēra pannā uz vidējas liesmas uzsilda 2 ēdamkarotes vīnogu kauliņu eļļas, pievieno sīpolus un, līdz tie karamelizējas, apcep aptuveni 8 minūtes. Pievieno ¼ glāzi ūdens un cep vēl 5 minūtes, kamēr ūdens iztvaikojis.

Pārliek sīpolus nelielā cepamtraukā, sajauc ar kartupeļu šķēlēm. Pievieno ēdamkaroti sviesta un 3 ēdamkarotes eļļas. Lai būtu vienmērīgi, sastāvdaļas sajauc ar rokām. Pievieno sāli un piparus. Pārklāj trauku ar foliju un liek cepeškrāsnī uz 30 minūtēm, līdz kartupeļi kļuvuši mīksti.

Kartupeļus atdzesē 15 minūtes. Samazina temperatūru cepeškrāsnī līdz 175 grādiem. Sakuļ olas ar zaļumiem un krējumu, pievieno sāli un piparus.

Uzkarsē čuguna pannu uz vidējas liesmas, izkausē 2 ēdamkarotes sviesta, vienmērīgi ieziežot arī pannas sienas. Liek pannā kartupeļus, pārlej ar Izlīdzina vienmērīgi un pārklāj pannu ar foliju. Cep 30 minūtes. Pēc 30 minūtēm noņem foliju un cep vēl 10 minūtes. Pasniedz siltu no pannas.

Citronu kūka ar sukādēm un šokolādes-pistāciju glazūru

2011-01-27T13:14:00.001+02:00

Es praktizēju divus radikāli pretējus veidus, kā atbrīvot negatīvo enerģiju- aiziet uz sporta zāli un, pilnībā atvienojoties no ārpasaules, nodoties vismaz stundu garam fiziskas piepūles procesam, vai arī izcept kūku. Vienkārši tāpat - bez iemesla un bez pamudinājuma no līdzcilvēkiem. Ar cepšanu un vārīšanu problēmu nav, ir citas. It kā iestājies jauns gads (lai jums visiem tas veiksmīgs, mīļie!), kad viss būtu jāuzsāk dubultā enerģiski, taču es ciešu no UDS. Ikreiz, kad tuvojos laptopam ar domu dalīties receptēs, tad... Atkal taisnošanās, jēzīt, nu pietiks.

Pēdējā laikā cenšos akli nesekot svešām receptēm (lai gan dažreiz tas ir pat stingri ieteicams), izvēlos citu, radošāku taktiku - iztēlojoties 3 sastāvdaļas, kuras noteikti vēlos redzēt/sagaršot/sasmaržot gala produktā, būtu tā kūka, salāti vai pankūkas. Piemēram, sukādes, šokolāde (surprise, surprise!) un pistāciju rieksti. Tieši šajā sakarā atcerējos pasen no Chocolate Shavings nošpikotu citronkūku. Citrons? Labi, taču mazliet vienmuļi, un es iedomājos papildināt to ar sukādēm - kā punkts uz i - un uzreiz tādēļ sajutos mazliet ģeniāli. Pirmais priekšnoteikums jebkurā veidnē, formā un pannā tapušam cepumam - neviena kūka nedrīkst būt sausa, jo tad tā kļūst par parastu nebaudāmu mīklas ripuli. Risinājums - uzticēties ne tik daudz skaitļiem un sastāvdaļu proporcijām receptē (kaut arī, ja jūsu īpašumā nonākuši pavisam jauni, eleganti melni elektroniskie virtuves svariņi, tā vien gribas visu svērt un mērīt ar maniakālu precizitāti), kā savai intuīcijai vai loģikai (kam intuīcija nepiemīt). Kā arī rūpīgi sekot līdzi cepšanās temperatūrām un laikiem.

Recepte:

pielāgota no Chocolate Shavings

3 glāzes milti

2 tējk. cepampulveris

1/2 tējk. sāls

1/2 tējk. soda

1 gl. skābais krējums

1 tējk. vaniļas ekstrakts

rīvēta miza no 1 citrona

2 ēdamk. svaigi spiesta citrona sula

4 olas

3/4 gl. augu eļļa

2 gl. cukurs

Glazūrai:

180g tumšā šokolāde

2/3 gl. saldais krējums

1 ēdamk. kukurūzas sīrups

1/4 gl. sasmalcināti pistāciju rieksti

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Bļodā iesijā miltus, cepampulveri, sodu un sāli. Atsevišķā bļodā sajauc skābo krējumu, citronu sulu, mizu un vaniļas ekstraktu. Vēl vienā bļodā sakuļ olas , pievieno cukuru un kuļ, kamēr masa kļūst gaiša un gaisīga. Piejauc eļļu. Pievieno skābā krējuma maisījumu. Samaisa tik daudz, lai visas sastāvdaļas sajaucas, masu nevajag pārkult.

Pievieno miltus un sajauc, līdz mīkla viendabīga. Lej to sagatavotā kūkas veidnē, rūpīgi izlīdzina. Cep 50 minūtes-1h, kamēr redzams, ka kūka atlec no veidnes malām. Kūku izņem no veidnes un atdzesē.

Kamēr kūka dziest, pagatavo glazūru. Smalki sakapā šokolādi un ieliek bļodā. Pannā uzsilda saldo krējumu. Kad tas sasniedz vārīšanās temperatūru, ņem pannu nost no uguns un pārlej ar to sasmalcināto šokolādi. Maisa, kamēr šokolāde izkūst un pilnībā sajaucas ar krējumu. Pievieno sīrupu un izmaisa vēlreiz. Pārlej kūku ar glazūru un pārkaisa ar sasmalcinātajām pistācijām. Var pasniegt siltu vai istabas temperatūras.

Franču sīpolzupa

2010-12-28T13:57:00.005+02:00

Šī būs pēdējā recepte no svētku ēdienkartes. Zīmīga ar to, ka nāca caur gaužām asarām. Jā, Otros Ziemassvētkus es daļēji pavadīju raudot. Ja sīpolzupa, tad sīpolzupa, nevis buljons ar sīpolu garšu. Tātad daudz sīpolu. Kad sīpoli bija nomizoti, es vispār neko vairs neredzēju un, aptverot, ka ikkatru no tiem vēl vajag sagriezt ''plānās šķēlītēs'', apraudājos ar divtik lielu jaudu. Sīpols ir tāds savāds, atbaidošs un reizē pievelkošs dārzenis, bez kura ikdienā grūti iztikt. Tomēr sīpolu patēriņš tādā koncentrācijā ir drīzāk izņēmums no normas.

Stadijā, kad jau biju gatava ņemt snovborda brilles un tikai tad turpināt, pret kodīgo sīpolu sulas smakoņu pēkšņi iestājās savāda imunitāte un es novedu darbu līdz galam, pat nepamirkšķinot. Rezultātā - milzu kalns ar sagrieztiem sīpoliem, kurš, uz pannas pačurkstējis olīveļļā pārdesmit minūtes, saplaka vismaz 5x mazāks. Šobrīd varu teikt - franču sīpolzupa ir viens no atklājumiem, kuram droši pienākas visas piecas acis. Sīpolu nīdējus tomēr man neizdevās pievērst sīpolu reliģijai - tie bolīja acis un gaidīja saldo ēdienu. Oh well.

Recepte:

pielāgota no Simply Recipes

6 lielām porcijām

~10-13 vidēja izmēra dzeltenie sīpoli, sagriezti plānās šķēlītēs

olīveļļa

½ tējk. cukurs

2 ķiploka daiviņas

8 gl. liellopa buljons

½ gl. sauss baltvīns

1 lauru lapa

¼ tējk. kaltēts timiāns

Sāls un pipari pēc garšas

6 šķēles grauzdēta franču maize

1 ½ gl. sarīvēts grijērs

Lielā katlā ielej olīveļļu un uz vidējas liesmas aptuveni 30-40 minūtes sautē tajā sagrieztos sīpolus, kamēr tie brūngani. Uzmana, lai sīpoli neapdeg. Lai paātrinātu sīpolu karamelizēšanos, pievieno tējkaroti cukura.

Pievieno ķiploku. Pēc 1 minūtes pielej buljonu, vīnu, pievieno lauru lapu un timiānu. Katlam līdz pusei uzliek vāku un vāra aptuveni 30 minūtes. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Izņem

Pasniegšanai izmanto karstumizturīgas zupas bļodiņas vai māla podiņus. Pa virus katram liek vienu grauzdētās maizes šķēli, nokaisa to ar sarīvēto sietu. Like līdz 175 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 10 minūtēm, līdz siers ir nedaudz apbrūnējis un burbuļo. Pasniedz nekavējoties.

Īru rozīņkūka Ziemassvētku noskaņās

2010-12-27T21:59:00.002+02:00

Turpināšu par svētku tēmu. Ziemassvētku laiks ir laikam vienīgais posms neizturami garajā aukstuma periodā, kad jādomā - ir labi, ziema vēl var uzkavēties. Gribēju uzrakstīt recepti jau uzreiz pēc Ziemassvētku vakara, ja nu kādam tā iekrīt acīs kā labs variants vienam no svētku vēderprieku cēlieniem. Visi, protams, zin tradicionālo britu Ziemassvētku pudiņu ar žāvētajiem augļiem un brendiju, kuru gatavo mēnesi, vairākus vai pat gadu (!) pirms Ziemassvētkiem. Man - cilvēkam, kuram idejas mēdz iešauties galvā pēdējā brīdī, un, savukārt, tās, kuras nāk agrāk, līdz realizācijai radikāli pārveidojas, kas tāds nav prātam aptverami. Un kuram vispār, piemēram, oktobrī, pa peļķēm brienot, ir prātā Ziemassvētki? Lai gan, jāatzīst, es vienmēr esmu ar skaudību noskatījusies, kā pacietīgi cilvēki žurnālu lapās vai pa TV lepojas ar perfekti pagatavotiem Ziemassvētku pudiņiem. Šogad redzēju, kā to paveica Mārtiņš Rītiņs un sapratu, ka nespīd.

Ziniet ko? Svinīgi alkoholisku garšu var panākt arī krietni vienkāršāk. Es izmēģināju īru rozīņkūku un uztveru šo kā ātro versiju pudiņam (jā, zinu, vairums, kas šo to saprot, noteikti domās: ārprāts, dullā, tiem abiem taču nav pilnīgi nekāda sakara!). Vienalga. Šādas tādas paralēles tomēr ir velkamas. Nav laikam korekti saukt kūku par īru kūku, ja es izmantoju tajā skotu Lauder's. Kāda ir atšķirība, anyway? Ja paši skoti un īri vēljoprojām nav tikuši skaidrībā, kur viskijs vispār radies un kuram tas ir labākais.

Recepte:

no Baking Obsession

2 tējk. malts koriandrs

1 tējk. kanēlis

½ tējk. maltas krustnagliņas

1 ½ svaigi rīvēts muskatrieksts

2 tējk. malts ingvers

2 ¼ gl. ūdens

3 gl. rozīnes

110g sviests, atdzesēts, sagriezts kubiņos

1 gl. cukurs

½ gl. īru viskijs

3 gl. milti

2 tējk. soda

1 tējk. sāls

1 ola, sakulta

Iepriekšējā dienā pannā sajauc garšvielas ar sviestu, ūdeni, cukuru un rozīnēm un karsē uz vidējas liesmas. Kad masa sasniedz vārīšanās stadiju, samazina liesmu un karsē vēl 20 minūtes. Noņem no plīts, pievieno viskiju. Ļauj masai atdzist, pārklāj un liek ledusskapī.

Nākamajā dienā pannu ieliek bļodā, kas piepildīta ar karstu ūdeni. Maisot izšķīdina sviestu, kurš sastājies augšpusē.

Cepeškrāsns resti novieto pa vidu, otru nedaudz zemāk. Uz apakšējās liek trauku, kurš piepildīts ar ūdeni. Sagatavo apaļo kūkas veidni, to iesmērējot ar sviestu un nokaisot ar nedaudz miltiem.

Lielā bļodā iesijā miltus, sāli un sodu. Pievieno rozīņu maisījumu un labi samaisa. Iejauc sakulto olu. Masu lej veidnē, izlīdzina virsu un liek cepeškrāsnī. Cep aptuveni 1h 30minūtes. Ja kūka pārāk strauji kļūst brūna, apklāj tās virsu ar foliju un turpina cept. Ļauj kūkai atdzist 15 minūtes, tad izņem no veidnes. Var pasniegt neatdzesētu vai istabas temperatūras.

Piparkūku cepumi. Sugar, spice and everything nice.

2010-12-27T00:32:00.006+02:00

Pavisam aizmirsu Jums visiem, kas lasa, novēlēt priecīgus Ziemassvētkus. Tie par laimi vai diemžēl ir noslēgušies, bet sekas gan jūtamas. Ledusskapī savu kārtu gaida īru rozīņķukas milzīgs pārpalikums, lērums nomizotu sīpolu un dažādu veidu piparkūkas, uz kurām pat paskatoties, kļūst grūti. Iespējams, līdzīgas sajūtas ir ne man vienai. Tādēļ varbūt piparkūku recepte ir ne pārāk vietā, taču šādu notikumu noklusēt nedrīkst. Proti, pirmssvētku piparkūku ballīti. Pirms nedēļām divām Ziemassvētku trakums atradās vēl tikai sākuma stadijā -pamazām iekšpus un ārpus māju logiem iedegās gaismiņas, spuldzītes un svecītes un it visur - uz ielas, kafejnīcās, veikalos - kārdinoša ingvera, kardamona un krustnagliņu smarža strauji pieņēmās spēkā.

Sugar, spice and everything nice, teica Profesors un sajauca visu kopā. Mēs darījām tāpat, kad sapulcējāmies, lai ceptu piparkūkas un mazliet netipiskāku klasisko piparkūku radinieci- mīksto piparkūku cepumu. Godīgi sakot, nekad mūžā iepriekš nebiju pavadījusi tik daudzas stundas rullējot mīklu, jaucot krāsiņas, glazējot un veidojot. Uzreiz gan jāatzīstas, ka pie pašu piparkūku cepumu tapšanas savu roku pieliku pavisam minimāli. Man bija sasodīti laba komanda, kur daudzas rokas un mazas rociņas rullēja un jauca, un uzmanīja cepeškrāsni, ka visumā man atlika vien priecāties un dokumentēt. Nav godīgi? Ok, pati ideja, kā arī neregulārie kvadrātiņi un drebelīgā cukura glazūra gan ir manējā.

Recepte:

pielāgota no A Chow Life

3 ¾ gl. milti

1 ēdamk. kakao

4 tējk. malts ingvers

1 ½ tējk. maltas krustnagliņas

2 tējk. kanēlis

½ tējk. soda

1 tējk. sāls

1 ¼ melnie pipari, svaigi samalti

225g nesālīts sviests, istabas temperatūras

3/4gl. + 2 ēdamk. cukurs

1 liela ola

½ gl. tumšais sīrups

Glazūra:

1 gl. pūdercukurs

2 ēdamk. ūdens

Mīklas pagatavošana: bļodā sajauc kopā miltus, kakao, ingveru, krustnagliņas, kanēli, sodu, sāli un piparus. Izmantojot mikseri ar statīvu, sakuļ sviestu, līdz tas kļuvis krēmīgas konsistences. Lēnām pievieno cukuru un, pa laikam notīrot miksera bļodas malas, kuļ sviesta un cukura masu, kamēr tā vienmērīga un cukurs izkusis. Pievieno olu. Pievieno sīrupu un kuļ, kamēr sajaucas. Pievieno miltu maisījumu un ar mazu jaudu kuļ, kamēr visas sastāvdaļas vienmērīgi sajaukušās un ir izveidojusies mīkla, kura vairs nelīp pie bļodas sienām. Mīklu ņem ārā no bļodas, saplacina ~2,5cm biezumā taisnstūra formā, ietin pārtikas plēvē un atdzesē ledusskapī līdz nākamajai dienai.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Cepešpannu izklāj ar cepampapīru. Mīklu iztin no pārtikas plēves un uz miltainas virsmas izrullē to ~0,8cm biezumā. Ar asu nazi sagriež mīklu nelielos kvadrātiņos. Cep tik ilgi, kamēr cepumi pie malām ir nedaudz zeltaini, taču joprojām mīksti – 7-15 minūtes, atkarībā no sagriezto kvadrātiņu lieluma.

Kamēr cepumi krāsnī, pagatavo glazūru: mazā bļodiņā vienmērīgi sajauc pūdercukuru ar ūdeni. Kad cepumi gatavi, aptuveni 10 minūtes tos atdzesē, tad pārklāj ar glazūru – vai nu, izmantojot otu, katru cepumu pilnībā vai arī veidojo jebkuru citu rakstu.

Apelsīnu-lazdu riekstu ''sniega bumbas''

2010-12-06T22:29:00.001+02:00

Svētdiena, otrā Advente, daudz brīva laika, bet ārā tik auksti, ka nav dūšas doties velt īstus sniegavīrus? Velsim sniega bumbas tepat, istabā! Jo tuvāk nāk Ziemassvētki, jo grūtāk samierināties ar ikdienišķām lietām. Gribas kaut ko pēc krustnagliņām un kanēļa smaržojošu. Vai vismaz apelsīniem. Es biju patīkami pārsteigta, cik ļoti apelsīns dominē manās ''sniega bumbās'', lai gan ievēlu tajās vien drusku rīvētas apelsīna mizas.

Rieksti man patīk gandrīz visi. Izņemot tos taukos Brazīlijas riekstus. Un vēl tos plakanos, baltos, kurus es joprojām nezinu kā sauc. Vēl jautrāk, ja riekstus pats var izlobīt. Tad nedaudz apgrauzdēt uz pannas. Un pievienot jebkuram cepumam. ''Sniega bumbām'' es izvēlējos klasiskos lazdu riekstus, oriģinālajā receptē piedāvāto valriekstu vietā. Vēl viens padoms - oriģinālajā receptē runa ir par divām ar pusi glāzēm miltu. Manā cepumā pietika ar 2 glāzēm, mīkla jau tāpat ir gana bieza. Bet tas tā - tiecoties uz perfekciju, hehe.

Recepte:

ideja no Technicolor Kitchen

250g nesālīts sviests, istabas temperatūras

3/4 gl. pūdercukurs

1 gl. lazdu rieksti, sasmalcināti

miza no 1 liela apelsīna, sarīvēta

2,5 gl. milti (es pievienoju tikai 2glāzes, bija pietiekami)

papildu pūdercukurs

Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Sviestu un pūdercukuru kuļ ar mikseri aptuveni 10 minūtes, līdz iegūta viegla krēmīga masa. Pievieno sasmalcinātos riekstus, miltus un sarīvēto apelsīna mizu, samaisa līdz sastāvdaļas vienmērīgi sajaukušās. Mīkla sanāk samērā bieza. Ņem pa 2 tējkarotēm mīklas un izveido bumbiņas formā. Liek bumbiņas ~5cm attālumā vienu no otras uz pannas, kas noklāta ar cepampapīru. Nedaudz saplacina. Cep 10-12 minūtes. Ļauj cepumiem 5 minūtes atdzist, tad bagātīgi nokaisa ar pūdercukuru.

Biešu bruschetta

2010-11-29T21:57:00.003+02:00

Ar ziemas iestāšanos es nesveikšu, tā būtu ironija. Leduspuķes, melnais balzams un viss pārējais, protams, ir feini, bet TAS spelgonis!! Jādzīvo bailēs par to, ka no sala var izsprāgt acis. Pēdējā nedēļas nogale toties bija nedaudz produktīvāka nekā parasti. Vismaz 2 stundas laika es veltīju rokdarbu pulciņam, kur tapa Adventes vainags, un vismaz vēl vienu - kulinārijai. Izklaides tikai pēc tam.

Viens no kritērijiem, pēc kuriem es izvēlos receptes un ēdienus ir vizuālais. Ja skaisti - tad viss kārtībā. Ja vēl garšīgi - awesome. Starp citu, ja nu kādam radies priekšstats, ka es pārtieku no cukura un miltiem vien, tad tā nav taisnība. Es esmu arī biešu fans, un ikviena diena man iesākas ar vienu parastu vārītu bieti. Itāļi, cerams, neapvainosies, bet, šī, protams, ir brutāla, toties laba variācija par bruschetta jēdzienu. Mūžīgā sasaluma apstākļos var atļauties visu, kas ienāk prātā.

Recepte:

no Spoonful

3-4 vidēja izmēra bietes

3 ēdamkarotes svaigi spiesta citrona sula

2-3 kaltēti čili pipari, sasmalcināti

1 gl. granātābola sēklas

pētersīļi, rupji sasmalcināti

1/4 gl. olīveļļa

svaigi malti melnie pipari

jūras sāls

1 ķiploka daiviņa, sasmalcināta

sadrupināts ricotta siers

1 bagete (vispār es izmantoju sagrieztu ciabatta maizi, bija vēl labāk)

Bietes nomazgā, apslacī ar olīveļļu, katru ietin folijā un ieliek līdz 190 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz aptuveni 45 minūtēm, kamēr bietes kļūst mīkstas. Atdzesē, nomizo un sagriež mazos gabaliņos.

Bietes sajauc ar pārējām sastāvdaļām un atstāj uz 15 minūtēm. Ar karoti liek maisījumu uz maizes šķēlēm. Pa virsu kaisa sadrupināto sieru. Pasniedz nekavējoties.

Bumbieru medus kūka

2010-11-24T22:45:00.001+02:00

Parasti ir tā - jo mazāk darāmā un vairāk laika, jo mazāk jaudas un mazāk var padarīt. Un attiecīgi otrādi. Manējais NAV parasts gadījums. Tādēļ, ja kāds mani patiešām seko, gribētu no sirds atvainoties par manu manāmo mazaktivitāti virtuvē. Pašķidro ierakstu plūsmas iemesls ir katastrofāls laika trūkums. Pie reizes atvainojos arī par to, ka kūka galīgi nav pirmā svaiguma. Notikumi virtuvē par nožēlu laika ziņā ir ievērojami atvirzīti no notikumiem blogā.

Pāris nedēļas atpakaļ bez īpaša iemesla izcepu bumbieru kūku ar gadījuma bumbieriem. Pie nosacījuma, ka visas pārējās sastāvdaļas atradās manos kraukļa krājumos, kūka izmaksāja 26 SANTĪMUS un ne centa vairāk (Stokmanā laikam toreiz bija kaut kāda satriecoša bumbieru akcija, hehe). Bet dažas saujas miltu un pudele piena ledusskapī atrodas ikvienam sevi cienošam cilvēkam. Nopriecājos, ka esmu viens no tiem, jo pat tādiem veikalu monstriem, kā man, ir dienas, kad veikalus negribas redzēt pat ne drošā attālumā. Neatminos vairs, kā īsti kūka garšoja, zinu vien to, ka medus ir tās galvenā un neatņemamā sastāvdaļa, kas padara to sulīgu un īpaši našķīgu. Vērts izmēģināt.

Recepte:

pielāgota no Technicolor Kitchen

4 nelieli bumbieri

1/2 gl. medus

2 ēdamk. citronu sla

184g nesālīts sviests

2/3 gl. gaiši brūnais cukurs

225g milti

1/2 tējk. cepampulveris

1/4 tējk. kanēlis

1/4 tējk. svaigi malts muskatrieksts

1/3 gl. piens

Cepeškrāsni uzsilda līdz 180 grādiem. Sagatavo roboto kūku veidni, ietaukojot to ar sviestu. Bumbierus pārgriež uz pusēm, izņem sēklas un katru pusi sagriež vēl trijās daivās. Karsē bumbierus, medu un citronu sulu nelielā pannā aptuveni 5 minūtes. Kad bumbieri mīksti, tos izņem no šķidruma, šķidrumu saglabājot. Sviestu un cukuru sakuļ līdz tas vieglas un krēmīgas konsistences. Pakāpeniski pievieno olas un labi saķuļ.

Sviesta maisījumā iesijā miltus kopā ar cepampulveri, sāli, muskatriekstu un kanēli, kuļ kamēr sajaucas, tad iemaisa pienu. Liek mīklu veidnē, pa virsu izkārto bumbieru daiviņas. Liek cepeškrāsnī uz 40 minūtēm. Kamēr kūka vēl karsta, ņem to ārā no veidnes un pārlej ar medu. Paniedz siltu nekavējoties.

Mīdijas baltvīna mērcē

2010-11-15T21:59:00.003+02:00

Vienmēr jau nesanāk būt ūber oriģinālam, un es būšu banāla bez gala. Atgriežamies Briselē. Es šoreiz nerunāju tik daudz par izcelsmi, bet drīzāk par iedvesmas avotu. Tikai tagad stāsts vairs nav par šokolādi, arī ne par cigoriņiem, bet gan par jūras veltēm. Un jūras velšu lauciņā moules marinières, protams, ir nepastrīdama klasika (jau brīdināju, ka būs banāli!). Tā saucamā Zivju iela, kur no restorāniem laužas un burtiski vajā haotiski aromātu sajaukumi - zivis un eļļaini šķebīgi french fries (kuri tomēr cēlušies Beļģijā, nevis Francijā, kā varētu nojaust), ir pārspīlēti uzmācīga un apetīti nekādi neraisa (lai gan mīdiju zupa, piemēram, tur mēdz būt nepārspējama).

Un tad vēl tas alus, tas beļģu mežonīgi daudzveidīgais (vai varbūt man tā tikai šķiet?) alus, kas ikreiz, skatoties dzērienkartē, liek sajusties vēl bezpalīdzīgāk, kā plikpaurim veikalā pie šampūnu plaukta. Taču zināmu iespaidu uz maņām tas viss tomēr atstāj. Nonākot atkal neitrālā teritorijā, galu galā sakārojas kaut ko no jūras labumiem. Ja žēl ~20 eiro un ir elementāras zināšanas par to, kā apieties ar katlu, korķuviļķi un gāzes plīti, tad nekas neliedz tos izbaudīt mājas apstākļos. Ne frī, ne alus klāt nav vajadzīgi, es priekšroku dodu svaigai maizītei un papildus baltvīnam. Skaisti!

Recepte:

4 porcijām

1kg mīdijas

pāris timiāna zariņi

2 ķiploka daiviņas, sakapātas

1 gl. labas kvalitātes sausais baltvīns

selerijas lapas, sasmalcinātas

2 tējk. svaigi spiestas citrona sulas

Mīdijas labi nomazgā aukstā tekošā ūdenī un ar asu nazīti notīra no tām visu lieko. Ja kāda ieplīsusi vai salūzusi, met to prom. Timiāna lapas atdala no zariņiem un ar nazi tās sakapā, ne pārāk smalki. Sakapāto timiānu, kopā ar zariņiem, baltvīnu, ķiploku un mīdijām liek katlā vai palielā pannā uz lēnas uguns. Kad šķidrums uzvārās, uz lēnas liesmas turpina to vārīt vēl pāris minūtes. Visām mīdijām jāatveras. Liek tās bļodā vai uz šķīvja, ja ir neatvērušās mīdijas, tās met prom. Timiāna zariņus ņem ārā no mērces un vār to vēl aptuveni 5 minūtes. Pievieno mērcei citrona sulu un pārlej ar to gatavās mīdijas. Pievieno seleriju un pasniedz nekavējoties.

Šokolādes kūka ar Guinness alu

2010-11-09T08:07:00.007+02:00

Kādreiz Vecrīgas T.G.I. Friday's ēdienkartē bija NENORMĀLI garšīga šokolādes kūka - nevis feiks, bet viena vienīga šokolāde no iekšpuses un ārpuses tāpat - un es mēdzu tur itin bieži iegriezties, lai atzīmētu darbadienu vakarus un tērētu laimīgos čekus. Kad pirms nedēļas gājām tradīciju atkal atjaunot, tad izrādījās, ka šī kūka jau divus gadus vairs nav piedāvājumā. Laiks traki skrien? O, jā. Par to arī šis stāsts - par dzimšanas dienu.

Cilvēkam, kurš kārtējo reizi kļūst par vienu gadu vecāks, galva ir vairāk pilna ar eksistenciālas dabas pārdomām, nevis komplicētām kulinārijas idejām, tāpēc es izvēlējos vienkāršu šokolādes kūku. Vienkāršu, bet šokomāniju pilnībā remdējošu un jubilejas reizei piemērotu recepti: ar šmigu. Un tas nav vis rums, bet gan ... alus. Neprasiet man, ar ko atšķiras īru Guinness alus no, piemēram, Aldara vai porteris no stouta, jo alu es tīrā veidā nepanesu un pat nojautas līmenī to nezinu. Taču, ja reiz Guinness ir tik pasaulslavens arī kā piedeva kulinārijas izstrādājumiem, tad kaut kam tajā visā ir jābūt. Pati kūka un glazūra ir caur un cauri no šokolādes - es nenocietos un, pārveidojot oriģinālo recepti, iekļāvu tajā aptuveni 400g tīras šokolādes.

Katrā ziņā, lai dzimšanas dienā viss būtu šokolādē, man par godu bija sarūpēts saulains, novembrim ne pārāk tipisks laiks. Un diena pilna ar manām mīļākajām lietām. Šokolāde bija tikai viena no tām.

Recepte:

1 gl. Guiness alus

220g nesālīts sviests

2 ēdamk. kakao pulveris

2 gl. milti

2 gl. cukurs

150-200g tumšā šokolāde

1 1/2 tējk. cepampulveris

3/4 tējk. sāls

2 lielas olas

2/3 gl. skābais krējums

Glazūra:

150-200g tumšā šokolāde

6 ēdamk. saldais krējums

3/4 tējk. šķīstošā kafija

Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Sagatavo kūkas veidni, to ietaukojot ar sviestu un nedaudz miltiem. Pannā izkausē sviestu un šokolādi kopā ar alu un uz lēnas uzguns uzvāra. Pievieno kakao. Atdzesē.

Samaisa atsevišķā bļodā miltus, cukuru, cepampulveri un sāli. Atsevišķi ar mikseri sakuļ olas un krējumu. Pievieno olu maisījumam šokolādes un alus maisījumu, sakuļ līdz sastāvdaļas sajaukušās. Ar koka karoti vienmērīgi iejauc miltu maisījumu. Mīklu lej apaļajā kūkas veidnē un liek cepeškrāsnī uz aptuveni 35 minūtēm (mana kūka bija gatava nepilnās 30, tādēļ vēlams pēc 25 minūtēm to pārbaudīt ar koka irbulīti). Kūku atdzesē un tad izņem no veidnes, lai pārlietu ar glazūru.

Pagatavo glazūru: šokolādi kopā ar saldo krējumu un kafiju, ik pa laikam apmaisot, izkausē ūdens peldē. Masu pārlej pār atdzesētu kūku.

Tarte tatin. Franču ābolu pīrāgs.

2010-10-25T09:21:00.031+03:00

Kas gan būtu šis blogs bez slavenā franču ābolu pīrāga! Tas būtu kā... blogs bez ābolu pīrāga? Katrā ziņā es jau sen to gribēju izdarīt. Tiem, kas nekad nav dzirdējuši par tarte tatin, pīrāgs ar pildījumu upside down var šķist samērā neparasts. Kas otrādi? Pīrāgs? Huh? Paļaujieties uz to, ka francūži zina, ko dara, mes chers. Un ievingriniet tricepsu , jo nāksies manipulēt ar karstu čuguna pannu.

Tarte tatin burvības noslēpums jau gadu simteņiem slēpjas leģendā, kas receptei pamatā. Bet galvenokārt karamelizētos ābolos un ačgārnajā pīrāga gatavošanas procesā. Galvenais ir sekot norādēm un neļauties panikai. Piecu punktu sistēmā novērtējot veikumu, rezultāts ir sekojošs: mežonīgi uzkarsuši pāris kilogrami čuguna un tajā burbuļojošš cukurs raisa zināmu uztraukumu un piesardzību, līdz ar to karamelizētajiem āboliem - vien trīs acis (man tomēr piemīt nedaudz paškritikas). Varbūt par maz cukura, jo vismaz āboli bija gatavi, balansējot jau uz izjukšanas robežas. Garša - piecas acis, indeed. Un piecas acis par mīklu, tā izdevās lieliski. Pie malas visādus smalcinātājus un jaucējus, tas nekam neder, esmu atklājusi, ka vislabāko mīklu var pagatavot jaucot to ar rokām. Ja ir patika, tad pīrāgu var pasniegt kopā ar putukrējumu vai saldējumu. Une tarte divine.

Recepte:

no dažādiem avotiem

Mīkla:

120g sviests

1 ēdamk. cukurs

1 1/2 gl. milti

3-6 ēdamk. auksts ūdens

Pildījums:

~ 11 āboli (es izmantoju Granny Smith)

110g sviests (var būt arī sālīts)

1 gl. cukurs

Pagatavo mīklu. Miltus un cukuru sajauc ar nelielos kubiciņos sagrieztu, ledusskapī atdzesētu sviestu. Pa karotei pakāpeniski pievieno ūdeni, samīca gandrīz viendabīgā masā un uz viegli miltainas virsmas saveļ to bumbā. Ietin pārtikas plēvē un ieliek ledusskapī.

Ābolus nomizo, sagriež četrās daļās un izņem serdi. Nav vajadzības tos griezt vairākās daļās, jo uz pannas ābolu daiviņas ievērojami saraujas.

Ņem čuguna pannu, liek uz plīts, izkausē tajā sviestu. Kad sviests izkusis, pannu noņem no plīts un iemaisa cukuru, izlīdzinot vienmērīgi pa pannas dibenu. Ābolu daivas sakārto pannā pa apli rozetes veidā. Labi, ja āboli paliek pāri, cepšanās procesā, kad āboli sarausies, tos varēs pievienot brīvajās vietās. Pannu liek atkal uz uguns un uz vidējas liesmas, nemaisot un neaizskarot cukuru un ābolus, cep 10 minūtes, ļaujot, lai āboli karamelizējas. Tikmēr no ledusskapja izņem mīklu un uz miltainas virsmas no tās izrullē apli, kas par 2cm diametrā lielāks nekā panna.

Pēc 10 minūtēm pārbauda ābolus, pievieno pārpalikušās ābolu daivas brīvajās vietās. Cep vēl vismaz 5 minūtes, uzmanīgi vērojot ābolu krāsu un neļaujot tiem kļūt pārāk tumšiem. Noņem pannu no uguns un uzmanīgi pārklāj tās saturu ar izrullēto mīklu.

Liek pannu cepeškrāsnī, kas iepriekš uzsildīta līdz 190 grādiem. Pīrāga pildījums cepšanās laikā var burbuļot un nedaudz iet pāri pannas malām, tādēļ piesardzības labad zem tās novietojams cepampapīrs. Cep 30 minūtes, kamēr mīkla zeltaina. Atdzesē, ar asu nazi atdala mīklu no pannas malām un uzmanīgi, turot plakanu šķīvi virs čuguna pannas, izgāž tajā gatavo pīrāgu.

Cepumi ar kļavu sīrupu un pekanriekstiem

2010-10-18T12:27:00.002+03:00

Sveicināti īstā - drēgnā, dranķīgā un ar ziemu draudošā - rudenī. Sestdienas rītā negaidīti pārsteidza pirmais sniegs, izraisot kārtējo noskaņojuma un apģērba krīzi. Pat bez tā visa es nevarētu apgalvot, ka šis būtu labākais posms dzīvē. Taču nav arī iemesla beigt priecāties par lietām, vietām un sajūtām.

Lieta, kas man patīk gatavošanas procesā - atklāšana. Piemēram? Baklažāns un pica. Zilais siers uz tartes. Cukini šokolādes mafinā. Kļavu sīrups. Kļavu sīrups visumā ir Ziemeļamerikas ļaužu ideja, paldies viņiem par to. Ja līdz šim es kļavu sīrupu kā ne-obligātu piedevu varēju iedomāties uz pankūkām vai vafelēm, tad tagad tas tiek pielietots gaumīgākā veidā Piemēram, cepumu mīklā. Jāatzīst, šie ir pavisam frīkaini cepumi. Garšas ziņā un vizuāli tāpat.

Recepte:

no Every Last Cookie

2 3/4 gl. milti

1/2 tējk. sāls

3/4 gl. pekanrieksti, sakapāti + 1/2gl. veseli pekanrieksti

225g sviests

3/4 gl. cukurs

1/4 gl. kļavu sīrups

1 liels olas dzeltenums

1 liela ola, viegli sakulta

cukura pērlītes (pēc izvēles)

Sajauc miltus ar sāli, pievieno sasmalcinātos riekstus.

Atsevišķā bļodā ar mikseri sakuļ sviestu ar cukuru, pievieno sīrupu, olas dzeltenumu, kuļ, kamēr masa viendabīga. Pakāpeniski pievieno miltus. Mīklu samīca plakanas bumbas formā, ietin pārtikas plēvē un atstāj ledusskapī pa nakti vai vismaz 1,5 stundas.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Cepešpannu izklāj ar cepampapīru. Uz miltainas virsmas izrullē mīklu aptuveni 0,6cm biezumā. No mīklas izgriež apļus, aptuveni 5cm diametrā, un novieto uz cepampapīra. Nosmērē cepumu virspusi ar sakultu olu, katra cepuma centrā liek pa vienam veselam pekanriekstam, maigi iespiežot to mīklā. Ja vēlas, nokaisa katru cepumu ar cukura pērlītēm un liek cepeškrāsnī uz 10-12 minūtēm.

Pica ar baklažāniem, tomātiem un mozzarella sieru

2010-10-13T11:25:00.011+03:00

Aplūkojot Stockmann Trako dienu bukleta ēdienu sadaļu, kur starp gurmetu uzkrītoši rēgojās sardeles un saldēta pica ar šķinķi, man nekādi netapa skaidrs, kā gan mājas apstākļos cilvēki spēj samierināties ar saldētu picu. Pat ne tad, ja tā maksā 86 santīmus.

Mājās gatavota pica var būt burvīga (atceramies picu ar cukini un kazas sieru), un tāda tā būs vienmēr, ja tiks gatavota ar mīlestību un atceroties dažus, manuprāt, svarīgākos tipus - cepeškrāsnij jābūt labi uzsildītai, mīklai homemade un labi uzbriedinātai, plānai un garšīgai (lai picas maliņu ēdot, negribētos to pa kluso nogrūzt zem galda). Un nebūt nav vajadzīgs giga-mega aprīkojums un nav jāpavada virtuvē puse dienas. Pārdesmit minūtes, ko nākas patērēt sastāvdaļu griešanai un sagatavošanai var pielīdzināt laika posmam, ko aizņem saldēto sastāvdaļu izpēte, šauboties, vai saldētais šķiņķis vispār ir šķinķis. Viss, kas picai virsū - gaumes, noskaņojuma un sezonas jautājums. Es šoreiz piedāvāju visnotaļ sezonālu un saskanīgu trio ar diviem vareniem nakteņiem - tomātiem un baklažāniem. Visi zina, cik gaļīgi un sātīgi ir baklažāni. Savukārt tur, kur tomāti - tur arī mozzarella siers.

Recepte:

pielāgota no The Pioneer Woman

picas mīkla (recepte zemāk)

2 mazi baklažāni

sāls

400g ķiršu tomāti

2 ķiploka daiviņas, sasmalcinātas

250g mozzarella

1/4 gl. parmezāna siers, sarīvēts

olīveļļa

svaigi malti melnie pipari

Baklažānu sagriež šķēlēs. Ņem katru šķēli un no abām pusēm nokaisa ar sāli, liek caurdurī un novieto virs bļodas vai izlietnes. Atstāj uz vismaz 20 minūtēm, lai no baklažāna izdalītos liekā sula un sīvums. Pēc tam baklažāna šķēles noskalo zem tekoša ūdens un nosusina starp papīra dvieļiem.

Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem.

Ķiršu tomātus pārgriež vertikāli uz pusēm un samaisa kopā ar sasmalcināto ķiploku.

Mozzarella sieru sagriež ļoti plānās šķēlītēs (lai sieru būtu vieglāk griezt, pirms tam to var pāris minūtes paturēt saldētavā).

Baklažānu šķēles sagriež vismaz 4 daļās un sajauc ar olīveļļu. Liek uz pannas, kas noklāta ar cepampapīru, un liek pannu cepeškrāsnī uz 6 minūtēm, vismaz vienreiz baklažāna gabaliņus apmaisot. Pievieno baklažāniem tomātus un liek cepeškrāsnī uz vēl pāris minūtēm.

Ņem picas mīklu, sadala to divās daļās un no katras uz miltainas virsmas izrullē divus apļus. Pārnes tos uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru vai ietaukota ar olīveļļu. Mīklai jābūt plānai. Uz katra mīklas apļa uzlej nedaudz olīveļļas un izlīdzina ar pirkstiem. Mīklas virsmu noklāj ar mozzarella šķēlēm. Tad liek baklažānus un tomātus, izlīdzinot tos vienmērīgi. Pa virsu kaisa sarīvēto parmezāna sieru.

Liek labi uzsildītā cepeškrāsnī uz 12 minūtēm, līdz pica ir viegli zeltaina un siers izkusis un burbuļo. Pasniedz siltu.

Picas mīkla

Recepte:

(2 picām)

1 tējk. raugs

1 1/2 gl. milti

1/2 gl. silta ūdens

1 tējk. sāls

1/3 gl. olīveļļa

zaļumi

Raugu aplej ar pus glāzi silta ūdens. Atstāj uz pāris minūtēm. Ar mikseri sajauc kopā miltus, sāli un olīveļļu. Tad pievieno rauga un ūdens maisījumu un maisa, kamēr masa ir viendabīga un ķepīga. Aromātam un garšai pievieno mīklai sasmalcinātus zaļumus, piemēram, baziliku vai timiānu, taču tie var būt jebkādi iecienītākie garšaugi pēc izvēles. Mīklu samīca bumbas formā, ievieto bļodā, kura apslacīta ar nedaudz olīveļļu, noklāj bļodu ar pārtikas plēvi un atstāj uz vismaz 2 stundām uzbriest. Ideālā gadījumā vēlams briedināt mīklu 24h. Ar dotajiem sastāvdaļu daudzumiem mīklas būs pietiekami divām lielām picām, bet, gatavojot 25cm picas, sanāks trīs.

Baraviku un Čedaras siera zupa

2010-10-06T15:32:00.009+03:00

Ņemot vērā visai negatīvo aizpagājušās nedēļas nogales bilanci un ar to visu saistītos zaudējumus (viena sasista automašīna, vairāki aiz bēdām izdzerti šoti, sadegušas nervu šūnas), kā arī gaidāmo vētraino vēlēšanu nakti, nolēmu vismaz vienu pusi dienas nogalē, neprovocējot notikumus, pavadīt mājās ar grāmatām un filmām. Un mierinošu zupu. Tādu, kurā ir labi daudz siera un spēcīga, izteikta sēņu garša. Gatavojiet karotes!

No pieredzes ar zupām - karote tomēr nav obligāts priekšnoteikums. Atceros, ka krietnu laiku atpakaļ zupu restorānā Tikai karotes man atnesa milzīga tilpuma zupas šķīvi un blakus tam - tikai dakšu. Lieki piebilst, ka es sāku apšaubīt vārda ''tikai'' absolūto dabu. Tātad. Sēnes, par nožēlu jāteic, es nepazīstu, tāpēc visā pilnībā izmantot to plašās gastronomiskās iespējas nekādi nespēju un arī neriskēju. Taču es zinu baravikas un beciņas. Fenomenālais sēņu laiks, kad ceļmalas pilnas ar automašīnām un pa mežiem siro sēņotgribētāji ar nažiem un nazīšiem, ir, protams, pagājis, tāpēc atkausēju jau pirmīt sasēņotas baravikas. Dārzā uzmeklēju pāris vēl salnas nesastindzinātus pētersīļus, sarīvēju prāvu Čedaras siera pusķieģelīti un uzviru tāāāādu zupiņu. Visumā labi izdevusies sestdiena.

Recepte:

no dažādiem avotiem

15g sviests

2 ķiploka daiviņas, sakapātas

1 ½ gl. baravikas (svaigas vai saldētas), sagrieztas gabaliņos

3 ēdamk. milti

500ml dārzeņu buljons

200ml saldais krējums

4 gl. sarīvēts Čedaras siers

tomāti un pētersīļi vai citi zaļumi garnēšanai

Katlā izkausē sviestu. Sviestā apcep ķiploku, tad pievieno baravikas un apcep aptuveni 8 minūtes. Pievieno miltus un labi samaisa. Pievieno dārzeņu buljonu un saldo krējumu un, kad zupa uzmet burbuli, turpina vārīt 10 minūtes. Noņem no uguns un pievieno čedaras sieru. Maisa, kamēr siers pilnībā izkusis. Var garnēt ar tomātiem, pētersīļiem un/vai papildus sieru. Pasniedz karstu nekavējoties.

Ķirbju kēkss

2010-09-28T12:52:00.005+03:00

Nesen izlasīju Starbucks ķirbju kēksa copycat recepti. Zināms, ka pavelkos uz visu, kas ietver vārdu Starbucks, tāpēc jau agrā sestdienas rītā māja pildījās ar krustnagliņu, kanēļa, kardamona un muskatrieksta smaržu haosu. Iespējams, ka vēl ir par agru tik aromātiskiem našķiem, jo šķita, ka Ziemassvētki nezināmu iemeslu pēc jau klāt. Liekas, ka kēkss ir savāda pārejas stadija piparkūkai transformējoties par medusmaizi, lai gan vienīgais sakars ar medu tam ir dzeltens, medains un salds ķirbis visa pamatā, vai arī tas ir iestrēdzis kaut kur starp rudeni un ziemu, tā sasniedzot garšas virsotni. Liela, dzeltena, sulīga, medaina piparkūka. Gribas uzvilkt pūkainas vilnas zeķes un gaidīt pirmo sniegu.

Tā kā par veikalā bundžās nopērkamu ķirbju biezeni es neko nezinu un negribu zināt, tad bonusā kēksam nāk papildus recepte - svaigs homemade ķirbju biezenis. Nekādu bēdu, ja tas paliek pāri, jo kopā ar karotīti medus vai vienu pašu to iespējams patērēt kā veselīgu un gardu pamatēdienu. Zinu, ka nav pirmā reize, kad to saku, BET... nekas labāks vēl nav izdomāts, goda vārds. Un ikviens, kurš jelkādu iemeslu pēc jelkad lasa manu blogu, lūdzu lūdzu, uzcepiet šo kēksu. Ja konditorejas izstrādājumi vispār spēj darīt cilvēku uz brīdi patiesi laimīgu, tad šis ir tas gadījums.

Recepte:

Ķirbju biezenis

Ķirbi vertikāli pārgriež uz pusēm (lielāku ķirbi griež vairākās daļās). Iztīra sēklas.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Ķirbja daļas ar mīkstumu uz leju novieto uz pannas, kas noklāta ar cepampapīru, un liek cepeškrāsnī uz ~45 minūtēm. Ķirbis gatavs, kad kļuvis pavisam mīksts. Izņem no cepeškrāsns un ar karoti izgrebj ķirbja mīkstumu. Mīkstumu sakuļ ar blenderi. Biezeni lieto uzreiz vai uzglabā ledusskapī.

Ķirbju kēkss

no Dozen Flours

recepte paredzēta 2 kēksiem

1 gl. rapšu eļļa vai augu eļļa

1 gl. ūdens, istabas temperatūras

2 gl. ķirbju biezenis

4 olas

3 glāzes cukurs

3 1/2 gl. milti

2 tējk. soda

1 1/2 tējk. sāls

1/2 tējk. cepampulveris

2 tējk. kanēlis

1 tējk. maltas krustnagliņas

1 tējk. svaigi malts muskatrieksts

1/2 tējk. malts kardamons

1/4 gl. apgrauzdētas ķirbja sēklas

Sagatavo divas kēksa veidnes, ietaukojot tās ar sviestu. Bļodā sajauc kopā visas sausās sastāvdaļas. Ar mikseri atsevišķi sakuļ ķirbju biezeni ar ūdeni un eļļu. Turpinot kulšanu, pa vienai pievieno olas. Divos vai trīs piegājienos pievieno sausās sastāvdaļas un pārtrauc kulšanu uzreiz, kad tās iejaukušās ķirbju maisījumā. Mīklu nedrīkst pārkult.

Gatavo mīklu izdala vienlīdzīgi pa divām kēksa veidnēm, Cep 20-30 minūtes, kēksa gatavību pārbaudot ar koka irbulīti. Atdzesē 20 minūtes, atdala no veidnēm un pirms pasniegšanas atdzesē pilnībā.

Ābolu-bumbieru šokolādes kūka

2010-09-24T16:20:00.002+03:00

Šodien ārā netipiski skaidrs, burvīgs laiks, beidzot nomainījis lietaino darba nedēļu. Līdz ar to arī skats uz dzīvi gaišāks. Vēl bez tam tepat Vecrīgā, pāris soļu attālumā, es atklāju ilgi meklēto ideālo kruasānu - ideālu, gaisīgu franču kruasānu, latviešu roku ceptu. Beidzot. Arī nedēļas nogale atrodas vien pāris stundu attālumā. Šo jauko notikumu iespaidā nolēmu padalīties ar gana interesantu recepti. Jau divas nedēļas pagājušas, kopš cepu šo kūku, bet garša, ai, tā garša joprojām spilgtā atmiņā!

Kāpēc atstāt kūku pilnīgā bumbieru varā, ja tagad ir rudens ābolu laiks, es todien nodomāju, un, pievienojot oriģinālajai receptei nedaudz kakao pulvera šokolādīgākai kūkas krāsai, kā arī piepulcējot bumbieriem krietnu kārtu ābolu, dzima pilnīgi jauna ābolu-bumbieru šokolādes kūka. Es ierosinu kūku baudīt komplektā ar saldējumu. Saldējuma sezona nekad nebeidzas!

Recepte:

pielāgota no Tasting Spoons

1 gl. milti

1 ēdamk. cepampulveris

1/4 tējk. sāls

2 ēdamk. kakao pulveris

3 olas, istabas temperatūrā

110g sviests

3/4 gl. cukura

~4 vidēja izmēra āboli, nomizoti un sagriezti nelielos kubiņos

~ 5 bumbieri, gatavi, bet ne pārgatavojušies, nomizoti un sagriezti nelielos kubiņos

3/4 gl. tumšā šokolāde, sakapāta mazos gabaliņos

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Ietauko kūkas veidni. Miltus iesijā bļodā kopā ar sāli un cepampulveri. Ar mikseri sakuļ olas līdz tās veido bālganu, biezu masu, aptuveni 8 minūtes. Bumbierus un ābolus nomazgā, izņem serdes un sagriež nelielos kubiņos. Lai āboli un bumbieri saskarē ar gaisu nekļūtu brūni, kamēr tiek gatavota mīkla, tos var iemērkt sodas ūdenī. Pēcāk pirms pielietošanas tos nosusina uz papīra dvieļa.

Sviestu izkausē vidēja izmēra pannā un silda, kamēr tas kļūst brūns. Lai sviests apbrūninātos vienmērīgi, to maisa, ar koka lāpstiņu piemaisot klāt sviestu, kas nosēžas uz pannas sāniem. Turpina aptuveni 8 minūtes, tad noņem no uguns.

Olu masai pievieno cukuru un kuļ vēl pāris minūtes. Kad masa sāk zaudēt apjomu, kulšanu pārtrauc. Tad pievieno sviestu un miltu maisījumu (sviestu un miltu maisījumu pievieno pakāpeniski, variējot ar sastāvdaļām). Visu samaisa tā, lai mīkla viendabīga. Svarīgi, lai mīkla nezaudē apjomu, tādēļ to nedrīkst pārmaisīt.

Mīklu lej pannā, pa virsu nokaisa ābolus, bumbierus un šokolādes gabaliņus. Kūka jācep 30-50 minūtes, pārbaudot to ar koka irbulīti. Kūka gatava, kad irbulītim nepieķeras mīkla, iedurot to kūkas centrā.

Pīlādžu ievārījums

2010-09-23T16:51:00.006+03:00

Vēl viena parādība, kas mani atbaida rudenī - kartupeļu talkas. Ja neskaita zināmu jautrību, kas to pavada un mijas ar noguruma histēriju, un maišeli kartupeļu, ko pēcāk var saņemt par padarīto darbiņu, vairāk pozitīva tajās es netrodu. Nekādas romantikas - nolauzti nagi un sāpoša mugura, ko ilgi nevar atliekt atpakaļ cilvēkcienīgā leņķī. Toties laukos var meklēt iespēju nodrošināties ar krājumiem iesnu un klepus apkarošanai ziemā. Viena no iespējām ir veselīgi ievārījumi.

Uz pelēcības, kas strauji pārņem vēl nesen ziedošo zemi, fona īpaši izceļas pīlādži, milzu sarkanus ķekarus rudens saulē gozēdami. Pirms badīgi putni paspējuši aprīt visas ogas, es steidzos vārīt ievārījumu. Pīlādžu ievārījumu. Ar to nespēj sacensties ne ar zemeņu, ne aveņu, pat ne man mīļais dzērveņu un brūkleņu ievārījums. Tas nav vis pīlādžu džems (kurš arī, manuprāt, ir ievārījumu elites klase), bet ievārījums - veselām ogām, pilnām pīlādžu skābi-sūrās garšas. Vairums cilvēku tieši šīs garšas dēļ uztver pīlādžus fū un pē līmenī. Bet pīlādžos ir spēks!

Recepte:

500g pīlādži

200ml ūdens

500g cukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

Pīlādžus atdala no kātiņiem, noskalo un nosusina. Ja traucē pīlādžu sīvums, tad ogas pirms ievārījuma gatavošanas sasaldē. Lielā katlā ielej ūdeni, ieber cukuru un vāra, līdz cukurs izšķīdis un izveidojies gaišs cukura sīrups. Pievieno pīlādžogas un vāra, kamēr ogas mīkstas. Pievieno vaniļas ekstraktu. Ja vārot veidojas putas, tās nosmeļ. Kamēr ievārījums vēl karsts, iepilda to tīrās burciņās un aizvāko tās, kad ievārījums atdzisis.

Sāļās brokoļu kūciņas

2010-09-14T10:37:00.040+03:00

Kā atbalstīt draugu, ko satriecis rudenīgais laiks, ievelkot šķavu un puņķu gūstā? Protams, aiziet ciemos. Bet var arī aiziet ciemos, pirms tam izcepot smieklīgas sāļās kūciņas, kurās iekožoties pretī izlec spilgti zaļš brokolis. Ieraugot šos dīvainos veidojumus es nodomāju, ka, visticamāk, tie izskatās labāk, nekā garšo, taču nebūt nē - siers piedod tiem smeķi un brokolis kādu drusku vitamīnu. Līdzcilvēki visapkārt klepo, šķauda un šņaukājas, parādot, ka atvasara nākusi tikai par sliktu. Protams, ar brokoļiem te nekas nav līdzēts, tādēļ labi, ja apslimušajiem pieliekamajā glabājas, piemēram, paštaisīts upeņu vai dzērveņu liķieris. Bet tas jau ir cits stāsts, diemžēl. Dzeltenie kēksiņi jāapēd pirmajā dienā, jo pēcāk tie manāmi zaudē savu šarmu - sakrītas un brokolis viducī neglīti saraujas.

Es, savukārt, napadodos rudenim. Joprojām staigāju balerīnās un brīvdienās skrienu īsajās biksēs, lai rudens redz, ka te darīšana nav ar nerūdītiem vārgdieņiem. Ilgi gan tas neturpināsies, jo saule šeit, Latvijas debesīs, kļūst arvien zobaināka.

Recepte:
no Etsy

12 vienāda izmēra brokoļu rozetes

275g sviests, atlaidināts

50g cukurs

1 1/4 gl. milti

4 lielas olas

1 tējk. cepampulveris

1 tējk. tumeriks

1/2 tējk. kajēnas pipari

1/2 tējk. sāls

60g Čedaras siers, sarīvēts

Uzvāra katlā ūdeni, apvāra tajā brokoļus vismaz 3 minūtes. Noskalo aukstā ūdenī un nosusina papīra dvielī.

Kuļ sviestu līdz tas sasniedz krēmīgu konsistenci, pievieno cukuru un turpina kult, kamēr maisījums gaisīgs. Turpinot kult, pa vienai pievieno olas. Atsevišķi sajauc kopā miltus, cepampulveri, kajēnas piparus, sāli un tumeriku un pievieno olu-cukura maisījumam. Pēdējo iejauc rīvēto sieru.

Katru mafinu formas apakšu piepilda ar mīklu. Katrā ievieto vienu brokoļa rozeti ar kātiņu uz leju. Pa virsu liek atlikušo mīklu, piepildot mafinu formas līdz augšai un noklājot brokoļu rozetes ar mīklu.

Cep aptuveni 30 minūtes, līdz kūciņas zeltaini brūnas. Pirms pasniegšanas pilnībā atdzesē.

Plūmju plāceņi

2010-09-13T16:23:00.052+03:00

Kas vispār ir galette? Kamēr to nenākas tulkot no franču valodas, viss ir skaidrs, bet piemērotu latviešu valodas vārdu es neesmu atradusi. Groziņi? Varbūt plācenīši? Tie drīzāk ir milzu cepumi ar augļu pildījumu. Dodiet man terminus. Terminus un ļaujiet labi izgulēties. Ja ne izgulēties, tad vismaz labu kafiju, lai acis lekciju laikā vakaros nenāktos atspraust ar sērkociņiem. Starp rakstiem par gaidāmo kartupeļu cenu kāpumu, Zaļās karotītes balvu un IKP kritumu, es izlasīju pēdējā laika labāko vēsti - Starbucks nāk uz Latviju! Dienu vēlāk es izlasīju vēl vienu - tā tomēr nenotiks. Garlaicīgi. Nu ko, turpināšu kafiju dzert makdonaldā derdzīgu Backstreet Boys 90. gadu grāvēju pavadījumā.

Tagad par pašiem plūmju plāceņiem (cik neveikli tas skan!). Nav daudz ko stāstīt, kā vien to, ka tie ir vienkārši un lauku stilā, garšo mazliet rudenīgi, ir sakombinējami nieka pāris minūtēs, ja neskaita mīklas jaukšanas un atdzesēšanas laiku. Kā arī, lai tie malās kļūtu skaisti brūngani, nedrīkst aizmirst olu, kā to diemžēl steigā pieļāvu es.

Recepte:

pielāgota no Honest Fare

2 plāceņiem

Mīklai:

1 glāze milti

1 tējk. cukura

šķipsna sāls

85g sviests

3 ēdamk. auksta ūdens

1 ola

Pildījumam:

~8 plūmes

1 ēdamk. citronu sula

1/2 tējk. kanēlis

1/4 tējk. malts muskatrieksts

1 ēdamk. milti

1 ēdamk. cukurs

Pagatavo mīklu: sviestu sagriež kubiņos, bļodā sajauc miltus ar cukuru un sāli un iemaisa sviestu. Pa vienai karotei pievieno auksto ūdeni, turpinot jaukt mīklu līdz tā turās kopā. Mīklu ietin pārtikas plēvē un atstās ledusskapī uz pusstundu.

Plūmes pārgriež uz pusēm un izņem kauliņus, pusītes sagriež daiviņās. Bļodā samaisa kopā ar muskatriekstu, kanēli, cukuru, ēdamkaroti miltu un apslacī ar citronu sulu.

Uzsilda cepeškrāsni līdz 190 grādiem.

Mīklu izņem no ledusskapja un ļauj tai atlaisties aptuveni 10 minūtes, lai tā nebūtu pārlieku trausla. Sadala mīklu 2 vienādās daļās. Uz miltainas virsmas izrullē 2 vienāda izmēra mīklas apļus. Izrullētos mīklas apļus pārliek uz ar cepampapīru izklātas pannas. Mīklas apļu centrā liek plūmes, atstājot vismaz 4cm no malām. Brīvās malas aizloka, maigi saspiežot tās kopā.

Sakuļ olu kopā ar 1 ēdamk. ūdens un nosmērē galetes aizlocīto malu.Cep aptuveni 40 minūtes, kamēr mīkla nedaudz iebrūna un plūmes centrā burbuļo.

Auzu pārslu cepumi ar valriekstiem un rozīnēm

2010-09-12T15:31:00.004+03:00

Esmu atpakaļ. Un neskatoties uz totālo rudeni, kas iestājies šajā zemē, un tam parasti sekojošo apģērba un garastāvokļa krīzi, esmu sajūsmā - pīlādži, ķirbji, plūmes, baravikas, āboli... Un tas viss par baltu velti. Tāpat es esmu sajūsmā par ikvienu iespēju ieritināties dīvānā ar tumīga kakao krūzīti un sildīties, lasot nenopietnu literatūru vai uzgraužot pa sirsnīgam cepumam, pašrocīgi ceptam un mazliet šķībam un greizam pēc formas. Jo tādu brīžu sakarā ar pieaugošo pienākumu nastu kļūst arvien mazāk. Ak, home sweet home.

Cepumi ir līdzīgi jūnija auzu pārslu un žāvētu ogu cepumiem, taču ar krietnu valriekstu piedevu, turklāt šoreiz es izmantoju pilngraudu auzu pārslas, kuras padara cepumus vairāk chewy, kas man patīk labāk, nekā vieglā, mutē kūstošā ar ātri vārāmajām pārslām gatavoto cepumu struktūra. Sanāk pamatīga paplāte pilna cepumu - pietiks visiem.

Recepte:

220g sviests

1 gl. brūnais cukurs

1/2 gl. cukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

2 lielas olas

2 gl. milti

1/2 tējk. soda

1/2 tējk. cepampulveris

1 tējk. sāls

1 gl. auzu pārslas

2/3 gl. rozīnes

2/3 gl. valrieksti, sakapāti mazos gabaliņos

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Valriekstus sakapā ganaliņos, novieto uz cepampapīra un aograuzdē aptuveni 8-10 minūtes. Lielā bļodā sakuļ sviestu ar cukuru, maisot, kamēr masa kļūst viegla un krēmīga. pa vienai pievieno olas, tad vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā sajauc miltus ar sodu, cepampulveri un sāli. Miltu maisījumu pakāpeniski pievieno sviesta un cukura masai. Beidzamās iejauc auzu pārslas, rozīnes un valriekstus. Nelielās bumbiņās mīklu liek uz cepešpannas un cep 10-12 minūtes. Kad cepumi izņemti no cepeškrāsns, ļauj tiem aptuveni 2 minūtes atdzist, pirms noņem no pannas un liek atdzist pilnībā.

Tomātu zupa ar grūbām

2010-08-23T13:50:00.004+03:00

T visu laiku runāja par tomātu zupu. Par to, ka vajag uztaisīt tomātu zupu, par to, cik daudz tomātu aizies postā un mēs tā arī nebūsim to izdarījuši. Kamēr es pat sajutos vainīga, ka tomātu zupa vēl nav uzvārīta. Ar tomātu zupu pēdējo reizi saskāros skolas laikā, kad mājturības stundā man iekrita laimīgā loze gatavot zupu no tomātiem - garšoja pēc traukūdens un arī krāsa bija atbaidoša. Tas bija tik sen, es nodomāju, un T bija priecīgs, kad lietainajā sestdienā smaržojoša, silta un sātīga tomātu zupa un svaigi cepta ciabatta tika beidzot celta galdā.

Visumā sestdienas rīts bija patiesi drēgns un nepatīkams, tādēļ esmu nolēmusi bēgt. Atstājot lietusmēteli un gumijas zābakus tepat, es dodos sen gaidītā atvaļinājumā. Uz drīzu tikšanos. Hasta luego!

Recepte:

2 tējk. olīveļļas

2 glāzes vārītas grūbas

2 vidēja izmēra sarkanie sīpoli

2 ķiploka daiviņas, sakapātas

~14 vidēja izmēra tomāti, sagriezti gabaliņos

1 burkāns, nomizots un sasmalcināts

1/2 gl. svaigas bazilika lapas

3 gl. dārzeņu buljona

1 tējk. cukura

sāls un pipari pēc garšas

Katlā uzkarsē olīveļļu. Pievieno sīpolus, ķiplokus, burkānus, ķiplokus, un baziliku. Nepārtraukti maisot, apcep vismaz 10 minūtes, līdz visi dārzeņi mīksti. Pievieno tomātus un vāra vēl aptuveni 10 minūtes. Ņem katlu nost no uguns un visu sakuļ ar blenderi. Iegūto masu izberž caur sietu tā, lai sietā paliktu tikai liekās tomātu mizas un sēklas. Liek atpakaļ uz plīts, pievieno dārzeņu buljonu un grūbas, pievieno tējkaroti cukura, kā arī sāli un piparus pēc garšas. Uzsilda un pasniedz karstu.

Kokteilis ar gurķi, piparmētru, baziliku un laimu.

2010-08-23T13:27:00.000+03:00

Kāzas, iespējams, ir visuniversālākais un visaptverošākais pasākums, kāds izdomāts. Dažādas atkalredzēšanās, emocijas, patētiski mirkļi, viesi no visdažādākajām paaudzēm un garantēts turpinājums nākamajā dienā. M un K kāzas patiesībā iesākās kā karstuma un saules izturības tests visiem klātesošajiem, taču turpinājumā kārtējo reizi apstiprinājās pierādīts fenomens - kāzās cilvēki priecājas, ēd, dzer un dejo, neatkarīgi no apstākļiem.

Neēst, nedzert, nevalkāt kurpes ar augstiem papēžiem, ne, Ne, NE - tāda bija mana pēckāzu devīze pagājušajai nedēļai. Pieturēties pie šāda uzstādījuma man diemžēl neizdevās, toties izdevās atklāt jaunu after-afterparty detoksikācijas un atveldzēšanās paņēmienu - gurķu, piparmētru, laima un bazilika kokteilīti. Absolūti bezalkoholisku un neikaitīgu, toties tas rada iespaidu, ka ballīte vēl nav beigusies.

Recepte:

no Not Without Salt

2-3 bazilika lapas

4 piparmētras lapas

3 gurķa šķēlītes

1 ēdamk. svaigas laima sulas

1 ēdamk. dzidrā cukura sīrupa

Cukura sīrups:

1gl. cukura

1gl. ūdens

Sajauc ūdeni ar cukuru un uzvāra, līdz cukurs izkusis. Atdzesē.

Palielā glāzē ievieto baziliku, piparmētras, gurķi, ielej sīrupu un laima sulu. Samīca visas sastāvdaļas, lai izdalās to garša un aromāts. Glāzi piepilda ar minerālūdeni, izdaiļo ar laima šķēli vai daiviņu.

Zaļo zirnīšu un sviesta pupiņu kišs

2010-08-23T11:12:00.000+03:00

''Tev kaut ko atvest no laukiem?'' O, protams, man vienmēr kaut ko vajag no laukiem, šis ir viens no maniem mīļākajiem jautājumiem. Tur ir svaigs piens, krējums, sviesta pupiņas, cukini, paprika un vēl daudz kas cits, ko nevar iegūt piemājas dārzā pilsētā. Tā kā manā palīdzības pakā no laukiem atradās arī sviesta pupas - dzeltenas un violetas - man radās iespēja tās iekombinēt vakariņās paredzētajā quiche - sāļajā pīrāgā ar dārzeņu un krējuma/olu pildījumu. Cilvēki nez kādēļ franču kišu vēlas nodēvēt par oleni, jo tas taču ir tik latviski. Tad jau drīzāk tas jāsauc par kūceni, jo vārds quiche patiesībā ir cēlies no vāciskā Kuchen - kūka. Tās gan ir valodnieku rūpes, manējās - lai labi garšotu.

Principā man nepatīk cept ne tartes, ne kišu, ne līdzīgus sacepumus, kas ietver mīklas jaukšanu, tās atdzesēšanu, rullēšanu, ieklāšanu formā, atdzesēšanu vēlreiz un kur nu vēl iepriekšēju apcepšanu cepeškrāsnī. Tas vienmēr rada zināmu trauksmi un izslēdz jelkādu spontanitāti. Mīklu es iejaucu iepriekšējā dienā. Taču rezultāts vienmēr ir dievīgs. Atceroties kaut vai zilā siera un kartupeļu tarti, nākas nostalģiski nopūsties. No Kitchenist - ideja un galvenās vadlīnijas.

Recepte:

Pamatne

1 1/4 gl. miltu

1/2 tējk. sāls

113g sviesta

1/4 gl. auksta ūdens

Lielā bļodā sajauc miltus ar sāli. Ar roku palīdzību iejauc sviestu, līdz mīkla izveidojas kā rupjas drupačas. Pievieno 1/4 glāzi auksta ūdens. Vienmērīgi iestrādā to mīklā. ja nepieciešams, piejauc vēl nedaudz ūdeni. Mīklu samīca bumbā un ietin pārtikas plēvē. Liek ledusskapī uz vismaz 30 minūtēm.

Pildījums

~1 gl. zaļo zirnīšu

~2 gl. sviesta pupiņu, sagrieztu

2 olas

200ml saldā krējuma

1/3 gl. sarīvēta parmezāna siera

4 sīpolloki, sagriezti

2 ēdamk. sakapātu pētersīļu

sāls un pipari

Mīklu izrullē uz miltainas virsmas un uzmanīgi pārvieto uz 25cm tartes formu. Pielāgo mīklu tartes formai, cenšoties to nestiept, lieko mīklu nogriež. Pamatnē vietām iedur ar dakšu, lai izvairītos no pamatnes uzpūšanas cepeškrāsnī. Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Ievieto virs pamatnes cepampapīru un saber tajā keramiskās pupiņas vai arī parastās pupas, lai nodrošinātu smagumu un vienmērīgu izcepšanos. Cep 15 minūtes. Izņem papīru un pupas un cep vēl 7 minūtes. Atdzesē. Kamēr pamatne atdziest, pagatavo pildījumu.

Katlā apvāra zirņus un pupiņas, līdz tie iegūst spilgtu, izteiktu krāsu. Noskalo aukstā ūdenī. Lielā bļodā sajauc kopā olas, parmezānu un saldo krējumu. Pievieno sakapātos lokus un pētersīli. Pievieno sāli un piparus pēc garšas. Visbeidzot pievieno zirņus un pupiņas. Pildījumu lej mīklas pamatnē un liek cepeškrāsnī uz aptuveni 30 minūtēm. Kišs ir gatavs, kad pildījums vietām ir zeltaini brūns.

Plūmju-šokolādes kūka

2010-08-20T13:46:00.003+03:00

Lai arī pirms pāris dienām vēl svilināja ar 33 grādu jaudu, sastopoties ar plūmēm, es jūtos mazliet rudenīgi. Vietām var manīt jau lidināmies kādu iedzeltenu lapu, un man netop skaidrs, vai to nomocījis karstums vai arī rudens patiesi vairs nav tālu. Vē. Tikai ne to. Vēl tik daudz kas jāpagūst, pirms pilsētu pārņem drēgnums, lietus un dubļu haoss.

Oriģinālajā receptē netiek izmantota šokolāde un plūmes ir mazāk un lielākas, bet mana versija par šo kūku man patīk daudz labāk, to
gatavot ir tīrā bauda acīm un pārējām maņām - šokolāde smaržo, mmm, un raibs gar acīm metas, kad daudzie dzeltenie plūmju vēderi cepeškrāsnī piepildās ar sulīgi sarkanu toni. Iesaku.

Recepte:

pielāgota no Baking Bites

~ 15 plūmes

1 1/3 gl. milti

2 tējk. cepampulveris

1/4 tējk. sāls

110g sviests, istabas temperatūras

1/2 gl. cukurs

1/2 gl. brūnais cukurs

1 ēdamk. kakao

50g tumšā šokolāde

1 liela ola

1 tējk. vaniļas ekstrakts

1/2 gl. piens

1 ēdamk. rupjais cukurs

1. Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Izklāj apaļo kūkas formu ar cepampapīru. Plūmes sagriež uz pusēm, kauliņus izņem.

2. Vidēja izmēra bļodā sajauc miltus, cepampulveri un sāli. Šokolādi ievieto lielā, karstumizturīgā bļodā un izkausē ūdens peldē. Atdzesē un pievieno sviestu, cukuru, brūno cukuru. Maisa ar koka karoti. Pievieno kakao, olu, vaniļas ekstraktu. Samaisa līdz masa viendabīga.

3. Iejauc 1/3 miltu maisījuma, kā arī pusi no paredzētā piena, tad pusi no palikušajiem miltiem, atlikušo pienu un visbeidzot atlikušos miltus. Mīkla sanāk samērā bieza.
4. Ievieto gatavo mīklu kūkas veidnē, izlīdzina, lai tā būtu vienmērīgi ieklāta veidnē. Ņem plūmju pusītes un ar griezuma vietu uz augšu iespiež tās mīklā pa visu kūkas virsu tā, lai tās nesaskartos. Nokaisa plūmes ar rupjo cukuru.

5. Liek cepeškrāsnī un cep 45-50 minūtes. Kūka ir gatava tad, kad pārbaudot ar koka irbulīti, pie tā pieķeras vien nedaudz mīklas. Pilnībā atdzesē, tad izņem no veidnes.

Šokolādes-bumbieru kūciņas

2010-08-19T11:39:00.009+03:00

Ak, šie meiteņu vakari. Kad, nākot mājās no darba, es paslīdēju uz šķidra bumbieru paklāja, kas bija izveidojies šīgada bumbieru ražai nogatavojoties un sagāžoties uz zemes, tā vietā lai sulīgi nolamātos, es iesaucos: ''Pareizi! Vēl taču ir bumbieri!'' Kokā, kurš aug, kur tas audzis, kā šķiet, jau mūžību, tādēļ ir tik pašsaprotams un nemanāms.

Runas ir garas, darbs ir īss, kāds teica, un es noķeksēju no augstākajiem zariem pāris bumbierus un veikli izcepu smieklīgas, mazas bumbieru mini kūkas keramiskajos trauciņos. Jo pēc iespējas ātrāk vēlējos nokļūt līdz vakara saviesīgajai daļai, kad var skatīties foto un video, smieties, malkot vīnu un tenkot par to, kāda kuram bija/vai bija kleita vai ūzas, kurš izdzēris visvairāk šampanieša vai bijis visvairāk nosvīdis dejojot. Brīva vaļa izmantot lielus, mazus, dzeltenus, zaļus, apaļus vai garenus bumbierus.

Recepte:

No Chocolate Shavings (recepte pielāgota 4 porcijām)

100g sviests

4 ēdamkarotes brūnais cukurs

1/2 glāze milti

2 olas

1 tējk. vaniļas ekstrakts

4 bumbieri

2 ēdamk. kakao

šķipsna sāls

1/2 tējk. cepampulveris

2 ēdamk. piens

Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Atlaidinātu sviestu un cukuru ieliek vidēja izmēra bļodā, sakuļ ar mikseri līdz tas viegls un gaisīgs. Pievieno olas un kuļ, kamēr masa viendabīga. Iekuļ masā vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā sajauc miltus, cepampulveri, sāli un kakao. Pakāpeniski miltu maisījumu pievieno sviestam, maisot kamēr mīkla viendabīga. Iejauc pienu.

Nomizo bumbierus tā, lai kātiņš paliktu neskarts. Ar maza nazīša palīdzību (man šajā sadaļā lieliski noderēja rīks ābolu serdes izņemšanai) izgriež bumbiera serdi tā, lai pats bumbieris paliktu neskarts. Mīklu vienmērīgi izdala uz 4 trauciņiem. ar karotes aizmuguri mīklā izveido iedobi, ievieto tajā bumbierus un uzmanīgi iespiež, lai mīkla tos apņemtu. Cep 20 minūtes vai kamēr mīkla virspusē ir sacietējusi. Atdzesē un pasniedz ar kausētu šokolādi.

Pildīti tomāti ar rīsiem

2010-08-16T14:25:00.001+03:00

Es vēlētos kaut brīvā laika man būtu tik pat daudz, cik šobrīd siltumnīcā tomātu. Vienā ķekarā kopā sadzīvo pat 6-7 vareni milzeņi. Tomātu pīrāgs, tomātu zupa un bruschetta ar tomātiem pagaidām var pagaidām dzīvot vien manās domās. Taču ir citi varianti.

Iespējams, šis ir lieliskākais blogs, lai uzķertu dažādas autentiskas itāļu receptes, jo tās vienkārši, bez liekiem izskaistinājumiem un ar saukli, ka katram jāmēģina vimaz vienu dienu sajusties kā toskānietim, Džūdija, kura mīt Florencē, pasniedz vieglā, dzīvespriecīgā veidā. Tieši tā, kā ir vērot gluži ikdienišķu ainu kādā mazā Itālijas lauku pilsētā. Ieraugot pomodori ripieni, es uzreiz iedomājos par pildītu papriku vai kāpostu tīteņiem. Taču nē. Šos gardumus nepasniedz siltus. Varbūt laikapstākļu dēļ? Auksta itāļu uzkoda Maskavas karstuma nomocītajiem latviešiem.

Recepte:

no Divina Cucina

6 apaļas formas tomāti, ar kātiņiem

1/2 glāze nevārītu rīsu

1 ķiploka daiviņa, samīcīta

2 ēdamk. sakapāta bazilika lapu

sāls

2 ēdamk. sarīvēta parmezāna siera

olīveļļa

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Ar asu nazi tomātiem nogriež gandrīz vienu trešo daļu no augšas un ar karotīti izgrebj tā mīkstumu un sēklas, sakapā un liek nelielā bļodiņā. Pievieno rīsus, sakapāto ķiploku un baziliku, parmezāna sieru un šķipsnu sāls. Pievieno olīveļļu. Piepilda tomātus līdz 2/3 ar rīsiem, liek cepamtraukā un cep 30-40 minūtes, kamēr rīsi ir gatavi. Pasniedz atdzesētus.

Švarcvaldes ķiršu torte

2010-08-15T16:58:00.006+03:00

Es dzīvoju ar pārliecību, ka man neatliek laika nekam sarežģītākam par mafiniem un ātru dārzeņu pagatavošanu tvaika katlā, tomēr ir īpaši gadījumi. Un tēva jubileja neapšaubāmi ir īpašs gadījums. Starp darba cēlienu un iepirkšanos, starp sporta spēlēm un vakara krosu un kravāšanos es izcepu tēta dzimšanas dienas pasākumam vācu Švarcvaldes ķiršu torti, kuras recepti es izcēlu un pielāgoju no nekad neizmantotu pavārgrāmatu un recepšu pierakstu arhīviem grāmatplauktā.

Tortei nepieciešamas visai daudz sastāvdaļas, tādēļ nākas iespringt iepirkšanās procesā, tomēr rezultāts to atsver. Schwarzwälder Kirschtorte tradicionāli pieprasa izmantot tik pat tradicionālo vācu ķiršu degvīnu kirschwasser, kuru itin labi var aizvietot ar labas kvalitātes ķiršu liķieri.

Recepte:

4 šķēles rudzu rupjmaize
60g tumšā šokolāde, sakapāta gabaliņos
60g milti
1/2 tējk. cepampulveris

2 ēdamk. kakao pulveris

4 olas, baltumi atdalīti no dzeltenumiem

100g pūdercukurs

90g mandeles, sasmalcinātas

2 ēdamk. ķiršu liķieris

1 ēdamk. ūdens

75g sviests, izkausēts un atdzesēts

125ml cukura sīrups

250g melnie ķirši sīrupā, pārgriezti uz pusēm

500ml Šantilī krēms

Dekorācijai

60g tumšā šokolāde, sarīvēta

~20 palieli skābie ķirši ar kātiņiem

65g tumšā šokolāde, izkausēta

1) Cepeškrāsni uzsilda līdz 180 grādiem. Sagatavo apaļo kūkas veidni, ietaukojot to un rūpīgi izklājot ar cepampapīru.

2) Bļodā iesijā miltus un cepamo pulveri. Maizi un šokolādi samaļ smalcinātājā un pievieno miltiem.

3) Lielā bļodā olu dzeltenumus sakuļ ar pusi no paredzētā cukura daudzuma, līdz masa ir gaiša un bieza. Iekuļ olu dzeltenumā sasmalcinātās mandeles, ķiršu liķieri un ūdeni.

4) Atsevišķi uzputo olu baltumus, lai tie veido stingras putas, pievieno atlikušo cukuru un turpina putot līdz izveidojas spīdīga masa. Iejauc 1/3 baltuma olu dzeltenuma masā, tad vairākos paņēmienos piejauc miltus, visbeidzot iejauc atlikušo baltumu. Pievieno kausēto sviestu un samaisa.

5) Masu lej veidnē, liek cepeškrāsnī, cep 35-40 minūtes. Gatavo tortes pamatni atdala no veidnes un ļauj, lai tā atdziest. Ja nepieciešams, ievietotu hermētiskā traukā un nesagrieztu to var uzglabāt ledusskapī pat 3 dienas.

6) Ņem asu nazi un pamatni sagriež trīs horizontālās ripās. Cukura sīrupu sajauc ar vienādu daudzumu ķiršu liķiera un samitrina katru ripu. Apakšējo ripu noklāj ar 1/8 paredzētā krēma (recepti skat. zemāk) daudzuma, pa virsu liek pusi no ķiršiem sīrupā un vēl 1/8 krēma. Uzliek nākamo ripu un atkārto ķiršu un krēma uzklāšanu. Ar pusi no atlikušā krēma pārklāj tortes virsu un sānus.

7) Ņem sarīvēto šokolādi un noklāj ar to tortes sānus.

8) Torti novieto uz tortes šķīvja. Ņem konditorejas maisiņu dekorēšanai ar zvaigžņveida uzgali un no atlikušā krēma visapkārt tortei uzspiež nelielas rozetes, katrai rozetei pa virsu liek vienu šokolādē mērcētu ķirsi (recepti skat. zemāk). Torti novieto vēsā vietā, pirms pasniegšanas ļaujot tai pāris stundas atdzist.

Krēms pildījumam

500 ml saldais krējums 35%

2 ēdamk. pūdercukurs

1 tējk. vaniļas ekstrakts

Ņem 500ml saldā krējuma, saputo, pievieno pūdercukuru un vaniļas ekstraktu, turpina putot, līdz izveidojas stingras putas.

Ķirši šokolādē

Izvēlas vislabākos ķiršus ar kātiņiem. Šokolādi nelielā karstumizturīgā traukā izkausē ūdens peldē. Ķiršus pa vienam ņem aiz kātiņiem un uzmanīgi iemērc izkausētajā šokolādē. Novieto uz šķīvja vai papīra, lai tie nožūst. Ja paredzēts ķiršus lietot nākamajā dienā, tad ievieto tos ledusskapī.

Vēja kūkas un kūciņas

2010-08-12T09:05:00.031+03:00

Vilnas pleds, jūras krasts tālu prom no pilsētas ugunīm, skaidrs laiks un pāris draugi - viss, kas ir vajadzīgs ideālai zvaigžņu lietus kulminācijas naktij. Kā izrādījās, meteoriem nav nekāda sakara ar spīdošajām zvaigznēm, kas man ir zināma vilšanās, tomēr zem biezi zvaigžņotas debess gaidīt kārtējo perseīdu krītam un sadegam atmosfērā, ir izklaide par brīvu.

Kosmosu un zvaigžņu putekļus pie malas. Atgriežoties uz zemes, es secinu, ka nosalšana jūras krastā nav nekas traks, ja mājās gaida karsts kakao. Karsts kakao un vēja kūkas. Šonedēļ es ciemojos pie draudzenes, kura bija kādam pasākumam izcepusi vēja kūkas. Lielas, gaisīgas un pilnas ar gardu biezpiena pildījumu. Vienu es drīkstēju pat nogaršot. Līdz šim es domāju, ka vēja kūkas var dabūt tikai bulanžērijās un lielveikalos plastmasas kārbās, bet nē! Vēja kūka, pat neizejot no mājām, top 20 minūšu laikā, tai ir tikai 4 sastāvdaļas un pildījums. Tādēļ jo vairāk nespēju samierināties ar to, ka neprotu vēja kūkas gatavot, un prom devos ar recepti un apņēmību nekavējoties to apgūt. Lūk, rezultāts.

Recepte:

(kūciņu skaits, ko iegūst no dotajiem sastāvdaļu daudzumiem, atšķiras atkarībā no tā, cik lielas tās cep)

1 glāze ūdens

100g nesālīta sviesta

1 glāze miltu

3 lielas olas

Pildījums:

400ml saldā krējuma

500g biezpiena

1/2 gl. pūdercukura

1 tējk. vaniļas ekstrakta

Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādiem. Nelielā katlā uzvāra ūdeni. Nenoņemot katlu no uguns, ieliek tajā sviestu, maisot ar karoti, līdz tas izkusis pilnībā. Tad pievieno miltus un turpina maisīt, lai masa veidojas viendabīga. Noņem no uguns un, kuļot ar mikseri, pievieno olas. Ņem konditorejas maisiņu dekorēšanai ar viļņoto uzgali, iepilda tajā mīklu un uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru, ar apļveida kustību izspiež nelielas piciņas. Mazām vēja kūciņām pietiek ar pus ēdamkaroti mīklas. Ja vēlas lielas vēja kūkas, tad mīklas piciņas veido lielākas. Liek cepeškrāsnī uz 25 minūtēm.

Kamēr kūkas cepeškrāsnī, pagatavo pildījumu: ar blenderi sakuļ biezpienu, pūdercukuru, saldo krējumu un vaniļas ekstraktu, līdz izveidojas viendabīga, gaisīga masa. Cukuru var pievienot vairāk, ja kūkas pildījumu vēlas saldāku.

Kūciņas ņem ārā, atdzesē, katrai no tām ar asu nazi nogriež virsējo daļu un iepilda biezpiena-putukrējuma masu. Uzliek nogriezto augšu atpakaļ. Noslēpj vismaz pusi no gatavajām kūciņām pieliekamajā, jo tās ir tik gaisīgas, ka ātri izgaist. Ar pārējām gan neskopojas un visu vakaru turpina saņemt uzslavas.

Muslis labas dienas sākumam

2010-08-08T10:38:00.001+03:00

Ir dienas, kad brokastīs gana ar tasīti espresso. Un tādas, kad jau paredzamie notikumi vien pieprasa uzņemt milzu devu enerģijas. Muslis vai granola ir pareizā izvēle. Kopš, ēdot veikalā iegādātu musli, es uzkodos uz oļa vai kā tamlīdzīga, nolēmu sakompilēt pati savu labrīt-musli. Tāpat arī pārmērigais daudzums cukura, nevajadzīga eļļa un konservanti, kas veikalos nopērkamajos ir pārpārēm, nav tas, ko mēs sagaidām no veselīgām brokastīm.

Ingredientu proporcijas receptē nav īpaši nozīmīgas, svarīgi, lai kviešu klijas nebūtu daudz vairāk par ceturto daļu auzu pārslu daudzuma, taču, ja kārojas vairāk mandeļu, vairāk rozīņu vai dzērveņu - nekādu problēmu! Ideāli sabiedrotie muslim ir nedaudz uzsildīts piens un svaigs medus.

Recepte:

1 gl. veselas mandeles, nemizotas

1/2 gl. rudzu dīgsti

1/4 gl. kviešu klijas

1/2 tējk. sāls

1 gl. žāvēti augļi/ogas (piemēram, dzērvenes, rozīnes, plūmes)

2 gl. pilngraudu auzu pārslas

olīveļļa

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Uz pannas novieto mandeles, aplaista ar nelielu daudzumu olīveļļas, nokaisa ar sāli. Uz otras pannas uzber auzu pārslas un rudzu dīgstus. Apgrauzdē cepeškrāsnī aptuveni 15 minūtes. Saber bļodā, pievieno klijas un žāvētos augļus vai ogas.

Aveņu-auzu pārslu ''tāfelītes''

2010-08-07T22:15:00.003+03:00

Pēc tam, kad biju pavadījusi kādu dienu vai divas neauglīgos prātojumos par to, kā lai nosauc šo it kā brokastu našķi, es paliku pie vārda ''tāfelīte''. Reizē es nospriedu, ka steidzami nepieciešams izveidot kulinārijas terminu datu bāzi latviešu valodā. Citādāk iespējas nosaukt to vai citu desertu vai pamatēdienu kaut cik piedienīgā vārdā ir stipri ierobežotas.

Oriģināli receptē izmantojams tumši brūnais cukurs, kam pēc idejas ir jāpadara šo gardumu par gramu veselīgāks, bet granolas un mafini bija izskrāpējuši manus krājumus gluži sausus, tādēļ tāfelītēm tika parastais. Mazliet samazinot paredzēto cukura daudzumu, es ieguvu ne pārāk saldas, drupaču kūkai ļoti radniecīgas brokastis 2 dienu garumā.

Recepte:

pielāgota no Smitten Kitchen

1 1/2 gl. milti

3/4 gl. cukurs

1 ¼ pilngraudu auzu pārslas

¾ tējk. sāls

¾ tējk. cepampulveris

½ tējk. soda

½ tējk. kanēlis

170g sviests, sagriezts kubiņos

Pildījumam:

¼ gl. cukurs

1 ēdamk. sarīvēta citrona miza

½ tējk. kanēlis

2 ēdamk. milti

¼ gl. svaigi spiesta citronu sula

30g sviests, izkausēts un atdzesēts

3 glāzes svaigas avenes

Uzsilda cepeškrāsni līdz 175 grādiem. Sagatavo 23 x 33 cm cepamtrauku, ietaukojot to ar sviestu. Vislabāk cepamtrauku izklāt ar papīru, lai vēlāk cepumu būtu vieglāk atdalīt no pannas.

Miltus, cukuru, auzu pārslas, sāli, cepampulveri, kanēli un sodu sajauc pārtikas smalcinātājā, pievieno sviestu un maļ, kamēr veidojas drupataina masa.

Maisījumu sadala 2 daļās, pusi atliek malā. Pārējo ievieto sagatavotajā cepamtraukā un izklāj to vienmērīgā slānī, piespiežot trauka dibenam. Liek pamatni cepeškrāsnī un cep 12 līdz 15 minūtes. Ņem ārā un atdzesē, pa to laiku pagatavojot aveņu pildījumu.

Lai pagatavotu pildījumu, vidēja izmēra bļodā samaisa cukuru, citrona mizu, kanēli un miltus, pievieno avenes, citronu sulu un sviestu. Ar roku palīdzību sajauc visu kopā.

Pildījumu liek vienmērīgā slānī virs izceptās pamatnes. Pa virsu vienmērīgi nokaisa atlikušo mīklu, pilnībā noklājot pildījumu. Liek trauku cepeškrāsnī un cep 35 līdz 40 minūtes, kamēr virsa kļūst zeltaini brūna un pildījums pie trauka malām burbuļo. Ņem ārā, pilnībā atdzesē un sagriež nelielos kvadrātiņos.

Kanēļmaizītes atgriešanās.

2010-08-01T18:18:00.002+03:00

Lielākās sanākšanās un svētku reizēs pavērojot publiku, var izdarīt paradoksālu secinājumu - klasiskā kanēļmaizīte kotējas daudz augstāk nekā izsmalcinātas kūciņas vai nezināmas izcelsmes austrumu saldumi. Iespējams, ir redzētas klasiskākas kanēļmaizītes, toties šīs ir pašas gardākās. Ir tikai pāris izšķirošas lietas, kas man šķiet vitāli svarīgas attiecībā uz jebkuru kanēļmaizīti: 1) tai jābūt mazai un dekoratīvai;
2) tai nepieciešams daudz cukura;
3) un, visbeidzot, tai ir jābūt plānai, trauslai un kraukšķīgai.
Lai, nokožot kumosu, tā pati kustu uz mēles. Viss pārējais ir tīrie sīkumi, jo kanēļmaizītes citādi neprasa ne mazāko piepūli. Ja vien... nav nepārvaramas vēlmes pagatavot kārtaino mīklu pašam. Kas, starp citu, ir laikietilpīgs un pacietību paģērošs process. Bet par to citreiz.

Recepte:

~65 kanēļmaizītēm

1 kg kārtainā mīkla

1 ola

1 gl. cukurs

3 ēdamk. kanēlis

1. Mīklu sadala divās vienādās daļās. Ņem vienu daļu un uz miltainas virsmas izrullē lielu taisnstūri, ko rūpīgi nosmērē ar sakultu olu un nokaisa ar cukura-kanēļa maisījumu.

2. Sākot no taisnstūra vienas no garākajām malām, sarullē mīklu ciešā rullītī, ko no ārpuses atkal apsmērē ar olu.

3. Ar nazi griež nelielas, aptuveni centimetru platas ripiņas un novieto uz cepampapīra, atstājot vismaz 4cm starp tām brīvus. To pašu atkārto ar otru daļu kārtainās mīklas.

4. Liek līdz 200 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī un cep 15-20 minūtes, rūpīgi uzmanot, lai kanēļmaizītes neapdegtu.

Drupaču kūka ar mellenēm. Lillā joprojām modē.

2010-07-31T12:40:00.007+03:00

Ogot es dažādu iemeslu pēc vairs nedošos, vismaz šogad noteikti nē. Apbraukājot tuvākos stratēģiskos punktus, es visbeidzot nonācu vietējā dārzeņu/augļu tirdziņā, kurā aktīvs jauneklis laipni piedāvāja mellenes, lai pieskaņotu kaut ko mana velo krāsai. Lai arī mans velo nebūt nav melleņu krāsā, bet gan metāliski lillā, es piekritu un pat ietaupīju 20 santīmus, salīdzinājumā ar cenām, ko piedāvāja tantes kaimiņos.

Patiesībā es sāku kaunēties no tā, cik daudz manās receptēs figurē mellenes. Bet mellenes ir tik ļoti gardas, ļoti sezonālas, tik ļoti lillā, ka izdaiļo jebkuru desertu. Drīz pienāks ziema, kad nebūs vairs nekā, un saldēti produkti man nepatīk. Vai es mēģinu meklēt attaisnojumu savai melleņu apsēstībai? Laikam gan.

Recepte:

no Fake Ginger

1 gl. cukura

1 tējk. cepampulvera

3 gl. milti

225g sviests

1 ola

1 tējk, vaniļas ekstrakts

1/2 tējk. sāls

smalki sarīvēta citrona miziņa

Pildījums:

4 glāzes mellenes

1/2 gl. cukurs

3 tējk. kukurūzas ciete

Cepeškrāsni uzsilda līdz 190 grādiem. Vidēja izmēra bļodā sajauc cukuru, miltus, sāli, cepampulveri un sarīvēto citrona miziņu. Atsevišķi sakuļ olu ar vaniļas ekstraktu. Sajauc kopā sviestu ar olu un miltu maisījumu, līdz veidojas drupačaina mīkla. Pusi mīklas liek ietaukotā cepamtraukā, pilnībā noklājot tā apakšu. Vislabāk trauku pirms tam izklāt ar cepampapīru, lai vēlāk kūku būtu vieglāk no tā atdalīt. Citā bļodā sajuc kopā pus glāzi cukura un kukurūzas cieti, pievieno mellenes un uzmanīgi samaisa. Mellenes nedrīkst tikt saspiestas. Liek pa virsu pamatnei, vienmērīgi izlīdzinot. Turpina ar atlikušo mīklu, vienmērīgi to sadrupinot pa virsu mellenēm. Cep 45 minūtes, līdz kūkas virsa viegli brūna. Pirms sagriešanas kūku pilnībā atdzesē.

Laša, tomātu un cukini mini casserole

2010-07-30T11:10:00.035+03:00

Dzirdēts un vērā ņemams ieteikums ikvienam gatavošanas entuziastam ir tērēt vairāk laika iepirkšanās procesā un pēc iespējas mazāk laika virtuvē. Samērā precīzi. Taču, kad ārā ir vēl nekad nebijusi vasara, es saku - vēl labāk ir netērēt laiku nekam no šī, ja nu vienīgi laiskai zvilnēšanai brīvdabā.

Šī atziņa, protams, nenozīmē, ka nav jāgatavo vispār. Nekad nedomāju, ka reiz to teikšu, bet lasis bundžā var izrādīties noderīgs, kad nekā cita nav un jāpagatavo ātras pusdienas. Kopumā salikt šo visu kopā man aizņēma 10-15 minūtes. Aptuveni 2 reizes vairāk laika man aizņemtu gājiens/brauciens uz veikalu pēc ātrām uzkodām.

Recepte:

2-3 porcijām

200g lasis bundžiņā, bez šķidruma un attīrīts no asakām un ādas

1 mazs zaļais vai dzeltenais cukini, rupji sarīvēts

burkāni, sarīvēti

tomāti, sagriezti šķēlēs

rīvmaize vai panko

sāls un pipari

sauja veselu bazilika lapu

olīveļļa

Sagatavo maza izmēra cepamtrauku, ietaukojot to ar olīveļļu. Trauka apakšā liek pusi no sarīvētā cukini un pusi no paredzētajiem burkāniem. Noklāj ar tomāta šķēlēm, kurām pa virsu liek pusi no laša daudzuma. Pievieno bazilika lapas, sāli un piparus. Turpina ar vēl vienu kārtu cukini, burkānu un tomātu. Pārlej ar olīveļļu, nokaisa ar rīvmaizi un liek cepeškrāsnī uz 40 minūtēm.

Persiku-melleņu koblers

2010-07-27T13:42:00.000+03:00

Man bija paveicies tikt pie kārtējās devas melleņu un iegādāties netipiski labus persikus. Un pirmo reizi es pagatavoju saldo ēdienu, kurā man bija grūti dalīties ar citiem. Koblers nav kokteilis. Vai, pareizāk sakot, tas ir kokteilis, taču ne tikai. Koblers ir arī no Amerikas nācis augļu vai ogu sacepums, pārklāts ar biskvīta mīklu. Latviskāk to nekādi nosauksi. Tas ir tikai viens no daudzajām cepeškrāsnī gatavotu augļu vai ogu desertu variācijām, kādas pazīstamas, un visa tā burvība slēpjas sulīgajā augļu/ogu pildījumā, kas noklāts ar biskvītu.

Nav svarīgi, vai ar mīklu noklāj to visu vai tikai nevērīgi izraibina augļu pildījumu. Es nespēju izstāstīt, kā garšo mellenes kopā ar sulīgiem persikiem, ja visam pa vidu virmo kanēļa aromāts. To nav iespējams adekvāti izdarīt. Nākamreiz, kamēr melleņu laiks vēl nav beidzies, ir vērts izmēģināt kobleru ar brūno cukuru un kukurūzas miltiem. Tāpat varu derēt, ka ideāli tas garšo silts kopā ar plombīra vai vaniļas saldējumu.

Recepte:

persiki, sagriezti šķēlēs

2 glāzes mellenes

1/2 glāzes cukurs

2 ēdamk. milti

2 ēdamk. svaigi spiestas citronu sulas

1/2 tējk. kanēlis

1/4 tējk. sāls

Mīkla:

1 glāze miltu

3 ēdamk. cukurs

1 1/2 tējk. cepampulveris

1/2 gl. paniņas

40g atdzesēta sviesta

šķipsna sāls

Cepeškrāsni uzsilda līdz 210 grādiem. Lielā bļodā sajauc visas augļu pildījumam paredzētās sastāvdaļas. Ievieto cepamtraukā. Tad pagatavo mīklu. Sajauc miltus ar cukuru, cepampulveri un sāli. Iestrādā sviestu. Visbeidzot pievieno paniņas un maisa, kamēr mīkla ir viendabīga.

Mīklu ar karoti liek pa virsu augļiem, nenoklājot tos pilnībā. Cepamtrauku liek uzsildītā cepeškrāsnī uz un cep 20 līdz 25 minūtes. Koblers ir gatavs, kad biskvīts pa virsu ir brūngans un melleņu un persiku maisījums trauka malās viegli burbuļo. Liek trauciņos un pasniedz siltu.